Būvēju piebūvi pie mājas, kaut ko līdzīgu verandai (nebūs siltināta, daļēji ciet, logu ailes vaļā). Mājas jumts ir tumši brūns metāla.
Vakar sāka mocīt jautājums, ja verandai uzliek tādu pašu metāla jumtu, vai nebūs tā, ka jumtam saulē uzsilstot būs kā cepeškrāsnī??? Piebūve ir tieši dienvidu pusē, saule visas dienas garumā ir no 3 pusēm.
Lai kaut cik saskanētu ar kopējo mājas izskatu, tad otrs variants ir jumtu veidot no caurspīdīgām jumta viļņotām loksnēm.

Ar caurspīdīgajām loksnēm varētu būt trakāk.
Zem bleķa paliec kaut kā vienlaida klāju - OSB, saplāknis, spundētie dēļi. Gan jau kā izolācija pietiks, lai necepinātu glavu. Un ja jau sāni vaļā, tad vēdināsies labi tāpat. Gan jau jumts nebūs pie pašas galvas.

Jumts nebūs pie pašas galvas.
Paldies,

Veranda ir noslēgta neapkurināma telpa, kur stikloto logaiļu lielums pret grīdu pārsniedz 1/4 daļu.
Nojume ir telpa, kur ailes ir bez logiem, tātad tā saistīta ar āra gaisa temperatūru.
Ko, tad tu būvē?
.

Pavels.O Wrote:
-------------------------------------------------------
> Būvēju piebūvi pie mājas, kaut ko līdzīgu
> verandai (nebūs siltināta, daļēji ciet, logu
> ailes vaļā).

Iznāk 2 sienas ciet (pati mājas siena un viena gala siena), atlikušās divas sienas pa pusei ciet, apakša 1 m augstumā ciet un augša vaļā. Kaut kā tā. Ja ielikšu stiklus būs logi, tad iznāk veranda, ja nelikšu stiklus, tad ...

...,tad nojume. Nojumē gaisa temperatūra tāda, pati kā ārā. Ja nojume aizvējā, tad nosacīto telpas apjomu saule karsēs neatkarīgi no jumta seguma materiāla. Verandai principā būs tāpat, tikai te nebūs vēja ietekmes.
Jā verandas temperatūras svārstības masīvs jumts un grīda var samazināt. taču lielas logailas uz verandā sēdošiem vakarā vai naktī radīs aukstuma starojumu.
Taču jumtu veidojot, jāatceras, ka tā zemseguma plaknei obligāti jāvēdinās, lai ziemā neveidotos lāstekas un nebojātu jumta segumu - dzegas.

Paldies par izsmeļošu atbildi.
Likšu metāla jumtu, zem metāla jumta šķērslatām, katram gadījumam, uzlikšu dif. membrānu un atstāšu 15 cm gaisa telpu spāru augstumā, tad retinātu dēļu klāju, kā griestus.

Sveiki!
Ir radies vēl viens jautājums.
Doma zem metāla jumta likt dif. membrānu, sekojošā secībā: metāla segums -> šķērslatas (25x100) -> dif. membrāna -> spāres (50x150) -> krāsoti dēļi vai krāsots OSB kā griesti.
Vai šinī gadījumā dif. membrāna neradīs vairāk problēmu nekā dos labumu, jo garenlartas (klasiskā variantā vēdināšanai) nebūs. Starp metālu un dif membrānu būs tikai 25 mm, var jau membrānu ieklāt ar dažu cm vēderu. Šaubas rada apstāklis vai nesapūs šķērslatas. Vai arī šaubām nav pamata?
P.S. Zem spārēm likt membrānu nesanāk, jo tad iespējamam mitrumam nav kur iztecēt, bet likt iekš spārēm (apmēram 1/3 no augstuma) latas ir čakars un jāmeklē līstes.

kas traucē to pašu šķērslatu uznaglot arī kā garenlatu - būs starp šķērslatu un plēvi 25mm sprauga.

... var jau membrānu ieklāt ar dažu cm vēderu...to Pāvels.O - nu tieši tā arī var darīt - kādreiz senāk forumā tas bija aprunāts...
Ja spāru starpas nav paredzēts pildīt ar siltumizolāciju - difūzijas membrānas vietā tad gan derētu ņemt riktīgu pretkondensāta plēvi...

Spāres netiks pildītas. Dif. membrāna ir pieejama, bet kondensāta plēvi jāpērk.

Vispār jau difūzai membrānai vēderu var veidot mākslīgi-pabāžot spāru starpās sagrieztas putuplasta strēmeles zem latojuma. Tāds variants darbojas arī tad ja jumts tiek siltināts,jo siltinājums nevar izspiest membrānu nobloķējot jumta vēdināšanu,arī iespējamais kondensāts netecēs uz garenlatām kurās ir sadzītas naglas.Šādu risinājumu nupat vienā objektā izmēģināju.

Atļaušos pajautāt- kādā t rezīmā tam putuplastam tur būs jādzīvo ?

Difūzijas membrānu zem paša skārda jēga likt tad, kad spāru apjoms tiek siltināts. Tavā gadōjumā, materiālu, kas aiztur mitrumu var likt tieši virs griestu dēļiem.
Taču pie atklātiem bēniņiem - telpas, kas pakļauta brīvai caurvēdināšanai, tātad žūšanas režīmam, principā pietiktu ar griestu dēļu augšpuses apstrādi ar eļļu vai pernicu.

jakobsons.ivars Wrote:
-------------------------------------------------------
> Atļaušos pajautāt- kādā t rezīmā tam
> putuplastam tur būs jādzīvo ?
Līdzcietība ir laba īpašība,bet nevajag pārspīlēt ):
Temperatūras amplitūda varētu būt no -30 ziemā līdz plus 50 vasarā. Metāls,protams uzkarsīs vairāk,bet funkcionējošā vēdkanālā temperatūrai nevajadzētu būt augstākai par minēto.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Difūzijas membrānu zem paša skārda jēga likt
> tad, kad spāru apjoms tiek siltināts. Tavā
> gadōjumā, materiālu, kas aiztur mitrumu var
> likt tieši virs griestu dēļiem.
> Taču pie atklātiem bēniņiem - telpas, kas
> pakļauta brīvai caurvēdināšanai, tātad
> žūšanas režīmam, principā pietiktu ar
> griestu dēļu augšpuses apstrādi ar eļļu vai
> pernicu.
Jebkura zemseguma funkcija ir arī vēdkanāla izveidošana,kurā iespējams izveidot dabiskas vilkmes ventilāciju,kas ļauj samazināt uzkarsušā jumta siltuma ietekmi arī tad,ja nav izmantoti citi siltumizolējoši materiāli.

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> jakobsons.ivars Wrote:
> --------------------------------------------------
> -----
> > Atļaušos pajautāt- kādā t rezīmā tam
> > putuplastam tur būs jādzīvo ?
> Līdzcietība ir laba īpašība,bet nevajag
> pārspīlēt ):
> Temperatūras amplitūda varētu būt no -30
> ziemā līdz plus 50 vasarā. Metāls,protams
> uzkarsīs vairāk,bet funkcionējošā
> vēdkanālā temperatūrai nevajadzētu būt
> augstākai par minēto.
P.s. Un ko tad lai saka putuplasts,ko liktenis ir nolicis pie akumulācijas tvertnes kad tajā ir 90 grādu ?

to putuplastu pie tvertnes var viegli demontēt un aizstāt ar citu, toties tā brīnuma jumtā kalpošanas laiks visticamāk būs īsāks nekā jumta kalpošanas laiks.

Šis putuplasta ieliktnis būtībā novērš difūzās membrānas izmantošanas lielāko trūkumu,bet ja tam nav uzticības var izmantot citu materiālu. Man gan nekas piemērotāks prātā nenāk-tas nebaidas no mitruma un ir saaudzīgs pret plēves staigāšanu (saraušanos-izplešanos). Ja siltinājumā tiek izmantota ekovate,tad putuplasta ieliktnis aktuāls tikai iepūšanas brīdī palielam

Cik es saprotu, tad nojumes vai verandas izveide mūsu Latvijas klimatiskajos apstākļos vērsta uz to, lai iegūtu ļoti izgaismotu telpu, bet tā vienlaicīgi tiktu pasargāta no nokrišņiem. Ja jāsargā no vēja - tad stiklojam - iegūstam verandu. Taču jebkurā risinājumā tā būs neapkurināma telpa, kur telpas apjoma - gaisa temperatūras regulācija nenotiek. Līdz ar to uzskats, ka būtu jāpalīdz jumta segumam samazināt (palielināt) temperatūru izmantojot difūzijas membrānu?.... taču jebkurā gadījumā mums jārūpējas par visu nojumes vai verandas konstruktīvo elementu ( īpaši koka) vēdināšanu, lai arī tos sargā jumta segums.
Tapēc savā pieņēmumā jumts bez difūzās plēves ar caurvēdināmu (mazu) bēniņa telpu konstruktīvo vēdināšanu nodrošinās labāk, nekā papildus ieviestā plēve - kas vēsta tikai uz jumta zemseguma vēdināšanu. Taču, ja atstājam plēvi, tad kā mēs vēdināsim mazos bēniņus?