I.B, Par vēdināšanas efektivitāti atļaušos nepiekrist. Lietas būtība ir vēdināmās telpas kubatūras un gaisa apmaiņas ātruma attiecībā.Aukstajos bēniņos nodrošināt tādu vilkmi,kas veidojas jumta plaknes ventilēšanā ir ļoti sarežģīti,turklāt ventilācijas atvere 1/400 (kas paredzēta bēniņu ventilēšanai tīri fiziski nevar nodrošināt bēniņos tādu gaisa apmaiņu. Ja pieņem,ka jumta korē ir tikai 2cm atvere,bet vēdkanāls ir 5cm,tad 5metru garai jumta plaknei attiecība veidojas 1/125. Aukstajiem bēniņiem tiek veidota atsevišķa ventilācija vai arī tā tiek korē savienota ar plaknes ventilāciju ja nav iespējas tādu izveidot (atsevišķos gadījumos).

Man ir tāda nojume uz dienvidiem. Par cik līdz galvai vismaz 2m 50 cm un vairāk, nemaz tik karsti nav. Vējš labi ventilē. Jumts melnā krāsā. Bet, ja būtu tuvu galvai tad gan būtu karsti. Savādāk tā stārdā kā labs saulessargs.

Vai jūs runājat par difūzijas membrānu?? vai tā nav domāta antikondensāta plēvi- to kura ar tādu vilnas pūku uz apakšu, kur liekais mitrums uzkrājas un vēlāk iztvaiko.



šajā video ir mans jumata pīrāgs kalpo lieliski. Vēl gribēju piebilst, ka augšējā malā, kur jumts pieguļ mājai starp falcēm ir ventilācijas atveres, kur vēdināties un karstajam gaisam noskriet.

[www.youtube.com]

Jumta bleķis uz retināta dēļu klāja stāv vēl no iepriekšēja gs sākuma...- vēdinātos bēniņos. Ja grib atstarot karstumu, tad follija uz spāru apakšas, un tad vagonka.

Atstarot karstumu domas nav, pamatideja ir, lai iespējamais kondensāts nepil uz galvas.
Man mājai balkonam zem metāla jumta nav nekādas plēves, no spāru apakšas nošūts ar dēļiem, bet jumta pārkarēm plēve ir (turpinās no mājas pīrāga).
Par balkona jumtu nezinu vai tur izkrīt kondensāts, bet no pārkarēm (vēl nav apšūtas) no rīta šad tad ir redzams kondensāts, jumts ir 45 grādi un kondensāts notek jumtam galā. Nojumei jumts ir ~ 13 grādi un dēļ lēzenuma ir šaubas, ka pilēs, gadījumā ja kondensāts notecēs līdz jumta galam un tur pilēs, tad ir štrunts, galvenais lai galva sausa.

Ja metāla jumts klasiskais valcprofils vai trapece visā garumā, varētu nepilēt un notecēt un arī sausais dēlis uzsūktu mitrumu, ja dakstiņveida tad gan pilēs locījuma vietās. Tas jau pārbaudīts. Īpaši pēc aukstas nakts kad liela temeratūras starpība.

Dakstiņa profils

Tāpēc jau tiek lietota membrāna zem jumta,kas būtībā domāta kondensāta uztveršanai,taču praksē tā nodrošina labu ventilāciju kas izlīdzina temperatūras abās jumta pusēs un bieži vien kondensēšanās nosacījumi izpaliek. Tādai nojumei es ieteiktu likt VB Reflekt jumta membrānu,kas vienlaicīgi nodrošinātu jumta seguma ventilēšanos,gan atstarotu siltumu. Tai gan nav difūzu īpašību,bet šajā gadījumā būtu piemērota.

Jumts uzlikts.
Uzliku membrānu ar vēderiem (vēderi ~ 7- 8 cm + šķērslatas 3 cm, starptelpa ~ 10 cm), marku neatceros un pa virsu metāla "dakstiņus". Efekts ir labs, šinīs karstās dienās, kamēr bija tikai membrāna varēja just, kā starojums no membrānas karsē, bet kad sāku likt metālu posmus, uzlabojums uzreiz bija jūtams. Zem metāla jumta membrāna vairs nav izteikti karsta, bet metāls virspusē uzkarsa pieklājīgi, rokas dega liekot skārdu, nācās ādas cimdos strādāt.
Domāju, ka ar pliku metālu, bez membrānas situācija būtu diezgan karsta, baidos iedomāties kāda temperatūra ir starp metālu un membrānu.