Ieskatījos [www.bebris.lv] un tur ir zīmējums: kas izraisīja jautājumu: Visur teikts ka uz koka mājas liekot paroc vati, jāliek vēja plēve un gaisa šķirkārta 2,5-3,5 cm un tad apšuvums. Te nekā tāda nav! Kāpēc?

Pat, ja bez šķirbas uzreiz avārija nenotiktu, vēdināms apšuvums noteikti kalpos ilgāk, jo slapināsies pārsvarā no vienas puses, kamēr žūs - no divām.

Man arī liekas, ka uzzīmētā konstrukcija ir principā nepareiza, ja vien tas nav dēļu sieta apšuvums. Blīvi piesitot dēļus vatei, risks, ka kaut kur tiks ūdens un sakrāsies kaut kādā kabatā, vai konstanti slapinās vati, ir diezgan liels. Ja tā, tad pļeseņ būs klāt viens un divi. Vispār koka apšuvumam ar vienu latu kārtu nepietiek, jo tad tāpat vēdināšana nenotiek, veidojas nekustīga gaisa kabatas. Pareizāk ir veidot dubultu šķērslatojumu zem dēļiem, tad gaisa apmaiņa notiek visu laiku un visā fasādes laukumā. Resp., ja ir vertikāli karkasa ēkas statņi, tad horizontālas latas, tālāk vertikālas latas un tad horizontāli dēļi. Ja grib vertikālus dēļus, tad vertikāliem statņiem virsū sit vertikālas latas, tad horizontālas latas, tad vertikāli apšuvuma dēļi. Apakša naturāli vaļā, augša arī - beidzas vēja kastē.

ir ko teikt!

veicot darbus neaizmirstam žurku un peļu efektu,pēctam būs par vēlu!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!rbb malacis!vēl ir proclima.lv.,bet galvenai pirms sāc darbus apdomālai laika gaitā tav guļbūve nesapūtu no kondensātiem.

kurmis
Kad nosiltinasi māju no ārpuses, siltāks paliks 5%-10%. Pēc pārs gadiem situācija paliks vēl sliktāka nekā bija sākumā un varēs ielikt šaja galerijā sk [www.rbb.lv] labak sākumā parēkināt sk [www.rbb.lv]

Kā būtu ar šādu variantu, ko fibrolits.lv (http://www.fibrolits.lv/Public/upload/Eku%20siltinasana%20DFP.pdf) piedāvā koka mājām:
attiecīga biezuma fibrolīta plāksnes tieši uz koka sienas, plus apmetums. Patreiz koka karkasa māja ir aplikta ar biezām šifera loksnēm, ko nevar apmest. Ieguvums būtu siltinājums+iespēja apmest.
Paldies.

2 Rx
Bebra risinājums lietojams dzīv. ēkai , ja ārpusē liek 15cm vati un iekšsiena ir no 10-14cm bieza, lai iekšējais mitrums nesasniegtu vati.
Lai veicas!

Kā var garantēt ka mitrums nesasniegs vati? Ja nav tvaika plēves iekšpusē. No temperatūras viedokļa kondensācijas punkts būs vatē.

Ja telpā + 20 gaisa mitrums 60 % , cik dziļi tvaiks iekožas kokā ,kāds ir aprēķins?

Droši vien domāts, ka garāks ceļš caur biezāku koku radīs lielāku "tvaika pretestību". Diez vai mitruma cauriešanas caur koku apgrūtinājums būs gluži proporcionāls biezumam. Es tomēr izprātoju, ka pie pietiekami lielas temperatūru starpības vates aukstajā malā izkritīs mitrums, un laimīgs tas koks, kas stāvēs aiz šķirbas. Varētu būt viens no iemesliem Dores fabrikas dubultguļbūves (ar minerālvati vidū) neveiksmei.

Valdi - tvaiks "iekožas" gandrīz visā koka dziļumā vienmērīgi, jo melnā bulta (sk fig 4) kokā ir resnāka par balto:
[www.hoki.ibp.fraunhofer.de]

Vēl, veidojot ārējo siltinājumu un apšuvumu, iesaku pievērst uzmanību tam, ka guļbūve cilājas dēļ mitruma maiņas baļķos. Pastāv iespēja, ka pēc gadiem naglas, kas saista vertikālos elementus pie augšējiem baļķiem vienk. notrūkst, vai nolocas. Ari cieši atbalstīt kādas būvkonstrukcijas, kas atrodas uz sienas, vai sienas augšējā daļā, uz siltinājuma karkasa nebūtu vēlams, bet vajadzētu ievērot kompensācijas atstarpi. Joprojām nesaprotu, kapēc pie koka sienas pa varītēm jāliek klāt minerālvate, kurā labi jūtas grauzēji un dēļ kuras dikti jāčeko rasas punkts, vai jālien polietilēna čaulā...Kādas var minēt problēmas, iepūšot ekovati mājas ārpusē, cieši pie baļķiem, bez jebkādas tvaika izolācijas? Nokrišņus norobežojot ar vēdināmu fasādi, kas tad ir pēc maciņa biezuma, iztēles un gaumes. Ar ko būtībā atšķiras ekovate no kokšķiedru vates? Abām taču borskābe un boraks klāt, tik nav krīta un burtu tintes, kas ekovatē? Jeb kļudos?

Ak (guļbūves) dvēsle, cilājies!
[www.failiem.lv]

Neesmu speciālists, bet kaimiņš, kurš ir arhitekts, savu koka stāvbūvi siltināja ar Isoplāti un tad dēļu apšuvums. Isoplāti lietojot somi visām savām koka mājām.

Khe - par beramajām "eko" vatēm nekļūdies, bet kokšķiedras vatēs šie piejaukumi ir vēl mazāk, kā ekovatē. Turklāt tie ir daudz mazāk kaitīgi kā tā ķīmija, kura sastopama minerālvatēs.
Es ar ieteiktu aizmirst par minerālvatēm koka stāvbūvju, guļbūvju siltināšanai.

Ar Isoplatu var būt par maz, būtu nepieciešams papildus siltināt.

Vienkārši un bez sarešģījumiem - kokšķiedras vate vai ekovate, tad ja vēlamies vēdināmo fasādi liekam Isoplati, ja gribam apmetumu, tad liekam fibrolītu.

Vienstāv:
Feini foto! Tas gan laikam jaunai guļbūvei, kur pie normāla kaķējuma 7cm uz metru sēšanās. Zinu vienu pirtiņu, kam griesti 10g laikā nobrauca par 19-20cm zemāk. Un tas viss tikai nenormāli dziļa kaķējuma dēļ, ko taisa, lai no ārpuses neplaisātu baļķi. Toties, tiekot klāt šķērsgriezumam no gala, var redzēt, ka plaisa dažiem baļķiem gandrīz viscaur pa vertikāli, kā dziļā kaķējuma turpinājums. Paskatoties uz 250g vecu meistardarbu, piem Ungurmuiža, var redzēt, ka kaķējums veidots tā, lai baļķi sasēstos kopā praktiski bez spraugas - ir tikai saspiestu sūnu kārtiņa starp tiem, nevis tukšs trīsstūris kad augšējais baļķis uz apakšējā balstās (vai maucās virsū) tikai ar kantītēm. Ungurmuižā gan apzāģēti baļķi. Žēl, ka nesafočēju tolaik šos abus piemērus.
Nosēdusies (izžuvusi, izstaigājusi) guļbūve diez vai vairāk par 1cm uz metru staigās mitruma ietekmē.


Kur ir redzēti ķīmisko piejaukumu sastāvi rakstītā veidā, gan ekovatei, gan kokšķiedras vatei. Satiku reiz ekovates iestrādātāju, kurš apgalvoja, ka 8 gadus pūšot ekovati bez respiratora un veselībai neesot ne vaina:) Neatbalstu gan tādu pētniecisku eksperimentu veikšanu uz cilvēkiem, bet var jau būt , ka tas vells nav nemaz tik melns..

Interesanti, interesanti....sāku meklēt koka ūdens tvaika pretestības lielumus kokam un neatradu. > Ja arī kaut kas līdzīgs ir, tad šie lielumi ir ļoti atkarīgi no koka sugas, šķiedras virziena, tās atrašānās vietas (serde, čaula...). tā arī netiku tālāk, bet mani ieinteresēja itkā viekārša sienas sendviča novērtēšanas www: [www.aeroc.lv] kas protams attiecās pret Aeroc, keramzītu, bet jautājumi un problēmas tās pašas. Un interesanti, ka pilnīgi savādāks efekts ir liekot putuplastu, vai akmensvati...Nesen bija vareni gara runāšana par šādu sienu biezumu. Bija runa, ka likt plānu Aeroc, vai keramzīta sienu (tik plānu ka notur mehāniski, ) un tad likt tik virsū siltumizolāciju lai sasniegtu būvnomatīvu rādījumus. Un izrādās, ka nav tik vienkārši...(palasiet paši).

Un tā kā runa šet ir par koka mājām, kas tiek slavētas kā elpojošās, dabīgās un.t.t.t interesanti secinājumi atrodami šeit: [www.nskdom.ru] un secinājumi katram savi. Protams nekādi nenoliedzu koka mājas. Tās ir lieliskas...

kādreiz bija pasaka par trim siventiņiem, vienam salmu otram zaru, trešam akmens māja....