khe: Bilžu piemēra starpbaļķu blīvējums galīgi garām, sev nekad tādu negribētu.
Tās bildes es taisīju Cēsu rajonā īpašā ekskursijā pirms būvniecības sākšanas, kad vēl nezināju, ko gribu.
Manu pirti taisīja
[salinas-gulbuves.lv]
ar M veida kaķējumu, kas guļ uz maliņām. Tomēr es vēl pastrīdētos, vai M labāks par pusapaļo:
1) grūti vēlāk papildināt siltinājumu;
2) dažās vietās līki baļķi samērā plāmo M apakšējo kāju ielauzuši iekšup (to līko baļķi varēja nelikt un viss būtu OK);
3) mani neatstāj sajūta, ka lielākā slodzes daļa guļ uz (sedlveida) pakšiem.

Rx: krievu raksts gandrīz 100% atgādina citu rakstu pirms vairāk kā gada žurnālā:
[www.buildingforafuture.co.uk]
pēc kura sekoja Neil May atbildesraksts
[www.natural-building.co.uk]
Puses gan aizstrīdējās mazliet sāņš, tomēr tam pirmajam rakstam un krieviem ir taisnība par to, ka visvairāk mitruma tiek iztransportēts ārā caur ventilāciju.
Tomēr viņu kļūda ir tā, ka noticējuši iegalvojumam, ka tvaika difūzija un tās aprēķina metodika ir vienīgais transporta mehānisms visos materiālos.

uldis40: Pēdējais (mūra) sivēns būs bijis maskējies vācu barons...
Jums taču nebūs jāatgādina, ka vislabāk rullē pirmais sivēns!

Ir apmesta koka guļbūves ēka. Kā noskaidrojās, tad zem grīdas dēļiem ir tukšums ap 20cm. Līdz ar to grīdas ir vēsas. Ir sajūta, ka vajadzētu darīt ko lietas labā, jo vēsums nāks no zemes caur grīdu telpā vislaik un nespēs kurināt. Sabērt tur keramzītu? Putuplastu īsti negribētos.

Domāju, ka siltumizolācija uzlabotos un tik irdenā materiālā grauzēji ari tik pa virsu šiverētu, lai gan ir redzēta žurku iznesta smilšu čupa ķerras apjomā...

Par vēsumu piekrītu, bet ne līdz līmenim "nespēs kurināt". Reiz jau spriedām (t.sk. par buildingforafuture.co.uk simulāciju), ka vienīgais neatgriezeniskais siltuma promiešanas ceļš caur pagrīdi varētu būt konvektīva pazemes ūdeņu plūsma. Citādi to var uzskatīt par daļu no iekštelpai piesaistītas termomasas.

Citādi to var uzskatīt par daļu no iekštelpai piesaistītas termomasas.
Tā arī ir jo vienā no mājām kas netika apkurināta ziemas laika pie ara temperatūras -20gr telpā bija +7gr jo grīda uz to brīdi nebija siltinata

Ziemā gan mēs tur vēl neesam dzīvojuši, bet rudenī un tagad pavasarī grīda vēsa. Ja pareizi sapratu no jūsu teiktā,tad ziemā tā "vēsā" pagrīde būs siltāka tāda kāda ir. Un nevajag tur neko bērt?

Es sev tomēr bēru keramzītu - vidū ap 10, malās - ap 20 cm.
Ļoti liela nozīme mājas apkurināšanas raksturam (pastāvīgi vai brīvdienu) un pagrīdes vēdināšanai.

Vai šādām vecām mājām būtu ieteicams siltināt pamatu daļu no ārpuses?

Jādomā arī par sienas un pamata siltinājumu sadurvietu, tipa, pamata siltinājums kā sienas siltinājuma turpinājums.

Tiks mainīti vainagu baļķi. Būs kaļķa/skaidu apmetums, pa virsu dēļu apšuvums. Kā labāk siltināt pamatus? To putuplastu jau protams man vismazāk gribētos izmantot.

Ja sienai siltinājums minimāls, varbūt pamatus var likt mierā.
Ja ekstrudētais putuplasts liekas galīgi garām, grūti iedomāties dabīgu, mitruma izturīgu siltinājuma materiālu - varbūt aiz kaut kādas barjeras aizbērts keramzīts? Putustikls - dārgs, un, vismaz baltkrievu izpildījumā, ūdensuzņēmīgs (un līdz ar to, visticamāk, sala neizturīgs).

Neesmu spēcīgs termodinamikas jomā. Varētu lūdzu "tējkannām" izklāstīt par to, ja minimāls siltinājums sienām, tad nav lielas jēgas siltināt pamatus? Cik lielam siltinājumam sienām būtu jābūt, lai būtu jēga siltināt pamatus. Vai es te ko jaucu? Gribas izprast šīs lietas.
Vai bez keramzīta pagrīdē vēl ko jēdzīgu var likt?

Lai aprēķinātu paralēlā slēguma kopējo pretestību R, jāsummē apgrieztie lielumi (vadītspējas): 1/R = 1/R1 + 1/R2 + 1/R3
[en.wikipedia.org]
Ja uz pamatiem attiecināmais laukums mazs, tad uz tiem attiecināmā pretestības daļa salīdzinoši liela, un pamatu saskaitāmais augšējā formulā - neievērojams. Ja vērtējot katras daļas Rn, apskatīsi arī konvekcijas iespaidu, sapratīsi, ka pati svarīgākā būs griestu komponente.
Agrāk zem grīdām vienkārši bēra smiltis.

Visi siltināšanas veidi ir labi, ja tie ir tehniski pamatoti. Ir pilnīgi vienalga no kā ir mājas - no koka vai no ķieģeļa vai airoka blokiem vai salmiem. Trīs sivēntiņiem visiem bija taisnība. Funkcionāli visas tās bija mājas, bat tehniski tikai viena varēja pretoties ienaidnieka uzbrukumiem, kauri vienalga tika iekšā. Izdaram vienkāršus secinājumus: Eksistē tikai materiālu piemērotība un mūsu emocionālā attieksme nevis slikti vai labi materiāli. Atgriežoties pie siltinājuma. Ir zinātniski un ar pieredze pamatota sasniedzamo rezultātu summa, kas katrā reģionā(latvija, krievija pie urāliem, anglija)ir nedaudz atšķirīga, pie kuras viss ir kārtībā. Minētais superbebris ir ievērojis šos noteikumus, saskaitāmo rezultāts saka, ka ir ok. Vai mēs skaitām 2+2=4 vai 3+1=4 nav svarīgi. Siltinot var pieņemt kādu no piedāvātajām tehnoloģijā(piem. ar ventilējamām izolācijām) vai pasūtīt aprēķinu savām emocijām atbilstošajam variantam un izmantot to, ja rezultāts ir apmierinošs.

Koka guļbūves māja apšūta no ārpuses ar gāzbetona blokiem. Ir 5cm sprauga starp tiem. Vai spraugu vajadzētu aizpildīt ar kaut kādu siltumizolācijas materiālu

skatoties ko vēlies panākt ... ;)

varbūt tomēr nevajag .........................

Iesaku apskatīties un pameklēt kontaktus www.sbac.lv .Viņi man cēla nelielu māju, vienmēr visu sīki un smalki par visu izstastija, cik saprotu viņi strādā pēc skandināvu metodem-tehnoloģijām.