Sveiki.

Uz grīdas paredzēti līmēt ozolkoka dēļus. Vispirms vienā telpā bija jānoplēš paklājs. paklājs nonāca, līme palika un grīda nav gluda. Paskatoties 2. un 3. bildes un no pieredzes, vai uz tādas grīdas jau var līmēt dēļus, vai līme ir pilnībā jānoka vai varbūt tikai lielākās grumbas? Plānā kārtiņā līme ir pa visu grīdu, bet vietām ir biezāks slānis.

[bildites.lv]

Otrā telpā tika ņemtas nost flīzes. Protams flīžu līme labi pieķērusi pie betona grīdas. Paskatatoties 1. bildē, flīžu līme, ņemot nost flīzi, daudz viet sadalās 2 kārtās, apakšējā vairāk pieķērusi pie betona, bet augšējā pie flīzes. Dažviet pat, nākot nost flīžu līme izrauj robus betonā. Process nav pabeigts, tik iesākts. Drošvien noskaldīt visu līmi būtu ļoti grūti un iegūt gludu virsmu arī ļoti sarežģīti. Nu tādu virsmu, lai var līmēt dēļus pie betona. Vai tā varētu būt? Un kāds varētu būt labākais risinājums? Varbūt kāda izlīdzinošā masa? Piemēram, par katru cenu nekasīt to visu līmi nost, bet liet pāri izlīdzinošo, šur tu būtu biezāka, šur tur plānāka kārta. Pie tam abu telpu augstums uz tīrās betona grīdas atšķirās pa kādiem 8-10 mm. Un varbūt tas izlīdzinošais kalpotu 2 labumiem, ne tikai izlīdiznātu, bet arī iegūtu vienādu līmeni abās telpās.

Ko jūs varētu ietikt šajā situācijā?

Būšu pateicīgs par atbildēm un ieteikumiem.

Atkarīgs no tā, vai grīda ir apsildāma, kā arī - kurš stāvs.

Grīda nav apsildāma. Tas ir otrais stāvs.

Dēļi gan jau 15 mm biezumā?
Ar paklāja istabu nebūtu lielas problēmas, tikai lielāks līmes patēriņš. Protams, labāk pierms tam nogruntēt ar poliuretāna grunti, lai labāk viss saķertos kopā.
Ar flīzēto telpu jāskatās, cik lieli tie izrāvuma fragmenti. Ja nelieli, tad arī var sagruntēt ar poliuretāna grunti un līmēt klāt.
Galvenais, līmei jābūt labai. Par spirtiniecēm, sveķu līmēm vari aizmirst. Vislabāk Sika S52 vai Sika S54. Dārga, bet laba. Vismaz ar garantiju, ka nenoraus nost.

Kāpēc jālīmē dēļi?

gan jau ka ir nopirkti līmējamie dēļi (parkets), nevis ar "click" fīšu parketa dēļi kā laminātam.

Tie ir masīvkoka dēļi nevis parketa tipa un 21 mm biezi.
Pēc šodienas skats uz flīžu vietu nav tik traks kā šķita sākumā, to flīžu līmi pa lielam var dabūt nost, tik vairāk jāpacenšās. Apakšā daudzviet tīri smuks betons.
Ja kaut kur lielāks izrāvums, tad varbūt labāk būtu aizpildīt ar izlīdzinošo masu?

es arī gribētu dzirdēt pamatojumu kāpēc Jūs gribat dēļus līmēt pie grīdas.Ja telpas temperatūru un mitrumu cauru gadu izdosies noturēt vienā līmenī,tad jā...bet, ja temperatūra un mitrums svārstīsies,tie dēļi staigās...

Ja klāj masīvkoka dēļus, tad obligāti jālīmē. Jo līme nodrošina to labāku stabilitāti mitruma maiņu gaījumā.
Arī trīsslāni ir labāk līmēt, jo:
1. Masīvai konstrukcijai ir labāka skaņas izolācija, nekā peldošai;
2. Ar laiku, kādu ekscesu vai ekspluatācijas gadījumā, vieglāk nomainīt atsevišķu dēli, nav jāizjauc visa konstrukcija, kā tas ir peldošajā variantā.
3. Mazāka ieklājuma staigāšana, telpu mitruma iespaidā. It sevišķi, ja telpās viscaur nokrauts ar mēbelēm.
Tikai jāizmanto labas līmes, uz ko, diemžēl, ekonomē daudzi pasūtītāji un arī piegādātāji.
Un ja ir nelielas bedres, tad var aizpildīt ar izlīdzinošo, tikai pēcāk jāpaseko betona mitruma līmenim, jo tam pirms ieklāšanas jābūt līdz 2% līmenim.

3.sanāk ,ka ar līmes palīdzību tiek apstādināts dabīgs process...kokam mitruma maiņas apstākļos IR jāstaigā...līme koku notur no staigāšanas,mitrumam palielinoties ,koks briest,palielinās spriegums dēļos,līdz zināmai robežai ir ok ,pēc tam ir visādi s.di...neviena līme nevar atturēi ozolkoka dēli no staigāšanas ,ja spiegums dēlī būs par lielu tas aizies tur kur tam būs jāiet...saplaisās utt...lai arī cik laba ir līme....koks nav plasmasa,koks ir dzīvs tam ir jādzīvo sava dzīve(jāpeld,jābriest,jārūk, utt)

100% apstādināt nav iespējams neko.
Ja telpās mēģinās uzturēt turku pirti, tad neglābs nekas.
Svārtības pieļaujamajās robežās vienmēr ir pieļaujamas.
Un līmēts dēlis palīdz tam, ka dēlis būs stabilāk noturīgs pret šīm mitruma, temperatūru svārstībām.
Tiesa gan, 21 mm dēlim šies spriegumi būs lielāki nekā 15 mm dēlim vai divslānim.
Un vēl raksta autoram ir biku paveicies, jo ozols ir mazāk cimperlīgs nekā osis, attiecībā pret temperatūras un mitruma svārstībām.
Osim ir izteiktākas deformācijas iespējas.

Un līmēts dēlis palīdz tam, ka dēlis būs stabilāk noturīgs pret šīm mitruma, temperatūru svārstībām.(c)

es uzskatu ,ka līme nevis palīdz,bet gan tieši traucē notikt dabīgam procesam...tā rada nevajadzīgu spriegumu tur ,kur tam nav jābūt... tad jau starp sienu un grīdu arī nevajag atstāt kompensācijas spraugu un dēlis jāliek cieši klāt pie sienas,jo sienas ciešāk saturēs grīdu un tā mitruma ietekmē būs stabilāka....

Nu kompensācijas šuve jāatstāj gan ir :)
Jo, līmējot ar elestīgajām līmēm, izplešanās notiek jebkurā gadījumā, tikai tā nav tik izteikta :)

Ja gadījumā grīda ar OSB, tad spundes vietā varētu dēļus vēl papildus pieskrūvēt, bet manā gadījumā ir betons. Vai ar maziem dībelīšiem to var darīt un vai vispār tas būtu vajadzīgs kā papildinājums līmēšanai?

Pagaidām nav minēts dēļu platums,kas šajā situācijā ir pats būtiskākais,jo koks garenvirzienā staigā ļoti minimāli. Atklāti sakot,ja dēļu platums lielāks par 10cm, es tos līmēt pa taisno pie betona nariskētu..... Man pašam tuvā nākotnē plānojas līdzīga padarīšana,bet doma ir ozolkoka dēli (15-20mm) vispirms salīmēt ar 15mm finieri un tikai tad to līkt (līmēt) pie grīdas. Dēļus gan gribu platus- vismaz 15 - 20cm. Salīmēts finieris ierobežo staigāšanu,bet vienkārši pielīmēts pie grīdas... nav nekādas garantijas,turklāt pats svarīgākais ir dēļa mitrums ieklāšanas brīdī.

Dēļu platums plānojas 12 cm. Celt grīdu uz augšu ar finieri ir ļoti neizdevīgi šajā situācijā. Cik tad noprotu, teorētiski jau var līmēt, bet praktiski nevar zināt kā būs beigās un vēlāk?

Ja ozolkoka dēlim mitruma ietekmē vajadzēs kautkur staigāt,tas to izdarīs...var limēt ar kādu līmi gribat...vai nu dēlis saplaisās vai atleks ar visu līmi....Ja nebūs lieli mitruma kontrasti telpā ,tad visam jābūt ok.

Nu kā būs, to tiešām neviens nevar zināt.
Viss atkarīgs no paša radītā mikroklimata.
Cik esam līmējuši, nekādas problēmas nav bijušas, izņemot, ja pats klients sataisa ziepes un neievēro pamatnostādnes.
Un 120 mm dēlis jau skan labāk nekā 180 vai 160 mm dēlis.
Galvenais ir laba līme, uz to nu gan nevajag taupīt.

Ja uz betona stiprina saplāksni un dēļus līmē pie saplākšņa - vai starp betonu un saplāksni jāliek hidroizolācija (ruberoīds utt).?

Nav nepieciešams, tikai pirms finiera montāžas būtu jānomēra betona mitrums.
Un saplāksni labāk pielīmēt pie betona un nostiprināt ar dībeļiem, tad dēļus montēt virsū.