principā ozola dēlim mitrums daudz ko nenozīmē. cik noprotams, tad dēlis ir ar spundi, jo savādāk līmēt nav vērts. un ja suns uz nakti nepiečurās, tad tāda grīda būs gandrīz mūžīga. un dēļus likt pa taisno uz betona nav prāta darbs, lai arī ozola.

[www.youtube.com]

Celt grīdu uz augšu ar saplāksni nevar, tāpēc atliek vien līmēt pie betona klāt. Ja reiz ir cilvēki, kas likuši pa taisno pie betona, tad jau laikam tas ir realizējams un to var darīt.

Pēdējos pāris gados tikai 10% ir likti uz koka pamatnes, bet 90% uz betona.
Gan 15mm masīvkoka, gan 21mm, gan divslāņu un trīsslāņu parkets un dēļi.
Galvenais ir ievērot divas pamatlietas:
1. betona pamatnes mitrums (līdz 2% un ne vairāk);
2. Labas kvalitātes līme, vislabāk poliuretāna līmi.
Un, protams, domāt ar galvu :)

Paldies par komentāriem un ieteikumiem.
Sakiet vēl, cik lielu zoboto lāpstiņu parasti izmanto līmes uzklāšanai uz grīdas? Tas nozīmē, cik bieza būtu līmes kārta.

Vēl ne pa tēmu jautājums. Kā parasti dara vai kā pareizāk? Ja ir jānoflīzē virtuves siena starp virtuves virsmu un piekārtajiem skapīšiem pie sienas, vai vispirms flīzē sienu, tad virsmu liek pretī flīzēm vai vispirms uzmontē virsmu un tad flīzē pa virsu? Ja vispirms flīzē, tad vajag pilnīgi precīzu augstumu zināt vai flīzes laiž drošā augstumā zemāk un tad vnk to virsmu liek līdz flīzēm.

ūūū, ja to pats nekad neesi darījis, tad labāk lai izdara kāds, kas to ir darījis. It sevišķi 21 mm dēļus, tev būs gan savilces, gan ķīļi vajadzīgi. Saprotu, ka pēcāk pašam būs pirkstā jākož, bet nu-ozols nav lēts :) Ja lāpstiņa, tad katram ir individuāli, kam C3, kas pats piedzen zobus ar vīli. Ja līdzena grīda, tad normāli ir apm 1200g/kv.m, ja ir gruntēta ar divkomponenta vai poliuretāna grunti, tad zem kilograma uz kvadrātu.
Un flīzēt labāk ir pēc virsmas uzstādīšanas, precīzāk piedzīsi un šuvi pēcāk var ar silikonu aiztaisīt.

Ko būtu ieteicams labāk darīt ar grīdas dēļiem pēc to ieklāšanas: lakot vai eļļot?

Tā jau tava brīva izvēle.
Katram segumam sava priekšrocība un mīnusi.
Kā sirds kāro, tā ij vari darīt :)

Jānis! Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ko būtu ieteicams labāk darīt ar grīdas
> dēļiem pēc to ieklāšanas: lakot vai eļļot?


Lakošanas gadījumā principā staigāsi pa lakas kārtu un koks būs tikai vizuālajam paskatam apakšā redzams.

Sveiki vīri, eļļošanas piekritēji. Padalieties ar pieredzi. Kādu eļļu labāk lietot dēļu grīdai. Vai ir kāda eļļas ražotāju firma no kuras produkcijas ir jāizvairās? Vēl īsti nezinu, būs egle vai kas nedaudz cietāks. Dēļi jauni.

Sakiet, vai grīdas dēļi nevar atlekt no betona grīdas kopā ar visu izlīdzinošos masu, kura būtu 3-5 mm biezumā?
Vai pēc ieklāšanas, vietas, kuras vajag aizšpaktelēt, var slīpēt ar roku, izmantojot parastu smilšpapīru nevis speciālu slīpējamo iekārtu?
Līdzīgi, vai pēc lakošanas var noslīpēt ar roku?

Jautājums, kā tu iedomājies noslīpēt pēc lakošanas? Priekš sevis jau vari darīt kā vēlies, kauč ar kāju slīpēt :)
Un masīvu var noraut kopā ar izlīdzinošo, it sevišķi 21 mm biezo.

Vai tad ar parastu smilšpapīru to nevar izdarīt? Darbietilpīgs process gan sanāk. Agrāk tādas iekārtas taču nebija un kā tad slīpēja, ar roku, manuprāt.
Ja izmantotu kaut kādus dībeļus, kuri stiprinātos cauri izlīdzinošajam betona grīdā? Vai tas būtu variants?

Sveiki, vai kāds ir grīdas 'deļus parketam ņēmis te - [gridasstils.lv]

Kādas atsauksmes? Cenas ļoti ok izskatās!

Sveicināti.
Stāsts sākās ar vēlmi ieklāt dēļu grīdu. Pirmais stāvs, vairāk staigātāju, tāpēc ozola vai oša. Visās reklāmās to dēļu garums ir ne vairāk par 3000 mm. Meklēt 4000 - 4500 mm garus būtu muļķīgi un lieki? Gribās to dēli vienlaidus visas telpas platumā. Kāds zin kur tādus var atrast ? Paldies

ir tāda iestāde bold furniture manufacturing...cik saprotu viņi strādā ar milzīgiem dēļiem, taisa milzīgas galda virsmas ..varbūt var painteresēties tur...pašam pieredzes ar viņiem nav,tikai tik cik redzu sludinājumos...

Ir jau problēmas tikt pie 200mm platiem un 5,0 metrus gariem kvalitatīviem priedes grīdas dēļiem. Kur nu par masīvkoka ozolu tādā garumā.

Es tik brīnos, kā var ozolam un osim vēl turēties tik relatīvi lēta cena, ņemot vērā šīs sugas izplatību un augšanas tempus. Protams, ka šeit pie mums Latvijā nopērkamais ozols nāk no Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas, jo mums tādu resursu vairs nav.

Bet vispār, nav pārspīlēti domāt par ozolkoka masīvkoka grīdu? Ja tas ir funkcionāls jautājums, tad tak sakarīgāk ieklāt oša vai ozola parketu. Tāda grīda mazāk staigā un tomēr saudzīgāk pret dabu.

Bet nu ja jau krokodiļādas kurpes tad ko tur padarīsi. Jācer ka cenu iegriezīs labu.

Nāksies jau laikam iztikt ar īsākiem un stiķēt, bet vai tas ir skaisti ? Iet runa par estētisko baudījumu. Tā ir virtuve un ēdamistaba laukos, kāds parkets ?! Visam sava vieta. Varbūt vispirms jāvienojas, ko mēs saucam par parketu. Padomjlaiku palieka- hruščovku dzīvokļos taisīt rundāles pils interjerus. Krokodilādas kurpes man nav bijušas, nevaru pievienoties diskusijai, tomēr, kamēr nav valkāti labi ādas apavi, tad var valkāt dermantīna lupatas un ņirgāties par dārgiem apaviem. Vilnis Radio- par būtisko, vai tiešām īsāki dēlīši mazāk staigā? (bez sarkasma prasu).

Ozols kā koksne nenormāli staigā īsi vai gari, plaisā utt. Tāda ir koksnes īpatnība. Tāpēc industrijā, kur nepieciešams stabils un prognozējams rezultāts izmanto pēc iespējas īsāku materiālu - t.sk. lameles un modificēto koksni kā parkets, kurš var atgādināt dēli.
Mūsdienās ņemot vērā ļoti īsos izstrādes un iestrādes termiņus masīvkoka grīdu no jebkuras sugas likt ir diezgan droša uzprasīšanās uz problēmām, kur nu vēl cēlkoka.