Sveiki!
Mani interesē jūsu pārdomas par nekustamā īpašuma cenām nākamgad, aiznākamgad. Interesē šī tēma tāpēc, ka bija plānos nopirkt savu pirmo dzīvokli nākamgad (bez kredīta!), bet tagad tik drastiski kāpj cenas, un radās sajūta, ka 2007. g. nav aiz kalniem. =) Principā privātmāja man arī ir variants, ja tas sanāks izdevīgāk nekā pirkt dzīvokli. Karkasnieks līdz 100 m^2 (es viens, sievas un bērnu nav) kaut kur Pierīgā.

Pēckrīzes gadu labās cenas ir beigušās, tagad 6-10% cenu kāpums Rīgas dzīvokļiem. Saistu šo ar banku kārtējo mētāšanos ar kredītiem , Altum programmām un NĪ deficītu. Domāju, ka nākamajā gadā cenas tikai augs, kādēļ lai neaugtu? Visdrīzāk 2019. g. turpināsies tāda tendence.
Sakot, ka 2020. gadā beigsies ES dotācijas Latvijai tagadējos apmēros.. jūsu prognozes, vai tas kaut kā ietekmēs NĪ tirgu, cenas Rīgas dzīvokļiem?
Vai es pareizi domāju, ka tagad tuvāko gadu laikā ir slikts periods dzīvokļa iegādei?
Un vai es pareizi redzu, ka uz zemi un privātmāju celtniecību cenas tik drastiski nekāpj? Tādā gadījumā nākamgad būs lētāk uzbūvēt nelielu karkasnieku Pierīgā, nekā pirkt dzīvokli?

1. izlem - tu gribi māju vai dzīvokli
2. ko tu darīsi ar māju zem 100m2 kad būs sieva un pēc tma bērni
3.ja jau pēc pus gada būs visa nauda cik vajag dzīvoklim, bet tagad tās nav, kur problēma paņemt hipotēku uz 10gadiem un pēc gada to izmaksāt?
4. tuvākos 3 gadus viss notiks pēc tam kā sanāks
5. celtniekus labus neatrast tik ātri, cenas arī darbiem aug pa mēnešiem.
6. kamēr taisīsi projektu, skaņosi, būvēsi paies 2gadi kā minimums, bet dzīvokli nopirkt kaut tagad.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

1. Nevaru izlemt. Tīri teorētiski es gribētu labāk māju, bet ir tā, ka pašlaik man viss saistīts ap Rīgu, ir algots darbs. No otras puses bizness arī attīstās, iespējams pāris gadu laikā varētu pamest algotu darbu. Māja būtu ok, ja es varētu ne katru dienu braukt uz darbu un darīt to ārpus pilsētas sastrēgumiem. Ir sajūta, ka māja būtu lielāks slogs tagadējā dzīvē, kad ļoti daudz jāstrādā. Bet ja mājas cena sanāk aptuveni vienāda ar dzīvokli, tad liekas, ka māja ir labāks variants.
2. Nav nekādas garantijas, ka man būs sieva un bērni, tikai kaut kādu iespējamību dēļ pirkt vai celt tādu milzi? Un ko tad visi dara dzīvokļos zem 100 m^2 ar bērniem un sievām?
3. Esmu principiāls cilvēks, kas ienīst kredītu sistēmu kā tādu.
4.,.5.,6. Paldies par komentāriem.

Uztaisīji vel vienu blogu, kur pačīkstēt par savu neizlēmību un netaisno pasauli? Sorry offtopic.

Mūsu platumu grādos krīzes nāk ar regularitāti ik desmit gadi.. naudas reformas, banku krīzes, augļotāju uzpūstie NI burbuļļi, kaimiņu atiecības utt..
Es uz savas ādas esmu sapratis, ka tas, ka tu šodien esi tirgū pieprasīts augstas klases speciālists, neko nenozīmē ilgtermiņā.. Uznāk kārtējais globālais kūlenis un tu esi atkal uz roltoniem..

Ja ir regulāri labi ienakumi, tad bez krīta tikt pie sava stūra nav nemaz tik nereāļi.
Pa gadiem:
1. Nopērc zemi
2. Projektēšana, komunikācijas, pamati.
3. Karkass
4. Iekša
5. apkārējās vides labiekārtošana( žõgi, terases utt..)
Un tu pēc šitā visa esi brīvs cilvēks.

Šeit ir nepareiza vieta, kur jautāt par NI cenām. Secinājumi, var būt nepareizi. Pat par būvniecību viedokļi ir tendenciozi ar meanstream garšu.

Varētu piekrist, ka cenas kāps 2-3 gadus līdz ES naudas samazinājumam vai citam kritiskam momentam. Kādam nav zināms šobrīd.
Visus savus uzkrājumus ielikt nekustamajā būtu pārāk riskanti. Ja tomēr gribas pirkt tagad, tad šo risku vajag sadalīt ar banku un krīzes gadījumā atstāt īpašumu un parādu bankai. Vai arī pirkt nekutamo, kas ir kādi 50% no tava kapitāla tādējādi riskējot ar mazāku summu.
Ja ir savs augošs bizness, es investētu savā biznesā. Tad ja investīcija tiks veiksmīgi attīstīta, šī brīža dzīvokļa/ mājas cena jau būs salīdzinoši maza - naudas nākotnē un līdz ar to iespējas vairāk.
Kāpēc ar īpašuma iegādi steigties? Gaidi, ja arī krīze būs pēc 5-10 gadiem, būs labāks variants. Tu jau nevari neko nokavēt. Skaties, ja trāpās tiešām labs variants pērc. Citādi nogaidi. Tas ka nākotnē maksās dārgāk ir iespējams (risks pastāv), bet tāpēc vajag maksimizēt ienākumus - lai tavs kapitāls pelna vairāk kā pieaug NI cenas. Šis neattiecas uz gadījumu, kad naudas ir daudz un pērku ko gribu, jo varu.
Es % no kapitāla investētu arī finanšu instrumentos, ja par to ir saprašana.

2pašdarbnieks
Tā jau varētu darīt, es domāju, ka es pat tieši tā arī rīkotos, ja man jau būtu kaut viens īpašums kabatā, citādi līdz 35 gadiem kaut ko ņemties, es nez.. Ja māja, tad gribētu to pēc iespējas ātrāk.
Laikam man jātur īkšķis par to, lai nākamgad jau atnāktu krīze. :D

2igors
Situācija man ir tāda, ka es joprojām dzīvoju ar vecmammu, tāpēc lai kaut kā savu dzīvi attīstītu arī citā plaknē, prasās nu jau pēc sava īpašuma 29 gados. Tāpēc es pēdējo gadu laika ļoti intensīvi biju strādājis ar mērķi drīz beidzot tikt pie sava īpašuma, tāpēc gaidīt 5-10 gadus īsti nav jēgas, jo tad man pa lielam vairs neko arī nevajadzēs. :D Par kredītu runājot, it kā jā, visi tā dara, bet man tik šausmīgi nepatīk būt kādam parādā, ka es vēl nespēju sevi pārvarēt ņemt kredītu. Vēl jau arī tas, ka man iekšējs miers ir ārkārtīgi svarīga dzīves kvalitāte.
Bik nepaveicās ar to, ka manas iespējas un vēlmju maksimilizācija sakrita ar kārtējo burbuļa uzpūšanos. Bet ,no otras puses doma investēt uzņēmumā nav peļama, jo tad pastāv iespēja saforsēt ienākumus, lai būtu pie pakaļas, kādas cenas apkārt..

ja tu 29 gados dzīvo ar vecmammu, tad tici man - nevajag tev savu atsevišķu īpašumu

Nekustamo īpašumu cenas ir sekundāras. Svarīgāki ir paši īpašumi, jeb, ko tad tu pērc par šo naudu. Un te Rīga ir ļoti pateicīgs materiāls apcerējumiem. Mēģināšu pa punktiem:

1. Kopš PSRS sabrukuma iedzīvotāju skaits Rīgā ir nemitīgi samazinājies. Rīga ir viena no nedaudzām galvaspilsētām pasaulē, kur tas tā ir noticis. Ir svarīgi atbildēt pašam sev - kāpēc tā ir. Un atbilde ir imigrācija. Tikai tagad tā patiesi sāk palielināties un arī iedzīvotāju skaits Rīgā. Kādēļ tieši tagad ABLV ir izšķīries par vairāku kvartālu apbūvi Skanstes pļavās? Tātad izpratne ir par to, ka pieprasījums palielinās.

2. Taču pieprasījums vairs nav tāds pats kā 2007. Tas ir mainījies tādā veidā, ka neviens vairs savu sapni nevēlas realizēt PSRS laika bloķenē ar 30-gadīgu hipotēku. Un tie, kas tādā ir gana padzīvojuši - vairs nevēlas. Tātad ir vajadzīga cita kvalitāte, kas neizbēgami dzen uz augšu cenu. Tāpēc arī jaunie projekti ir vai nu izpārdoti, vai ar īres līgumiem noslogoti. Nav vairs tumšie logi kā 2010. Par to ikviens var pats pārliecināties. Un kas nav mazsvarīgi - nav vairs masīvas īstermiņa spekulācijas. Pati spekulatīvā komponente īpašuma cenā gan pazudusi nav, taču īpašums patiesi tagad ir kā ilgtermiņa investīcija.

3. Vecās bloķenes un hruščovenes. Diemžēl tuvojas to ekspluatācijas laika beigas, un es domāju, ka tur nekas daudz nav līdzams. Var, protams, nosiltinot, iekonservēties uz 20...30 gadiem, bet nekādas saulainās nākotnes šīm ēkām nav. Bet Rīgā - cik to ir? Daudz, pat ļoti daudz. Var jau būt, ka kļūdos, bet šķiet ka šo veco ēku rajoni kļūs par savdabīgiem maksātnespējīgiem geto. Maksātspējīgie emigrēs uz jaunajiem projektiem vai savrupmājām. Tas nozīmē to, ka bloķenēm arī turpmāk būs hronisks naudas trūkums nemaksātāju, mazturīgo utt veidā. Kas apgrūtina remontus, uzturēšanu. Tātad arī jauniešu nevēlēšanās turpināt dzīvi šādā ēkā radīs papildus pieprasījumu un spiedienu uz NĪ cenu progresīvākās vietās.

4. Tiek atjaunoti daudzi īpašumi labos gruntsgabalos. Pastaigājiet pa tuvo Pārdaugavu, Āgenskalnu, Torņakalnu, Bieriņiem, Zasulauku, Pleskodāli. Daudzi īpašumi ir mainījuši īpašniekus un ir vai nu svaigi renovēti vai patreiz atrodas procesā. Šīs vietas topikstarterim jau ir garām. Nākošie atjauninājumi skars tuvo Maskačku, kur vēl cenu ziņā ir kas pieejams.

5. Lai vai ko nerakstītu interneta troļļi un profesionāli vaimanologi, cilvēkos ir optimisms par ekonomikas augšupeju. Atalgojumi palēnām palielinās, tie kas grib strādāt - darbu viegli var atrast Rīgā.

6. Ja ir maz naudas, daudz drosmes un vēlme kārtīgi mainīt savu dzīvi, tad ir jāmeklē nenovērtētas vietas kāda nolaista gruntsgabala veidā vai kādu veco daudz-dzīvokļu ēku, kuras kopīpašnieki visi ir uz vienas nots par biedrības dibināšanu un kopīgu īpašuma uzturēšanu labā formā. Tas velk uz dolgostroju, bet kopumā nevajadzētu baidīties no tā. 5 gadu perspektīvā ar nelieliem resursiem, un daudz paša ieguldīto darbu, ir iespēja tikt pie laba rezultāta.

7. Nodokļu politika... Ja agrāk pilis cēla karaļi, tad tagad tās ceļ āksti. Nodokļu politika radīs spiedienu uz to, ka mājokļi būs gana kompakti, bet ekskluzīvās vietās. Un šī arī ir virzība uz to, lai esošie īpašumi tiktu renovēti un pārveidoti tā, lai atbilstu mazām / nepilnām ģimenēm, 1+suns iedzīvotāju kategorijai utml. Arī šis rada papildus pieprasījumu, tātad velk uz augšu cenu.

Rezumējot, no savas personīgās pieredzes, varu teikt, ka NĪ cikls ir savā augšupejā. Lai tiktu par salīdzinoši lētu naudu, pie salīdzinoši laba īpašuma Rīgā, ir ~5 gadi nokavēti. Tagad ir jvai nu jāgaida veiksme, vai jārēķina personīgs čakars, lai kādu nolaistu īpašumu paceltu. Bet cenas nenoliedzami vēl pieaugs, līdz nākošai krīzei.

Nevajag pārvērtēt Rīgas imigrācijas tendences. Vienīgais lielais migrācijas vilnis bija PSRS karaspēka izvešana, un tad nekas krass, jo, kastik vien varēja pensionējās, un kļuva par neizbraucošiem militārajiem pensionāriem ar visiem pēctečiem. Pēc tam no Rīgas aizbraukušo skaitu principā aizstāja Latvijas iekšējā darba spēka migrācija virzienā uz Rīgu un emigrācija. Pārējo nelielo samazināšanos noteica tas pats ērtākas dzīves vietas pieprasījums, kas bija mainījies jau krietni pirms minētā 2007.gada. Darbs Rīgā, dzīvošana tuvumā - tāds modelis noteicis Rīgas guļamrajona izveidošanos līdz pat Siguldai uz vienu pusi un Jelgavai uz otru. Tas ir attālums, kas kādreiz bija kā izņēmums, nevis norma. Pierīgā iedzīvotāju skaits pieaug ne jau no krasas vairošanās pieauguma. Te saite, lai saprastu tendenci kaut par vienu gadu.
[www.aprinkis.lv]
Un tā kā izaugsme un krīze ir tikai cikla ilguma jautājums, tad runas par īstermiņa masīvu spekulāciju neesamību un ilgtermiņa investīcijām ir tikai pašreizējo patērētāju gaidu atspoguļojums. Nekas vairāk.

Es saprotu to tendenci par cilvēku pieaugošo vēlmi dzīvot labos, jaunos īpašumos, bet 1kārt tagad cenas uz PSRS laiku blokmājām ir drastiski pieaugušas burtiski gada laikā līdz 20-25%, tātad šī ir drīzāk īstermiņa, nevis ilgtermiņa tendence, jo kas tad pēdējā gada laikā tik interesants noticis, ka īpašumi pēkšņi atkal tik dārgi? 2kārt paskatoties uz jauniem projektiem bieži vien gribas raudāt, kaut vai tās pašas 5? stāvenes Mežciemā pie Maksimas, kuras brūk un pūst jau no pamatiem vai arī tendence ar mazas platības būriem jaunbūvēs. Es domāju, ka šie ir iemesli tam, ka pieaug Pierīgas iedzīvotāju skaits, lielākoties uz privātmāju rēķina, jo par tā sūda jaunbūves krātiņa 45 m^2 izmēra naudu var uzbūvēt da kaut vai 50 m^2 privātmāju 2reiz labākā kvalitātē un svaigā gaisā pie meža.
Tas kas mani visvairāk šajā uztrauc un gribas paraudāties ir fakts par kredītu izsniegšanu pa labi , pa kreisi, tas audzē cenu un principa cilvēkiem kā man, kas spēj sakrāt vienmēr nākas dzīties pakaļ inflācijai, kuru baro tieši lielie kredīti tiem, kuri nespēj neko sakrāt, bet gatavi līdz mūža galam dzīvot kredīta jūgā.
Vispār runāju nesen ar vienu paziņu, kas strādā bankā ar kredītiem, sakot, ka viņus gatavo tagad jaunai krīzei, pie tam sāka likt ļoti nopietni izvērtēt kreditēšanu, t.i. atkal sāka bremzēt to procesu, jo laikam jūt, ka sūdi atkal tuvojas. =) Var jau būt, ka es tikai te sapņoju par drīzu krīzi, bet varbūt tas būs labs laiks tādiem kā man ar lieliem iekrājumiem un dzīves principiem neņemt kredītus.

Kuram nav mājas īpašumā, runā vienu, tam kuram ir...citu. Jo katrs saskāries ar problēmām un dzīves sakārtošanas nosacījumiem. Dzīvoklis: Maksā komunālos, ik pa desmit...gadiem kosmētiskais remonts, kas salūzis- samaini. Ieej un iekšā silts. Duša, vanna, tualete...nekādu problēmu, tikai lieto. Ja laba dzīvokļa atrašanās vieta, stāvs, plānojums, kaimiņi...tad kāda vaina pēc vecās mērauklas dzīvojot? Ja darbs tuvu, tad transporta izmaksas, berniem mācības, pa lēto. Māja, vienmēr ir ar zemi. Zeme- jākopj, māja jasilda, jākurina pašam, ik pa laikam kaut kas lūzt, noveco tāpat. Kanalizācija, ūdens, kā nu paveicās. Problēmu arī pietiek. Transports- jā, tur aiziet liela naudiņa: Bērni jāved uz skolu, pašiem tikai auto....tas jāņem lielā vērā. Jo uzbūvēt ir viens, dzīvot...otrs. Un ja nav vairs līdzekļu ? Tāpat māja būs vienmēr dārgāka par dzīvokli. Kredīts..".vergs"uz ilgu laiku. Un tad nervi bojāti, stress, .....un veselība ? Ja agrāk māja bija kopā ar jēdzienu: dārzs, kura ne tikai zālīte, bet puķes, ēdamlietas arī, āboli, bumbieri, zaļumi ēsanai...tā sakot, veselīgs galda papildinājums, tad tagad topā ir nopļauta zālīte.....un ar to lepojās! Un cenas tikai augs, jo ienāķumi aug, lai kā to komentē katrs, pēc sava maciņa. Emigranti arī krāj, dalās ar palicējiem labāka gadījumā, kāds arī atbrauc, bet jau pērk pec eiropas standartiem. Ja vidējā alga jau ap brutto tuvu 900eiro. Ka lai cenas neaug, ja piedāvājums stav uz vietas?

Sveiki visiem!
Ir pagājis kāds laiciņš, cenas tikai aug un aug, izskatās, ka es mūžību gaidīšu atpakaļ normālas cenas un tā arī nesagaidīšu. Esmu iekrājis labu summiņu, bet nevar pakaļ cenu kāpumam tikt līdzi. ;/
Pašlaik skatos uz divistabniekiem jaunceltnēs, cenas biedē.

Sanāk, ka pārāk lēni izsūcas ES naudas tranšs, kurš uzsita cenas augšā pēdējo 2 gadu laikā, ikea uzcelta, akropole gandrīz uzcelta. Atliek vien sagaidīt Brexitu, varbūt tas ko mainīs par labu krīzei?
Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā, vai Brexit varētu nosvārstīt NĪ tirgu?

Aplūkoju lanīdu, manis interesējošo segmentu - jaunceltnes Rīgas mikrorajonos, izskatās, ka cena varētu būt nostabilizējusies, apstājusies. Bija nesen ziņas arī par to, ka iepriekšējā gada laikā darījumu skaits jaunceltņu nī tirgū ir samazinājies par 8%, kas liecina, ka cenas ir pārāk lielas.

Kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā, varbūt kādam ir jaunas pārdomas?

Kopš 2018.gada pavasara Rīgas dzīvokļu tirgū ir stagnācija. Kas notiks tālāk?...

Varbūt vērts aizdomāties, ka dzīvokļa pārdošanas cena turas zema tādēļ, ka aug ikmēneša apsaimniekošanas cenas par kanalizāciju, atkritumu izvešanu, sētnieka pakalpojumiem, lifta sertificēšanu utt.

Vēl mani dzen stresā tas fakts, ka Altum programmā tagad mētā naudu pa labi un pa kreisi, es biju šokā lasot, ka vergam pietiek ar 3k eur, lai dabūtu hipotekāro uz kādiem 50-60k. Pats esmu iekrājis 60k, bet nejūtos drošs NĪ pirkšanai. Un sāpīgākais tajā visā ir tas, ka cenas visdrīzāk ir tik augstas tieši pārāk pieejamo kredītu dēļ. Cerēju, ka Altums pievērsies, bet nupat izlasīju, ka atkal iedeva vairākus miljonus šim stulbam projektam.

Tā ir tāda spekulanta domāšana, un pēc tam mēs brīnamies, kāpēc mums pie mums krīzes dziļākas un cenu kūleņi lielāki nekā citviet Rietumu pasaulē. Cena ir tikai viens no NĪ iegādes aspektiem. Ne mazāk svarīgi ir NĪ piemērotība Tavām vajadzībām un atrašanās vieta. Tu esi karjeras un biznesa būvēšanas posmā, strādā daudz, dzīvo aktīvu dzīvi, ģimenes nav, mājoklis vajadzīgs, lai izgulētos un šad tad atvestu meiteni. Manuprāt, atbilde ir acīmredzama -tas ir dzīvoklis līdz 50 m2 vēlams tuvu darbam, ko pēc 5 gadiem būs viegli pārdot. Lai var pārnākt no darba un siltā dzīvoklī nokrist pie teļuka. Tā ir Tava neapšaubāmā realitāte tuvākajā nākotnē. Savukārt Tu esi gatavs šo visnotaļ skaidro realitāti upurēt kaut kāda neskaidra nākotnes notikuma vārdā, kas tikpat labi var arī nenotikt? Maksāt nez ik gadus par nevajadzīgiem 50 m2, ceļā uz un no darba pavadīt ilgāku laiku, pēc darba pļaut zāli, kaut ko remontēt un, ja darba dienas vidū uzsnigs sniegs, skriet mājās to notīrīt pirms sastādīts protokols?

Es nedomāju, ka Altums kaut kā baigi spēj ietekmēt tirgus cenas, bet ES fondi kopumā, darbinieku trūkums un kreditēšana kopumā gan. Kreditēšana it kā baigi nekurina tirgu šobrīd cik ir lasīts.
Jaunbūvēs man šķiet ka cena nevarētu kristies, tikai ļoti stiprā krīzē, jo tas kam tas pieder ar zaudējumiem neies tirgot, bet celtniecības cenas ir tādas kādas tās ir. Nu mazliet protams apetīte.
Es teiktu, ka nekas nav skaidrs - vieni saka, ka būs labi, citi tomēr piesauc, kaut kādu lejupslīdi. Baigi labai izpētei jābūt - jātrāpa pirkumā, gan ģeogrāfiski vietā ar labu kāpumu gan arī vienkārši m2/kvalitāte aspektā. Bet nu pat ja nekas nenotiek vai notiek ļoti stipri, baigi lielā cenas korekcija NI nevarētu būt.

2bern

Nē, nu privātmāju esmu jau kādu laiciņu atmetis kā ideju, lai tā paliek nākotnei pēc gadiem 5-10, kā nu ies man darbos un veiksmē. Un aptuveni izkristalizēju tādu pašu domu par 2istabnieku 48-52m2 lielumā, tagad pat drīzāk prātoju, kurā stāvā tas varētu būt.. :D Esmu noskatījis vienu jaunceltņu projektu, šamiem 5stāvenes, un viņi plāno attīstīt to teritoriju ar citām mājām un pastaigu takām utt., tā kā liekas, ka ir perspektīva vieta arī nākotnē. Tagad domāju, vai 5/5 stāvs ir ok, jo dīvainā kaŗtā 1. un 2. stāvi jau abās ēkās izpirkti, kas man tieši liekas kā sliktākais variants, jot ur jau vairāk vazājas cilvēku.

Nedaudz atkāpei. Ko domājat par stāviem, vai pēdējais jaunceltnē ir ok un kam pievērst uzmanību?

2Vilnis_Radio

Nu ir tā, ka cena jaunbūvēs pakāpās par 13% pēdējo 2 gadu laikā, sanāk, ka man būs jāpārmaksā vismaz 10k.. tas man čakarē prātu tikpat lielā mērā kā neizlēmība nogrābt kaut ko tagad. =)
Tam projektam, kas man baigi patīkamā attālumā no darba, radiem utt. diezgan ātri izpērk dzīvokļus, bet nu mēģināšu vismaz Brexitu pagaidīt..
Jo liekas dīvaini, ka atkal tas burbulis uzpūtās ES fondu dēļ un kā gan cenas varētu palikt tādā pašā līmenī kā tagad, kad šī nauda beigsies. Nākamā gāze grīdā būs, kad sāks RailBaltica celt, manuprāt, sanāk, ka neliela krīze varētu iestāties starp kaut kādu tuvo nākotni un dzelzceļa celtniecības sākumu.. man vismaz tā šķiet.
Par Altum runājot.. kā tad tas var nekurināt cenas, ja reiz cilvēki ar 20 reižu mazākiem iekrājumiem kā man var brīvi tikt pie nekustekļa tagad.. sanāk, ka pieprasījums ir pārāk liels, no kā piedāvājuma atbilde ir ar cenu kāpumu.

Vidēja segmenta privātmāju sektors ir tukšs! Visi meklē, kur dzīvot. Es domāju, ka šis burbulis turēsies un augs, kamēr tirgū būs telpu deficīts. Ja esi pamanījis, tad tirgū nav sakarīgu privātmāju, piemēram 10 gadus vecu. Burbulis var plīst tikai krīzes iespaidā, bet tad visas jomas kritīs un tiks apturēta, gan kreditēšana, gan viss pārējais.