Visa Vecrīga un cara laiku daudzstāvenes, jūgendstila ēkas ir ar koka pārsegumiem un nav ne vainas.

Tinis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Visa Vecrīga un cara laiku daudzstāvenes,
> jūgendstila ēkas ir ar koka pārsegumiem un nav
> ne vainas.

Dzīvojot šādā ēkā Stabu ielā 87 sajūta bija, ka kaimiņu puikas manā istabā hokeju spēlē, sarunas gan dzirdēt nevarēja.

Ja sīkie lēkā un ārdās, nekādi pārsegumi nepalīdzēs, ja nu vienīgi viduslaiku cietokšņa velves.

bet vispār forša diskusija par pārsegumu kuru autors taisa neapdzīvojamai telpai bez nekāda plānota pielietojuma, ja tur neviens nedzīvos un nestaigās, kāda atšķirība par skaņas izolāciju ?

Nav jau zināms, būs apdzīvojama vai nebūs (nēnu, … apdzīvojama būs, bet vai būs apdzīvota - tas ir cits jautājums), staigās vai nestaigās :)


binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Par pārseguma "pielietojumu" - lejā dzīvojamās
> telpas (2 bērnistabas, 1 guļamistaba, sanmezgls,
> priekšnams), augšā plaša telpa bez konkrēta
> pielietojuma (varbūt bērniem tur patiks
> spēlēties, varbūt pieaugušajiem būs kādi
> hobiji, kur vajag plašu telpu, varbūt 2x gadā
> ar viesiem tur pasēdēsim lietainā vai aukstā
> laikā, varbūt nekas tur augšā nenotiks).

C24 klase un izmērs 100x200? Un to paredzējis būvinženieris? Vispār nav ko teikt. Kur tādi rodas? Jebkurā profesijā no 10 profesionāļiem tikai 1-2 ir sakarīgi, tas attiecas arī uz arhitektiem un būvinženieriem, nācies strādāt ar tādiem plānprātiņiem, bet cilvēki akli tiem tic... Tas arī ir galvenais ļaunums Latvijas būvniecībā, tāpēc arī jebkurš lielais būvobjekts LV ierindojas starp dārgākajiem pasaulē.

Misters Wrote:
-------------------------------------------------------
> C24 klase un izmērs 100x200? Un to paredzējis
> būvinženieris? Vispār nav ko teikt. Kur tādi
> rodas? Jebkurā profesijā no 10 profesionāļiem
> tikai 1-2 ir sakarīgi, tas attiecas arī uz
> arhitektiem un būvinženieriem, nācies strādāt
> ar tādiem plānprātiņiem, bet cilvēki akli
> tiem tic... Tas arī ir galvenais ļaunums
> Latvijas būvniecībā, tāpēc arī jebkurš
> lielais būvobjekts LV ierindojas starp
> dārgākajiem pasaulē.
---------------------------------------------
Gan jau ka inženieris zin ko dara.. Nejau tikai stiprību rēķina, bet arī deformācijas apskata un tajā skaitā līganumu un stiprības klasei ar to nav nekāda sakara.

v_t Wrote:
-------------------------------------------------------
> skaņas izolācijas slāni ir vērts likt tikai
> peldošās konstrukcijās.
> jau pirmā nagla vai skrūve, kas savienos dēli
> ar siju, pilnībā likvidē izolācijas jēgu.

Šitais gadījumā nav no sērijas "ziemā nav vērts ģērbties, ja seja un rokas tāpat paliek nepiesegtas"? Hmm...

nē šis ir gadījums, kad drēbes uzvelk, bet iepriekš tās samērcē aukstā ūdenī.

skaidrs, ka ar laiku tā augša tiks apdzīvota. pilnīgi redzu kā augšā tiek stiepts novusa vai pingponga galds.

v_t, svešās dzīvēs var daudz ko redzēt un paredzēt. Es, savukārt, redzu, ka tas novusa galds stāv saimniecības telpā blakus RC lidmašīnām un citiem DIY agregātiem un 2x gadā tiek aiznests līdz terasei vai lapenei. Turklāt tas tiek darīts laikā, kad pirmajā stāvā neviens neguļ.

Šodien pasūtīju pārseguma sijas. Šķērsgriezums 100x200, garums no 3500 līdz 4800. Saka, ka būšot egle. Plānoju virsū skrūvēt spundētos grīdas dēļus (ja beigās kaut kas nepatiks, tad tie dēļi kalpos par "melno grīdu" citam segumam). Materiāls kalibrēts, bet ne "kalibrēts + ēvelēts". Kad interesējos par kaltēšanu, teica, ka neesot vajadzības - tas materiāls tāpat jau esot "sauss" un konstrukcijām derīgs. Pamērījām pāris materiāliem mitrumu - tikko impregnētam ap 25%, kādu laiku pastāvējušam 16%-18%, galos pat 14%, bet nu nevar zināt, kāds galu galā tiks atvests...

Pēc siju montāžas sākotnēji plānoju kā pagaidu grīdu pārmest pār sijām dēļus, kas tika izmantoti DIY stalažām, un pārklāt ar tentu, lai pasargātu no lietus.

Tā kā vēlāk pie sijām tiks skrūvēti grīdas dēļi, tad gribētos pēc iespējas samazināt siju vērpšanos. Kā to izdarīt? Jebšu tā siju vērpšanās ir maz izplatīta parādība? Būvniecības blogos neesmu manījis, ka kāds baigi uz to iespringtu...



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 29/06/2019 12:51, labojis binary.

[gids.rockwool.lv]

Tie varianti, kas ir ar "Grīdas virs koka starpstāvu pārseguma" - skatos, tur tās vates ir visnotaļ pamaz. Kāds būtu optimālais vates biezums, ja vates funkcija ir skaņas izolācija (siltumizolācija nav svarīga)?

1.3.6 apakšējā zīmējumā vēl saliktas vertikālas strēmeles gar sijām. Ko tas dod?

Nekā uz priekšu neredzēju, var teikt, pat neskatījos, jo māja tā kā uzcelta jau pirmajos ulmaņlaikos. Dažus mēnešus atpakaļ papildināju pirmo stāvu ar aptuveni šo [youtu.be] Dēls paprasīja ar drusku izmēģināt. Iepatikās. Tagad 2.stāvā ir līdzīgs verķis. Par laimi drusciņ mazjaudīgāks un ar sūdīgāku raksturlīkni, bet dzirdu labi :) Un kas to pirms gadiem astoņdesmit varēja paredzēt? :)

saite nedarbojas, bet 100mm mīkstā vate skaņas gaisā slāpēšanai pietiks, ja nav paaugstinātas skaņas prasības,
vate vertikāli gar sijām - to liek lai palielinātu starpstāvu siju ugunsdrošību, bet nu tas godīgi sakot ir drīzāk teorētisks zīmējums nekā praksē lietojams risinājums. Varbūt ko tādu var likt, bet tad ieteicamāka būtu puscietā vate, kuru pie sijām vieglāk kvalitatīvi piestiprināt.

Protams, ka tāda sija 100x200 plaisās, lieksies, vērpsies un būs pilnīgi neprognozējama, tajā būs iekšēji spriegumi un mitruma starpības. Ja kāds gudrinieks kaut nedaudz saprot no kokmateriāliem un ir nodarbojies ar to žāvēšanu, tad zin ka 50mm teorētiski un praktiski ir maksimālais biezums kurš iespējams kvalitatīvi nožāvēt, biezāks kokmateriāls iespējams nožāvēt speciālā režīmā ilgākā laikā un ir ekonomiski neizdevīgi. Pamēģini to siju pārzāģēt vidū un tad pamēri mitrumu vidū un ārmalās, bet ja pārzāģēsi garenvirzienā, tad vispār iegūsi divas barankas. Ja "kompetentais" būvinženieris paredzējis tādu izmēru 100x200 , tad jāliek divas bruses 50x200mm, un nevis dabīgi žuvušās ar plaisām un nenosakāmu stiprību, bet kaltē žāvētas, kuras atbilst C24 klasei.

Par to siju vērpšanos..

Ja tev sijām abi gali būs piestiprināti pie mūrlatas/ vai mūra, tad tā vērpšanās jau lielā mērā būs novērsta (vismaz manas nežāvētās 100x200 sijas nekādus jokus nesataisīja. Dažas nenostirpinātas 50x200 sijas gan šur tur līkumu uzmeta, bet tāpat ar spēku un skrūvēm varēja dabūt vajadzīgā pozīcijā. Papildus drošībai var pa vidu atsaites perpendikulāri sijām atsaites saskrūvēt gan aukšā, gan lejā.

Būvējam māju:
[ekomaja.wordpress.com]

binary Wrote:
-------------------------------------------------------
> Šodien pasūtīju pārseguma sijas. Šķērsgriezums
> 100x200, garums no 3500 līdz 4800. Saka, ka būšot
> egle. Plānoju virsū skrūvēt spundētos grīdas dēļus
> (ja beigās kaut kas nepatiks, tad tie dēļi kalpos
> par "melno grīdu" citam segumam).
> (..)
> Pēc siju montāžas sākotnēji plānoju kā pagaidu
> grīdu pārmest pār sijām dēļus, kas tika izmantoti
> DIY stalažām, un pārklāt ar tentu, lai pasargātu
> no lietus.

Sijas pamazām žāvējas zem jumta.

Domu par spundētajiem grīdas dēļiem tieši uz sijām atmetu. Tomēr taisīšu līdzīgi kā projektā - uz sijām dēļu latojums ar soli 400, uz latojuma 2 kārtas saplākšņa (vai OSB), tālāk lamināts. Starp sijām projektā ir 200mm vate - likšu 100mm vai 150mm (kādu vati? nav ne jausmas). Pirms latojuma likšanas būs jāpadomā, kā "atvērpt" un nofiksēt tās sijas, kas tā pavairāk savērpušās. Būs arī jāpadomā, kā dabūt tās sijas daudzmaz vienā plaknē pirms latojuma likšanas.

Latojums projektā ir 100x25 - ir OK? Vai labāk likt biezāku (>25mm)? Vai šaurāku (<100mm)?
Latojumu labāk naglot? Vai var droši skrūvēt? Labāk ar 1 vai 2 skrūvēm katrā "savienojuma vietā"?
Latojuma dēļus laikam labāk pirkt tagad, nevis gaidīt pavasari/vasaru? Nav lielas atšķirības starp egli un priedi konkrētajam pielietojumam?

binary rakstīja:
-------------------------------------------------------

> Domu par spundētajiem grīdas dēļiem tieši uz sijām
> atmetu. Tomēr taisīšu līdzīgi kā projektā - uz
> sijām dēļu latojums ar soli 400, uz latojuma 2
> kārtas saplākšņa (vai OSB), tālāk lamināts. Starp
> sijām projektā ir 200mm vate - likšu 100mm vai
> 150mm (kādu vati? nav ne jausmas). Pirms latojuma
> likšanas būs jāpadomā, kā "atvērpt" un nofiksēt
> tās sijas, kas tā pavairāk savērpušās. Būs arī
> jāpadomā, kā dabūt tās sijas daudzmaz vienā plaknē
> pirms latojuma likšanas.


WOW, kāpēc atmeti domu par dēļiem uz sijām? tīri intereses pēc argumenti?
man sanāca, ka ekonomiski izdevīgāk likt uzreiz spudnētos grīdas dēļus, slīpēt, eļļot un pēc tam domāt, ja būs vajadzība ko virsū likt. Salīdzinoši pret 2 kārtas saplāksnis +lamināts. Man gan sanāca nopirkt 43mm biezus spundētos grīdas dēļus, kas atrisināja daudzas nianses. Bet pēc esošā rezultāta nemainītu to ne pret ko....vienīgi oša/ozola grīdu. Atguvu pieradumu mājās staigāt basām kājām. Sieva īpaši novērtēja un pamanīja atšķirību starp laminātu un lakotu grīdu, tie auksti, bet eļļoti grīdas dēļi silti un samtaini. Vienīgais čakars nākamos 3 gadus. Ar visu to, ka dēļu sausums bija 11-14%, tagad ziemā sarāvās, un ja pēc likšanas nebija nevienas spraugas lielākas par 0,5mm, tad šobrīd uzdzen stresu, jo plaisas visur un palielas. Mierinājumam visi kā viens kocinieki sola, ka vasarā būs, kā iepriekš atnāks atpakaļ. un 2. - 3.gads nestaigās vairs tik traki.

uzzināju kā mūsu Kronošpan ražo saplāksni, vēlme par tā ievazāšanu telpās vispār mira uz visiem laikiem. Koka atkritumi (vecas mēbeles, no atkritumu poligoniem) un ķīmija.

koks Wrote:
-------------------------------------------------------
> WOW, kāpēc atmeti domu par dēļiem uz sijām? tīri
> intereses pēc argumenti?

Lai liktu grīdas dēļus uz sijām, vispirms nenormāli jāiesvīst, lai dabūtu tās sijas vienā plaknē. Šķiet, ka ar to latojumu varētu būt vienkāršāk dabūt plakni. Papildus spraugas starp latojumu ļaus gaisam brīvāk kustēties.


koks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Atguvu pieradumu mājās staigāt
> basām kājām.

Mēs vasarā staigājam basām kājām (ja atmiņa neviļ), ziemā - plānās zeķēs. Tikai šobrīd staigājam pa nekvalitatīvu laminātu un pa aukstām flīzēm (aukstā grīda). Kājas nesalst, vienīgi zeķes reizēm kaut kur aizķeras un kāds caurums tiek izrauts.


koks Wrote:
-------------------------------------------------------
‎> uzzināju kā mūsu Kronošpan ražo saplāksni, vēlme
> par tā ievazāšanu telpās vispār mira uz visiem
> laikiem. Koka atkritumi (vecas mēbeles, no
> atkritumu poligoniem) un ķīmija.

Nezināju par tādu Kronošpan. Es vairāk metu aci uz Latvijas Finieri…

jā, ar sijām bija čakars paliels, ar latojumu noteikti būs vienkāršāk, vismaz nolīmeņot. Es sākumā nomocījos, pēc tam sapratu, ka bez jēgas, jo kamēr cilā vienu galu, tikmēr cits iziet no līmeņa. Beigās līmeņoju jau dēļu likšanas procesā kā teikt dzīvajā. Krietni atvieglo procesu, jo ir virsū dēļu svars un saturs.

Ja finieris, tad labi, bet tas sadārdzinās visu pīrāgu. Tas bīstamais ir OSB tās dzeltenās plāksnes no šķeldas. Pēc dokumentiem un standartiem tur ir 50-70% tīras koksnes šķeldas, bet izrādās šie ekonomē un labi, ja 20% tur iekšā tīrās šķeldas, pārējais viss atritumi.

Veiksmi darbos.

ja gribi atverpt sijas, tad vari meginat starp sijam, krusteniski, savā starpā saskrūvet ar tadu pašu materialu. Es izmantoju siju atgriezumus....taisni dereja pēc izmera.No sana ar garam skrūvēm, ta pamīšus visu laukumu. Man sanaca labi saverpumu iztaisnot.

koks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Beigās līmeņoju jau dēļu likšanas procesā
> kā teikt dzīvajā. Krietni atvieglo procesu, jo ir
> virsū dēļu svars un saturs.

Nu es līmeņot arī plānoju pēc tam, kad latojums būs "izmētāts", lai līmeņotu tikai savienojuma vietas.


koks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja finieris, tad labi, bet tas sadārdzinās visu
> pīrāgu.

Platība 8.5m x 8m (ieskaitot "kāpņu caurumu" ~2.5 m2), vajag ~135 m2 12mm (divos slāņos), gan jau nebankrotēšu...


agrais Wrote:
-------------------------------------------------------
> ja gribi atverpt sijas, tad vari meginat starp
> sijam, krusteniski, savā starpā saskrūvet ar tadu
> pašu materialu. Es izmantoju siju
> atgriezumus....taisni dereja pēc izmera.No sana ar
> garam skrūvēm, ta pamīšus visu laukumu. Man sanaca
> labi saverpumu iztaisnot.

Nav baigi daudz to atgriezumu :D Toties ir paliels apjoms 50x200 atgriezumu - priekš 3.5m gariem spāru saišķiem tika nopirktas 6m garas plankas.
Par skrūvēm - 45° leņķī? Biju iedomājies ar būvniecības leņķiem skrūvēt.
Pa visu laukumu neplānoju taisnot. Taisnošu tikai tās, kas riktīgi savērpušās. Ja kaut kas mazliet savērpies, tad to var ar ēveli palīdzināt, liekot latojumu.