Ir aizdomas, ka būvnieki "nepareizi" uzbūvējuši monolīto joslu. Ir pieejami kaut kādi risinājumi, kā "noskenēt" to joslu un ieraudzīt, kā tur sataisīts armatūras karkass? Konkrētāk interesē, vai tas karkass ir visā garumā un kā ir sasieti stūri. Jebšu lētāk būs "demontēt" to joslu un uztaisīt no jauna nekā samaksāt par tādu skenēšanu?

Ja tomēr izrādīsies, ka ar armatūru tur viss OK, tad ir nākamā problēma - josla nav vienā plaknē. Izmantojot 2.5m garu trapeci, nelīdzenumi uz 2.5m garu posmu ir 0.5-1.5 cm robežās. Nav vēl sanācis nomērīt, kādas ir augstuma atšķirības uz dažādām sienām.
Uz daļas joslas balstīsies mūrlata, uz daļas - vispirms pārseguma sijas, tad uz sijām - grīda un mūrlata. Protams, gribas, lai grīda būtu līdzena un mūrlatas taisnas…
Kā parasti rīkojas šādos gadījumos?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 17/06/2019 02:01, labojis binary.

Lielajos objektos izmanto rentgenu.
Sev pamata augšu nogāju ar metāla detektoru, principā, lai vienkārši pārliecinātos par to, ka būvnieks ir ielicis armējumu.
Ir tādi pintpointeri, kuri neņem lielu laukumu, bet +-2-3cm. Ar tiem varbūt var aptuveni mēģināt noteikt, kādā augstumā ir garenstiegras un ar kādu soli aptveres.

Rentgenam atradu tikai šādu variantu - [www.roadgeoscan.eu] . Cenas neatradu, e-pastu aizrakstīju.

Par metāla detektoru nebiju iedomājies. Par pintpointeri nemaz nezināju, paldies par info. Atradu nomas variantu - [www.rimcimci.lv], [www.rimcimci.lv]. Tik nevaru atrast, kādā dziļumā viņš meklē.

Aptverēm solis ir labs. Garenstiegru augstums ir +/- zināms - aptveres redzēju un varēju novērtēt, ka tās varēja būt augstākas. Tas, kas nav zināms - cik gari ir tie karkasi, t.i., vai viņi ir visā monolītās joslas garumā. Tāpat vairākiem stūriem nav zināms, kā karkasi sasieti savā starpā (90* stūros, 135* stūros, Y veida stūrī). Tiem stūriem, par kuriem ir zināms, kā tur ir sasiets - videonovērošanas ierakstā skaidri redzams, ka sasiets nepareizi, perpendikulārie karkasi savā starpā nepārklājas un ir savienoti nevis ar 90* izlocītiem armatūras stieņiem, bet ar diviem taisniem armatūras gabaliem.

Sazinājos ar būvkonstruktoru, izstāstīju situāciju - saka, ka īsti labi tas nav, bet nekas traģisks visticamāk arī neesot. Mūsu gadījumā tā nepareizā sasiešana problēmas visdrīzāk neradīšot. Tātad ar kaut kādu metāla detektoru vajadzētu pietikt, lai +/- novērtētu, ir OK vai nav.

----

Tad paliek otra problēma - tas, ka josla nav vienā plaknē. Kā to vienkāršāk risināt?
1) saskrūvēt veidņus no saplākšņa, nolīdzināt joslu ar plānu mūrjavas slāni
2) cītīgi līmeņot sijas, galus noēvelējot (noslīpējot) vai paliekot apakšā kādu "skaidu"
3) ar fleksi un dimanta ripu noslīpēt lielākos nelīdzenumus, pēc tam turpināt ar 2. variantu
4) cits variants?



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 17/06/2019 09:47, labojis binary.

Ar metāla detektoru tu L stiegras stūros neredzēsi, jo ja viņas ir, tad ir piesietas pie garenstiegrām.
Ja nav vienā stūrī, tad ar garantiju nav arī pārējos, pat nav vērts tērēt līdzekļus un laiku, lai par to pārliecinātos.
Es drošvien augstāk vienkārši biežāk mūri noarmētu, vai uzmūrētu virs lentas no veidņu blokiem stūrus, ieliktu L stiegras un iebetonētu.

1.5cm uz 2,5m ir pilnīgi čau. Vispār jau pamatjēga betonējot to joslu ar veidņiem ir izlīdzināt tās mūra nepilnības pa vertikāli..

Tev tur ir tāda mūrlata, ka tās betona joslas nepieciešamība vispār ir apšaubāma, ok siju galu slodzes līdzināšanai, bet tur tas armējums pofig. Pareizi saka, ka šī josla ir veids kā izvilkt augstumu.

Ja tur tiešām pa visu perimetu ir kalni un lejas, tad piebetonē kādus 5cm. Slīpēt baigais čakars un tāpat tik taisni nedabūsi.Tur vari arī vēl kādu stiegru ielikt, ja nu baigi gribās.

pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ar metāla detektoru tu L stiegras stūros
> neredzēsi, jo ja viņas ir, tad ir piesietas pie
> garenstiegrām.

Ar detektoru redzēšu, vai armatūra ir visā monolītās joslas garumā.
L stiegru stūros nav, tas ir vairāk kā skaidrs. Bet par šo būvkonstruktors šorīt pateica, ka tas "nekas traģisks visticamāk nav". Būs vēl citi elementi, kas palīdzēs novērst sienu plēšanu jumta radīto slodžu ietekmē.


pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Es drošvien augstāk vienkārši biežāk mūri
> noarmētu, vai uzmūrētu virs lentas no veidņu
> blokiem stūrus, ieliktu L stiegras un
> iebetonētu.

Mūris tālāk būs tikai mājas galos - trijstūri. Mājas sānos būs sijas un mūrlatas. Tikai stūros uzmūrēt nevar - ja vēl kaut ko betonē, tad visām nesošajām sienām.


pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> 1.5cm uz 2,5m ir pilnīgi čau. Vispār jau
> pamatjēga betonējot to joslu ar veidņiem ir
> izlīdzināt tās mūra nepilnības pa
> vertikāli..

Tika izmantoti bauroc u-bloki. Principā "pilnīgi čau" ir viss mūris, ko viņi mūrēja (par >70 eur kubā) - nav ievēroti ne minimālie līmējamo atgriezumu izmēri (min. atgriezums, ko drīkst līmēt, ir 10cm), ne attālumi starp šuvēm (min. attālums starp šuvēm 10cm, daudz kur tas ir mazāks, vienā vietā pat pamanījušies 4 rindās pēc kārtas šuvi dabūt precīzi vienu virs otras)... Par armēšanu starp rindām nemaz neizteikšos... Tāpat arī "pilnīgi čau" bija viņu attieksme gan pret instrumentiem, gan pret materiālu (brutāli mētāja kā vienus, tā otrus).

Tas 1.5cm, šķiet, ir tikai vienā vietā. Citur ir +/- 0.5cm. Neesmu gan vēl mērījis, kādas ir augstuma atšķirības dažādām sienām, tur var vēl kaut kādi brīnumi izlīst. Nu un ir bloki, kur pat uz aci redzams, ka blokam viens gals ir krietni augstāk par otru galu.

kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Tev tur ir tāda mūrlata, ka tās betona joslas
> nepieciešamība vispār ir apšaubāma, ok siju
> galu slodzes līdzināšanai, bet tur tas
> armējums pofig. Pareizi saka, ka šī josla ir
> veids kā izvilkt augstumu.

Es tai joslai redzu divas funkcijas - koncentrēto slodžu izlīdzināšana (pārseguma sijas) un mājas stūru saturēšana (jumts ar 7.5m garām spārēm balstīsies tikai uz mūrlatām).
Lai nolīdzinātu augstumu, vajadzēja laicīgi saprast, ka veidņus jātaisa no saplākšņa, nevis no u-blokiem... Tagad jau par vēlu. Lai gan konkrētā brigāde arī ar veidņiem visticamāk pamanītos uztaisīt "amerikāņu kalniņus" :D


kkk Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja tur tiešām pa visu perimetu ir kalni un
> lejas, tad piebetonē kādus 5cm. Slīpēt baigais
> čakars un tāpat tik taisni nedabūsi.Tur vari
> arī vēl kādu stiegru ielikt, ja nu baigi
> gribās.

Perfekti noslīpēt jau nevajag. Lielos negludumus tik pielīdzināt. Fleksis ir, ripa arī, betonu grauž labi (iemēģināju uz pamatiem zem pirmās bloku rindas).

Kas praksē ir vienkāršāk - izlīdzināt to joslu vai pieslīpēt siju galus? Arvien vairāk sliecos uz otro variantu.

Jautājums kā kalni un lejas ietekmēs mūrlatas virsmas plakni - tā te ir visbūtiskākā.

Nezinu kādu materiālu plāno izmantot sijām, bet ja tas nebūs kalibrēts, tad tā izmēri un ģeometrija tāpat peldēs. Tāpat kalibrētas sijas var izliekties un savērpties, attiecīgi, ja taisies baigi ideālo plakni noķert sijām, tāpat var nākties piekatras piestradāt un tad jau betona slīpēšanai lielas jēgas nav.

70 eur kubā par mūrēšanu???

Ja gribi, lai ir labi izdarīts darbs, jādara pašam. Īpaši tas attiecas uz celtniecību. Mums par celtniekiem nestrādā nekādi profesionāļi. Tāpat visādi džamšuti ar pamatskolas izglītību.

kkk, ar mūrlatu (250x250 šķērsgriezums) it kā nevajadzētu būt problēmām.

Ja vien kalibrētais materiāls nemaksā 1'000 eur kubā, tad varētu ņemt arī kalibrēto.


daudzjautajumi, jā, tā sanāca.

Pirmais sadārdzinājums uz apjoma rēķina - 9 rindas jau biju salīmējis, kas ir gandrīz puse visa apjoma. Pirmajā stāvā bija palikušas 7 rindas - tām 4 "parastas"' rindas, 2 rindas ar pārsedzēm, pusotra rinda ar monolīto joslu.
Edit: Ak jā, tā cena bija par parasto bloku līmēšanu. Pārsedzes, monolītā josla - tas pēc atsevišķa cenrāža.

Otrais sadārdzinājums - būvnieku pieejamība. Te var veselu sacerējumu sarakstīt gan par uzmetējiem (kā saka, "solīts makā nekrīt" - sākot ar to, ka tāmes sagatavošana nedēļas laikā un darbu uzsāšana pusotra mēneša laikā izstiepjas tāmes saņemšanā pēc 2 mēnešiem, un beidzot ar to, ka norunātajos laikos būvnieki neierodas uz tikšanos un beigās nemaz neceļ klausuli), gan par krāpniekiem (avansā daļēja samaksa par tāmēšanu, bet rezultātā tāme neatbilst projektam - neatbilst ne apjomi, ne materiāli). Nu un tam visam nāk klāt tas, ka uz kaut kādiem centieniem komunicēt atbild labi ja 20% būvnieku, kuri reklamējas, ka ir pieejami.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 17/06/2019 13:28, labojis binary.

>>>>Ja vien kalibrētais materiāls nemaksā 1'000 eur kubā, tad varētu ņemt arī kalibrēto.

Kalibrētais materiāls pēc izņemšanas no kaudzes un pirmā lietutiņa tāpat pārvērsīsies nekalibrētajā, jēga ar to strādāt ir zem jumta.

[100ciemati.lv]

Aldiss, ja uzklāj tentu, tad arī lietutiņš kaitēs?

pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Sev pamata augšu nogāju ar metāla detektoru,
> principā, lai vienkārši pārliecinātos par to,
> ka būvnieks ir ielicis armējumu.
> Ir tādi pintpointeri, kuri neņem lielu laukumu,
> bet +-2-3cm. Ar tiem varbūt var aptuveni
> mēģināt noteikt, kādā augstumā ir
> garenstiegras un ar kādu soli aptveres.

Pamēģināju ar šādu iekārtu - [www.youtube.com]
Principā bezcerīgi. Ja jūtība uzregulēta lielāka, tad pīkst jau no tā, ka pietuvina betonam. Ja mazāka, tad kaut kur pīkst uz aptverēm, kaut kur nepīkst.
Rīt jāmēģina iebraukt nomā pakaļ tam pinpointerim.

Mandomāt neko tur ar detektoru nenoteikt. Man ir pinpointeris, bet es negrībētu teikt, ka ar to varētu iegūt sirdsmieru, ka stūri sasaistīti armatūrai. Nu kaut ko pīkstēs, bet tas it neko negarantē.
Kā jau teica, ja gribi sirdsmieru lēj vēl vienu joslu un iztaisno kūkumus vai arī dzīvo tālāk ar to kā ir. Abos gadījumos nekas traks nenotiks. Tomēr tādi spēki mazām mājiņām jau nu neattīstās, lai rautu lējumu nost dēļ tā, ka stūri nav sasieti, nav jau māli, bet mūsdienu betons.

Arī bez visām armētajām joslām sienas neizgāzīsies, ja pārseguma sijas ir sastiprinātas ar mūrlatu un noenkurotas sienā, un pretējās spāres sasietas ar saišķiem.

Pārsegums būs tikai daļā mājas.
7.5m garas spāres, šķiet, ir gana garas, lai ar saišķiem vien nebūtu līdzēts.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 17/06/2019 22:54, labojis binary.

Atkarībā cik zemu ir saišķi. Jo zemāk, jo labāk satur spāres kopā.

Par ko ir stāsts? Par 80.stāva penthausa peldbaseinu? Tad tikai "rentgens" utt. Vai par nelielas privātmājas arhitektonisku "izvirtību"? Vai vispār par standarta privātmājas horizontālu joslu, kas tikpat labi varēja arī nebūt (bija tikai taisndomājošs konstruktors)? Ja kāds maksā, jauc nost un būvē tā, ka visu pats redzi. Citādāk nevajag par niekiem satraukties.