pašdarbnieks Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ir tādi pintpointeri, kuri neņem lielu laukumu,
> bet +-2-3cm. Ar tiem varbūt var aptuveni
> mēģināt noteikt, kādā augstumā ir
> garenstiegras un ar kādu soli aptveres.

Vēlreiz paldies. Paņēmu nomā, noderēja. Darbība gan nebija tāda, kā biju iedomājies, bet nu nepieciešamo info uzzināju.

Pie reizes arī paskatījos, kas vecajai mājai darās ar armatūru sienās (200 gāzbetons + 100 vate, būvēta pirms ~8 gadiem). Biju pārliecināts, ka visam jābūt OK - tomēr būvnieks būvēja priekš sevis, bija te arī kaut kādi armatūras atgriezumi. Figu, armatūra ir virs kādas 5. rindas, pēc tam līdz pat griestiem nekā nav. Griestu līmenī visticamāk pīkst griestu karkasa dēļ, nevis armatūras dēļ. Tas arī varētu izskaidrot, kāpēc vienā stūrī ir biedējoša plaisa - plaisa iet no augšas gar stūri līdz rindai, kas ir 1 rindu virs armatūras, pēc tam sazarojas un viens garš atzars aiziet horizontāli pa šuvi 20cm virs armatūras, pēc tam aiziet mazliet uz augšu. Būs kaut kad jātiek bēniņos un jāmēģina saprast, kādā stāvoklī tur ir stūris, kamēr siena nav izgāzusies. Un te pat nav divslīpu jumta, kurš varētu plēst tos stūrus…


jtdesign Wrote:
-------------------------------------------------------
> Ja kāds maksā, jauc nost un
> būvē tā, ka visu pats redzi. Citādāk nevajag
> par niekiem satraukties.

Jā, es maksāju. Tikai lai es varētu samaksāt, man pašam ir jāstrādā, nevis jāskatās celtniekiem uz pirkstiem. Ja nebūtu jāstrādā, darītu pats un nemaksātu.

Dzīvoju padomju laiku gāzbetona mājā. Saimniecības ēka arī gāzbetona un padomju laika. Tajos laikos neviens nelika nekādas armatūras sienās un monolītās joslas netaisīja. Nekādu plaisu nav. Jumts divslīpu, tikai 20 vai 30 grādu slīpumā. Kaut kā mūsdienu celtnieki visu baigi sarežģī...Un kā redzams nepalīdz. Viss plaisā.

Padomju gāzbetonam cits blīvums - lielāks, ja nemaldos 500-600 kg/m³. Tagadējiem divas reizes mazāk

Arī koka šķūnīšiem ir divslīpu jumti. Un sienas negāžas uz āru. Acīmredzot ne sienu materiālā un blīvumā ir vaina, ja tās gāžas uz āru.

Tinis, minēto koka šķūnīšu "būvniecībā" izmantotajiem materiāliem ir pavisam citas īpašības, vajag pavisam citus spēkus, lai pārlauztu vai pārrautu to dēli. Gāzbetona gadījumā pietiek vienam stūrim mazliet nosēsties, lai aizietu plaisas. Pietiek būt kādai lokālai lieces slodzei, lai aizietu plaisas. Šķūņa gadījumā dēļi deformēsies un viss būs kārtībā.



Labots 2 reizes. Pēdējo reizi labots 19/06/2019 08:16, labojis binary.

Uz sienām nekādiem lieces spēkiem nav jābūt vispār a priori. Gāzbetons, ķieģelis, akmens mūris nav paredzēti liecei. Paredzēti spiedes spēkiem. Ja uz sienām ir lieces spēki, tad pamati ir nepareizi uztaisīti.

Lieces spēki uz sienu ir tad, kad sieva iebrauc garāžā nebremzējot.
Taču arī bez šāda scenārija 30, 50 vai 100 gadu laikā ēka var piedzīvot visu kaut ko. Zemestrīci, pamatu izakņāšanu,izskalošanu bojātu komunikāciju dēļ, nevienmērīgu sēšanos, pamatu caursalšanu.

Armējuma, monolītās joslas izdevums ir minimizēt riskus/mazināt iespēju nopietniem bojājumiem.

Līmeņošanai ir paredzēti speciāli distanceri - pameklē internetā. Tiem ir definēts kādas slodzes tie tur. Kā arī pieejami izmēros sākot ar 2mm un uz augšu.

Mazliet jocīgi - ja ir tāds satraukums, ka tā mazā mājiņa apgāzīsies, tad taču loģiski liekas, ka segto darbu pārbaudes jāveic tad, kad tās ir redzamas, nevis pēctam visādas sazvērestības teorijās jāgudro un varbūt iespējams nepamatoti apvainot "būvniekus".

Ja tai armējošai joslai ir kautkāda lieces funkcija, tad to varēs pateikt tikai inženieris, kas Tev to ieprojektēja. Nu bet pēc uzrakstītā, ka armējošā josla ir u blokos lieta, tad tur nav nekādi aprēķini veikti uz horizontālo lieci. Tāpat tas mūris ir sasaistīts stūros ar gāzbetona armatūru. Nezinu kam būtu jānotiek, lai tur kautkas izgāztos, it īpaši, ja Tev pamati ir no monolītā betona.

Žetons tam, kurš te rakstīja par peinthousa baseinu!

Jampadracis (neīstais) Wrote:
-------------------------------------------------------
> Mazliet jocīgi - ja ir tāds satraukums, ka tā
> mazā mājiņa apgāzīsies, tad taču loģiski
> liekas, ka segto darbu pārbaudes jāveic tad, kad
> tās ir redzamas, nevis pēctam visādas
> sazvērestības teorijās jāgudro un varbūt
> iespējams nepamatoti apvainot "būvniekus".

Būvniekiem tika teikts - gribēšu redzēt armatūru pirms betonēšanas. Teica, nofotografēšot. Nenofotografēja. Kad vaicāju, kas un kā - "jā jā, viss kā runāts, stūros 90 grādos izlocīta armatūra, tik nepaspēja nofotografēt". Piedāvāju tikties un noskatīties videonovērošanas ierakstu, kurā redzams, kas tiek likt stūros. Pēcāk teksts - "nu jā, sazvanījos, viņi nevarēja uz vietas izlocīt, bla bla bla".

Kurā vietā tu te redzi "iespējams, nepamatoti apvainot būvniekus"?


Jampadracis (neīstais) Wrote:
-------------------------------------------------------
> Žetons tam, kurš te rakstīja par peinthousa
> baseinu!

Žetons drīzāk būs tam, kurš pateiks, kāpēc tik daudziem objektiem (nē, ne penthausa peldbaseiniem, bet parastām privātmājām) stūri tiek lauzti vaļā. Bet jā, būvniecībā tā ir - daudzi būvnieki lielās, ka ir strādājuši lielos objektos, ārzemēs un visur kur un apgalvo, ka "šitā privātmāja tāds sīkums vien ir". Tikai aizmirst pieminēt, ka tie viņu lielie objekti ir no sērijas "Maxima Zolitūdē".


Jampadracis (neīstais) Wrote:
-------------------------------------------------------
> Līmeņošanai ir paredzēti speciāli distanceri
> - pameklē internetā. Tiem ir definēts kādas
> slodzes tie tur. Kā arī pieejami izmēros sākot
> ar 2mm un uz augšu.

Pameklēšu. Varbūt atradīšu.



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 19/06/2019 14:59, labojis binary.

binary Wrote:
> Žetons drīzāk būs tam, kurš pateiks, kāpēc
> tik daudziem objektiem (nē, ne penthausa
> peldbaseiniem, bet parastām privātmājām)
> stūri tiek lauzti vaļā.

Трещины в кладке. Допуски; причины; как сделать, чтобы трещин не было.
[youtu.be] (krievu valodā)

"Армопояс" в каменной кладке. (kāpēc un kad vajadzīgs, ko dod karkasam)
[www.youtube.com]

Cik es saprotu, tad "sienas izgāž" tad, kad no jumta slodze nav vertikāli uz leju, bet gan ir arī horizontāls spēks, jo, piemēram, spāres cenšas izpelsties uz āru un tās palīdz saturēt kopā siena. Ja slodze ir tikai vertikāla un pamati ir normāli, tie netiek izskaloti vai izcilāti salā, tad nekam sliktam nevajadzētu notikt. Piemēra, šāda jumta kopne turās kopā, jo apakša ir "savilcējs" - [www.aigkonstrukcijas.lv]
Vai Tev tas ir mansarda stāvs? Un sienas ir daļa no mansarda vai mansardu veido ar jumta kopnēm?

> Bet jā, būvniecībā
> tā ir - daudzi būvnieki lielās, ka ir
> strādājuši lielos objektos, ārzemēs un visur
> kur un apgalvo, ka "šitā privātmāja tāds
> sīkums vien ir". Tikai aizmirst pieminēt, ka tie
> viņu lielie objekti ir no sērijas "Maxima
> Zolitūdē".

Bieži vien tehniski nav melots, ka tie būvnieki ir strādājuši ārzemēs, tikai dažreiz tiek noklusēts, ko un kāpēc viņi darīja, varbūt tikai apakšnieks vai apakšnieku apakšnieks, kurš piesaistīts īslaicīgi vai kā palīgstrādnieks :)

Ambrosio Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vai Tev tas ir mansarda stāvs? Un sienas ir daļa
> no mansarda vai mansardu veido ar jumta kopnēm?

Mansarda stāvs, bet pārseguma sijas savilks mūrlatas tikai vienā mājas galā. Rupji rēķinot, ja iekšsienas (zem mūrlatas) garums ir 13m, tad vienā mājas galā 4.5m garumā pārseguma sijas palīdzēs jumtam neplesties vaļā. Tad ir kaut kādi 3.5m, kur pārseguma sijas būs, bet pretējās sijas nebūs savā starpā savienotas (grīdā caurums priekš kāpnēm). Tālāk 5m bez pārseguma.

Trīs vietās mūrlatas savā starpā būs savienotas ar "mūrlatu savilcēm" - M20 vītņstieņi ar 8.8 stiprības klasi. Savilces droši vien tiks stiķētas no 2m gariem vītņstieņiem. Šīm savilcēm arī vajadzētu palīdzēt jumtam neplesties vaļā.

ieliec bildi, lai varam redzēt to pārsegumu

Beidzot tumsa, nav lietus un nav jāguļ - varēju ar Bosch PLL360 savilkt svītras uz blokiem vienādā augstumā un pamērīt augstuma atšķirības blokiem. Aparāta kļūda +/- 4mm uz 10m, attālums no tālākās sienas līdz aparātam 4m. Joslai vietās, kur jābalstās pārseguma sijām, augstums staigā 15-20 mm robežās. Nepaspēju samērīt/salīdzināt vietas, kur uz joslas balstīsies mūrlata - tas citam vakaram.

Līdzināt laikam nav jēgas. Pirkt distancerus? Gatavot dažāda biezuma dēlīšus, ko izmantot kā distancerus? Slīpēt siju galus, kamēr dabū nepieciešamo augstumu? Kaut kā neesmu manījis internetā, kā to risina. Visur tikai ietin ruberoīdā siju galus, saliek sijas savās vietās un aizmirst par tām.

Uzgāju šādu instrumentu - Bosch D-Tect 150. Ja pareizi saprotu, tad šis arī varētu palīdzēt novērtēt armējumu (pēc specenes meklē arī citus metālus, kabeļus, plastmasu, koku).
[www.bosch-professional.com]
[www.ramirent.lv]



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 25/06/2019 08:32, labojis binary.

Mans, nespeciālista redzējums:
1. Visticamāk ņemsi slapjus/nekalibrētas sijas/mūrlatas. Atkarībā no gatera iekārtu kvalitātes, tiem izmēri staigās visās dimensijās. Tāpēc iespringt par kaut ko zem 1cm principiāli nav jēgas.
2. Liekot pārseguma sijas, kas kalpos kā grīda otram stāvam, manuprāt, ir vērts nedaudz iespringt, lai vēlāk atvieglotu dzīvi pie grīdu izbūves. Nelielas novirzes var labot ar ruberoīda loksnītēm, vai noslīpējot siju galus. Lielākas novirzes attiecīgi ar koka dēlīti vai izzāģējot gabalu no sijas. Izklausās čakars, bet padomā cik tev to siju. Ja kādas 20-30, tad jau nolikt centrā lāzeri un izziet katrai cauri nolīmeņot. Protams, vēl jau būs vēderi sijai pa vidu :)
3. Mūrlatu (ja nav kalibrēta) nav vērts mocīt - liec kā ir.

Te mani piedzīvojumi ar mūrlatu un sijām:
[ekomaja.wordpress.com]

p.s.
Ja tev monolīto joslu lēja U-blokos un ir šāda starpība augstumos, tad jau pie vainas nav lējums, bet gan mūris. Un kurš mūrēja pirmās rindas?
Bet tiešām tie 20mm nav vērti iespringšanai. Pašam būvojoties liekas katrs mm ir būtisks, bet pēc tam saproti, ka tas viss ir sīkumi.

ekomaja, pagaidām kā reiz sliecos uz kaltētu, kalibrētu materiālu.

"Komerciālos" distancerus sijām neatradu. Ir doma iepirkt kaut kādus saplākšņa gabalus, ko izmantot kā distancerus. Ja kāda konkrēta vieta monolītajai joslai vietā, kur jābalstās sijai vai mūrlatai, stipri lien uz augšu, tad to varētu pieslīpēt ar fleksi + dimanta ripu. Ja no sijas jānoņem pāris milimetrus, tad vai nu jāpērk lentas slīpmašīnu (saimniecībā noderēs), vai jāņem nomā elektrisko ēveli.

Lāzeris man normāli lietojams ir tikai nakts laikā (Bosch PLL 360). Bet nu uz sienām ir atzīmes +/- vienādā augstumā, lineālu lietot protu. Var arī ar garāku līmeņrādi/trapeci līmeņot blakus esošās sijas.

Par "P.S." - jā, monolīto joslu lēja u-blokos. Pirmās 9 rindas līmēju pats, laiku pa laikam pierīvēju tā, lai varētu jebkurā vietā nolikt 2.5m garu trapeci un nebūtu nekādu "vēderu" horizontālajā plaknē. Šur tur pārcentos ar rīvēšanu, tāpēc starp dažādām(!!!) sienām gan bija 10-15mm atšķirība. Bet par to, ka uz 2.5m garu posmiem ir 5-10mm atšķirība, parūpējās jau šogad nolīgtie mūrnieki, kam bija uzticētas atlikušās 7 rindas (šajās 7 rindās ietilpst arī monolītā josla). Vietām pat var redzēt, ka blokam bez racionāla iemesla viens gals ir augstāk par citu. Viņi daudz "kasjaku" sataisīja (par >70 eiro kubā), tās augstuma atšķirības pat ir sīkums, salīdzinot ar pārējiem kasjakiem...

P.S. 20mm ir vērti iespringšanai, ja tas rezultējas viļņainā grīdā, kas ik pēc dažiem metriem ir te par 1cm augstāka, te zemāka, te atkal augstāka, tad atkal zemāka...

Sijas augstumu var regulēt arī ar nelielu bloku līmes pļeku zem tās

Un grīdas viļņainumu var likvidēt ar peldošo grīdu- sjas-latojums-osb-smalkais keramzīts- grīdas reģipsis-lamināts/flīzes/parkets. Šajā variantā ir tuvu vienalga,cik precīzas, kalibrētas vai nē ir sijas. Pluss atrisināsi problēmu ar skaņas izolāciju.

Par līmeņošanu ar līmi - tas pat varētu būt vienkāršākais no līdz šim apdomātajiem variantiem. Paldies :)

Par grīdu (jebšu par pārseguma pīrāgu, kas iekļauj arī grīdu) biju izveidojis citu topiku - [www.building.lv] . Īsumā - sākotnēji bija domāts lamināts, šā brīža plāns ir tieši uz sijām skrūvēt spundētos grīdas dēļus (ne no dārgā gala), noslīpēt, nolakot. Ja neapmierinās kvalitāte un/vai troksnis, tad vēlāk uz grīdas dēļiem varēs taisīt peldošo grīdu.

>>Par līmeņošanu ar līmi - tas pat varētu būt vienkāršākais no līdz šim apdomātajiem variantiem. Paldies :)

Papildus ieteikums- lai sija neizspiestu par daudz apakšā ieliktās līmes pļekas, ieskrūvē gāzbetonā pāris mazas skrūvītes kā distancerus pareizajā augstumā, tad liec kārtīgu javas pļeku un virsū tai siju.Liekais tiks izspiests pa malām ārā.