Gribēju ilustrēt ar piemēriem, bet tā, kā šeit nevar pievienot bildes, norādu saiti uz mājaslapu, kur var kaut kādas bildes redzēt. [skardajumti.lv]
Kreisā pusē augšā māja Jelgavā ar gaišu valcprofilu uz jutadren. piekritīsiet tur grūti šādam jumtam sastiķēt click profilu. tajā pašā lapā apakšā māja Jelgavā, ar tumšu metāla jumtu. šai mājai savukārt click profils, jo jumts vienkāršas formas. Pie kvalitatīvas montāžas ( arī click profilam var ievalcēt atsevišķus elementus ) nezinātājs nesapratīs un gudrs neteiks. Eh, sanāca pareklamēt kolēģus, nu atvainojiet, ka tā.

ivars jakobsons rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gribēju ilustrēt ar piemēriem, bet tā, kā šeit
> nevar pievienot bildes, norādu saiti uz
> mājaslapu, kur var kaut kādas bildes redzēt.
> [skardajumti.lv]
> Kreisā pusē augšā māja Jelgavā ar gaišu
> valcprofilu uz jutadren. piekritīsiet tur grūti
> šādam jumtam sastiķēt click profilu. tajā pašā
> lapā apakšā māja Jelgavā, ar tumšu metāla jumtu.
> šai mājai savukārt click profils, jo jumts
> vienkāršas formas. Pie kvalitatīvas montāžas ( arī
> click profilam var ievalcēt atsevišķus elementus )
> nezinātājs nesapratīs un gudrs neteiks. Eh, sanāca
> pareklamēt kolēģus, nu atvainojiet, ka tā.

Pareizi jau Tu saki, kvalitatīva montāža. Sanāk aburtais loks.
Ja izvelk no kopējā, kas ir piedzīvots par tēmu dārgs/lēts.
Jumta segumi 5-6eur lēti - 25-30 dārgi
Darbs - 10eur/m2 lēti 20-25 dārgi
Kā piemērs.
Tad nu cilvēks meklē "izdevīgāko" jumta materiālu. 80% gadījumos zem vārda "izdevīgākais" slēpjas "lētākais".
Tad nu paņem lētāko materiālu. Ja paņem kvalitatīvus meistarus, tad šo materiālu var uzklāt tā, lai tas kalpotu max iespējamo viņa mūžu. BET cik liela iespēja, ka lētākā materiāla meklētājs izvēlēsies kvalitatīvāko (dārgāko) meistaru?
Protams pastāv tādas kombinācijas, un pastāv arī dārgs materiāls + līkroči. Bet dārgs + kvalitatīvs es vismaz sastopu biežāk kā lēts + kvalitatīvs.
Lai mums visiem veicas un izvēlities nesasteidzot, bet apdomājot. :)



Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 04/04/2020 09:46, labojis Teorētiķis.

Bieži aiz tās teorijas slēpjas realitāte, un bieži par 180 grādiem citā virzienā :)

Teorētiķis visu saka pareizi! Nav nekādu šaubu,kad saimnieks izvēloties kartona jumtu arī tā uzlikšana būs tādā pašā līmenī.. Tas ir mīts,kad dakstiņi ir dārgi.Ieejat kaut piem būvserviss mājaslapā un uzmetat aci,konkrēti mani māla Nelskamp daksti tur tagad uz apaļiem 100m2 maksā 2380eir.. es nez vai tas kādam ir dārgi,man tā ir pieņemama cena,pērkot dakstiņu jumtu tu jau nopērc daudz pozitīvu lietu līdzi!

ivars jakobsons rakstīja:
-------------------------------------------------------


> 1. lāseknis un teknes āķu stiprinājums. teknes
> āķus vajadzētu stiprināt uz jumta plaknes, nevis
> skrūvēt pie vējdēļa vai siju gala
Ar ko tad šāds variants ir labāks?
Šis risinājums ir tieši saistīts ar spāru galu un jumta pārkares dizainisko noformējumu un nav saistīts ar profesionalitātes apliecinājumu. Savādāk nav attaisnojams sarežģītais (salīdzinoši) montāžas process ,līdz ar to arī augstākas izmaksas.
Teknes nepilda sniega barjeras funkciju- vismaz tam tā nebūtu jābūt.

ParodijaNeValsts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Teorētiķis visu saka pareizi! Nav nekādu šaubu,kad
> saimnieks izvēloties kartona jumtu arī tā
> uzlikšana būs tādā pašā līmenī.. Tas ir mīts,kad
> dakstiņi ir dārgi.Ieejat kaut piem būvserviss
> mājaslapā un uzmetat aci,konkrēti mani māla
> Nelskamp daksti tur tagad uz apaļiem 100m2 maksā
> 2380eir.. es nez vai tas kādam ir dārgi,man tā ir
> pieņemama cena,pērkot dakstiņu jumtu tu jau nopērc
> daudz pozitīvu lietu līdzi!
--------
Tikai tāds "sīkums", ka pašu jumta konstrukciju arī vajag jaudīgāku un masīvāku.

> 1. lāseknis un teknes āķu stiprinājums. teknes
> āķus vajadzētu stiprināt uz jumta plaknes, nevis
> skrūvēt pie vējdēļa vai siju gala
Ar ko tad šāds variants ir labāks?
Šis risinājums ir tieši saistīts ar spāru galu un jumta pārkares dizainisko noformējumu un nav saistīts ar profesionalitātes apliecinājumu. Savādāk nav attaisnojams sarežģītais (salīdzinoši) montāžas process ,līdz ar to arī augstākas izmaksas.
Teknes nepilda sniega barjeras funkciju- vismaz tam tā nebūtu jābūt.

mans personiskais viedoklis- kondensātu izvadīt aiz teknes ir labāk, nekā teknē. ja āķis stiprinās no augšas, uz jumta, aiz āķa ( starp tekni un vējdēli ) paliek vieta , kur izvadīt kondensātu , kā arī ieņemt gaisu atstarpes starp jumta segumu un zemseguma plēvi vai tās pašas telpiskās membrānas vēdināšanai. ja vēdināšana tiek organizēta no teknes puses, tad ziemā ir risks to nosprostot ar sniegu. Tā problēma izteiktāka lieliem jumtiem ( piem. daudzstāvu ēkām ), kur teknē sakrājas sniegs un ledus, nosprosto spraugu starp tekni un lāsekni.

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------

> --------
> Tikai tāds "sīkums", ka pašu jumta konstrukciju
> arī vajag jaudīgāku un masīvāku.

Konkrētāk lūdzu! Pamato ar cipariem. Kādu tad vajag metālam, kādu bezazbesta šīferim, kādu šindelim un kādu tad dakstiņam.

Protams, ka jumta konstrukcija būs līdzīga visiem segumiem, jo to nosaka teorētiski iespējamais sniega svars, bet ne jumta segums. Ātrumā nepateikšu, bet sniega slodzi pieņem būtiski lielāku par pašu smagāko jumta segumu.

Bija te viena smuka sniegota ziema kādus 10 vai padsmit gadus atpakaļ, kad jumti smuki lūza. Arī dabūju kāpt ar sniega lāpstu uz sava tajā laikā vēl šīfera jumta. Sniegs bija virs 60cm biezumā. Kaimiņos kūtij jumts ar betona dakstiņiem neizturēja.

ints45 rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Protams, ka jumta konstrukcija būs līdzīga visiem
> segumiem, jo to nosaka teorētiski iespējamais
> sniega svars, bet ne jumta segums. Ātrumā
> nepateikšu, bet sniega slodzi pieņem būtiski
> lielāku par pašu smagāko jumta segumu.

Nerunā muļķības! Jumta konstrukcijas nestpēju pieņem ņemot vērā pašvaru (tai skaitā jumta segumu) un sniega slodzes. Ja Latvijā sniega slodzes sastāda ap 1.25kN/m2, tad dakstiņa pašvars ir 0.5kN/m2. Cik gramus sver bleķa jumts tu vari piemest...

Tinis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Bija te viena smuka sniegota ziema kādus 10 vai
> padsmit gadus atpakaļ, kad jumti smuki lūza. Arī
> dabūju kāpt ar sniega lāpstu uz sava tajā laikā
> vēl šīfera jumta. Sniegs bija virs 60cm biezumā.
> Kaimiņos kūtij jumts ar betona dakstiņiem
> neizturēja.

Normatīvos ir noteiktas vērtības sniega slodzēm ar varnūtību reizi 50 gados. To ņem vērā projektējot. Ja tavam kaimiņam sabruka jumts, tad tas norada tikai uz to, ka jumts ir kļūdaini pieņemts. Tikpat labi tas vareja iebrukt ar šīferi.

EsEs rakstīja:
-------------------------------------------------------
> ints45 rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Protams, ka jumta konstrukcija būs līdzīga
> visiem
> > segumiem, jo to nosaka teorētiski iespējamais
> > sniega svars, bet ne jumta segums. Ātrumā
> > nepateikšu, bet sniega slodzi pieņem būtiski
> > lielāku par pašu smagāko jumta segumu.
>
> Nerunā muļķības! Jumta konstrukcijas nestpēju
> pieņem ņemot vērā pašvaru (tai skaitā jumta
> segumu) un sniega slodzes. Ja Latvijā sniega
> slodzes sastāda ap 1.25kN/m2, tad dakstiņa pašvars
> ir 0.5kN/m2. Cik gramus sver bleķa jumts tu vari
> piemest...

Protams klāt nāks pārejais jumta svars, kādi 0.5kN/m2. Šajā gadījuma apskatot jumtu sanāk sniega slodze 1.25kN/m2 un 1kN/m2 pašsvara. Protams pašvars ar būt lielaks un pretēji - mazāks. Atkarībā no pīrāga.

Vējs un īpaši slapjšs sniegs rada vislielāko slodzi ikvienam jumtam.Dakstiņu pašsvars ir sīkums.Konkrēti man uz jumta ir kādas 5Tonnas,bet ja salīdzina uz m2 slodzi,tad tas nav nekas.Ja nemaldos 45kg uz m2 bija+jumta konstrukcija.Der atzīmēt,kad Skandināvijā gandrīz ikviena koka karkasniece ir ar dakstiņu jumtu!

ParodijaNeValsts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vējs un īpaši slapjšs sniegs rada vislielāko
> slodzi ikvienam jumtam.Dakstiņu pašsvars ir
> sīkums.Konkrēti man uz jumta ir kādas 5Tonnas,bet
> ja salīdzina uz m2 slodzi,tad tas nav nekas.Ja
> nemaldos 45kg uz m2 bija+jumta konstrukcija.Der
> atzīmēt,kad Skandināvijā gandrīz ikviena koka
> karkasniece ir ar dakstiņu jumtu!

Nu bet tu pats apgalvo, ka tev uz jumta 5t ( nezinu kā tu to nosvēri protams) bet ja izdala uz m2 tad sanāk uz 45kg uz m2, dakstam 50kg. Kas par muļķībām?

Skandināvijā visur ir daksts, nu un? Ko tu ar to gribēji teikt? Ka visur ir jumta segums?

Skandināvijā sniega slodzes ir līdz virs 7kN/m2, jumta seguma svars tur procentuāli attiecībā pret sniega slodzēm aizņem maz. Pretstatā latvijai, jumta seguma svars sasniedz pusi no normatīvajām sniega slodzēm.

Vnk zinu,ka bija vismaz 5 paletes,tur noteikti vienā paletē bija vismaz 1Tonna...
Min svars 44kg m2. [www.nelskamp.de]
Nevajag skandināvus par muļķiem uzskatīt,kas jau simtiem gadu lieto šķeltā akmens un dakstiņus jumtus.
Neviens neliek tur tos metāla mēslus.

ParodijaNeValsts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vnk zinu,ka bija vismaz 5 paletes,tur noteikti
> vienā paletē bija vismaz 1Tonna...
> Min svars 44kg m2.
> [www.nelskamp.de]
> Nevajag skandināvus par muļķiem uzskatīt,kas jau
> simtiem gadu lieto šķeltā akmens un dakstiņus
> jumtus.
> Neviens neliek tur tos metāla mēslus.

Neviens skandināvus par muļkiem neuzskata, un daksta seguma (manā skatījuma) labakais segums.
Skandināvi liek metāla jumtus, neliek sūdus ko liek latvijā. Nevajag runāt tik kategoriski, pasam nezinot situaciju.

Atvaino, domaju 5t sniega... dakstiņa kopējo svaru protams var viegli pieņemt.

Un tā arī neviens nepateica konkrēti. Par cik jaudīgāku vajag dakstiņam jumta konstrukciju, salīdzinot ar metālu.

Piedāvāju divus variantus, vienkāršākos.

1. Divslīpņu jumts, kores garums 10m, spāres garums 6m, jumta slīpums 30 grādi.

2. Viss tas pats, tikai apdzīvojams mansards.

Nu tad sarekini pats, tu tacu teoretikis esi, ka reiz paradi savas teoretiskas zinasanas.

Ja doma ka te kads liks sparu aprekinu, taddiez vai sagaidisi, ta ka sac googleet un pats atrak vai velak atbildesoi uz savu jautajumu.