Beramā vate diez vai sanāks lētāk kā iepūst ekovati dažu stundu laikā.

Ja uz skaidām liktu plēvi, tad virs plēves jābūt vismaz 40cm-50cm vates, lai nekad, nekādos apstākļos zem plēves(virs skaidām) nevarētu izveidoties kondensāts. 40-50 cm pažobelēs varētu nebūt. Turklāt visu atlikušo periodu jāseko, lai vate kaut kādā vietā nesasēstos, jo tad kondensāts tajā vietā garantēts.

Kā jau teikts iepriekš, vienkāršākais veids ir uzpūst celulozes vati. Priekš 70m2 bēniņiem, ja 10 cm slānis, tad vajadzēs 7m3, ja 20cm slānis, tad 14m3, ja 30 cm slānis - 21m3. Pūtēji raksta horizontālām virsmām 30kg/m3, bet jāņem vērā, ka šāds slānis būs ļoti gaisīgs un vēlāk sasēdīsies. Vajadzētu rēķināties vismaz ar 36-40kg/m3. Pirmos pāris gadus slānis būs biezāks, līdz ieņems savu apjomu un tālāk nesasēdīsies.
Vienā maisā 13kg, jeb, rupji rēķinot, vajadzīgi mazliet mazāk kā 3 maisi uz m3. Igauņu vatēm, šķiet, bija lielāki tilpumi. Telefons rokā , zvans pūtējiem - iepūt 20, 40 vai 60 maisus manos bēniņos. Kāda cena, termiņi, nosacījumi...

Tad jau labi butu vel uz beninu gridas izbert x mm nedzesta kalkja slani. Pasargas no visadas floras augsanas

zzz rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tad jau labi butu vel uz beninu gridas izbert x mm
> nedzesta kalkja slani. Pasargas no visadas floras
> augsanas

Celulozes vate ("ekovate") ir tik ekoloģiska, ka tā ne pūst, ne deg, ne arī to īpaši mīl grauzēji (jo alas aizbirst). Kaķiem gan patīk gulēt, čurāt un kakāt, tas tā, ja nu bēniņu telpas ir pieejamas caur kādu šķirbu.

Jā. Aldim ir pilnīga taisnība par to plēvi virs skaidām. Es kaut kā biju palaidis garām. Tā tik tiešām ļoti slikti tā būtu darīt, jo ja tur veidojas kondensāts un tas visticamāk tur varētu parādīties, tad tas var pamatīgi sabojāt sijas un tas ir ārkārtīgi slikti. Ar tādām neelpojošām barjerām jābūt ļoti izmanīgam, jo lai sapūdētu konstrukcijas tas ir ļoti vienkārši un tādas lietas daudziem ir notikušas. Tāpēc arī es tādus variantus nedarītu un grābtu visu ārā, starp spārēm liktu elkraft kartonu un visu glīti nobērt ar ekovati. Nu vienkārši tā kā ir pēc tehnoloģijas. Būtībā tās nav investīcijas nekādas, tas ir roku darbs tikai un vienīgi, toties rezultāts būs drošs.

Atkal jau liels paldies par visiem ieteikumiem. Sapratu, ka neākstīšos un ķep ļep tomēr netaisīšu, centīšos, kā pareizi.

Bet mieru tomēr nedeva šis Praktiķa komentārs Skaidas būtu grābjamas ārā tikai gadījumā ja ir ierobežots augstums siltinājuma papildināšanai. Tās pa gadiem ir sablīvējušās un lieliski kalpo kā gaisa blīvais slānis. Ja izgrābsi ārā būs nopietni jāpiestrādā pie gaisa blīvas barjeras izveides tvaika izolācijas veidolā.

Māja tomēr veca un uzmetot aci tai bēniņu grīdai, man kā diletantam tas izklausās loģiski. Vai vate var būt pietiekami blīva, lai visu aizstātu?

Un, kā reiz, youtube piedāvāja šādu video:
[www.youtube.com]

Kungs uzsver, ka vate slikti pilda savu funkciju, ja nav vispirms aiztaisītas mazās šķirbas un sāk ar to, ka pūš tās visas ar putām ciet. Tur jau arī veca māja tomēr. Kādi jūsu komentāri - visas dēļu spraugas ar putām ciet? Man tur būtu daudz, ko pūst.
Un varbūt šī iemesla dēļ TOMĒR tās skaidas atstāt, kur tās ir blīvas (pildīs putu funkciju) un skaidām virsū to eko? A kur skaidu nav, tur vispirms ar putām?

Šādi pārsegumi ,kur skaidu slānis papildināts ar vati ļoti labi pilda savas fumkcijas.
Tie,kas baida ar kondensātiem vairāk lasa nevis dara. Tāpat nevajag iedomāties,ka vis jaunais noteikti būs labāks par veco- tur ir vajadzīga sapratne par lietām ,jo industrija pirmkārt ražo naudu, nevis rūpējas par cilvēku labklājību- tieši tāpat, kā visas citas industrijas.
Par kondensāta veidošanos- jebkurai norobežojošai konstrukcijai ir tvaika caurlaidības kapacitāte. Ja mitruma daudzums,kas iekļūst konstrukcijā ir mazāks par šo kapacitāti- tad nav svarīgi ko uzrāda šis rasas punkta kaukulators- tas parāda balansa riskus kad mitruma telpās ir tik daudz cik iekšējā apdare spēj ielaist konstrukcijā. Reāli tas ir peldbaseins vai labākajā gadījumā vannas istaba. Dzīvojamās telpās šāda mitruma daudzuma nav,
Ekovate, protams, ir saprātīgākais risinājums kā siltinājuma papildinājums.
Eltkraft ir labs,taču lai viņu hermētiski iestrādātu vecā konstrukcijā starp sijām pažobelēs- piedodiet,tas ir mazohisms. Un galvenais- vai tas tiešām būs tā vērts???

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Šādi pārsegumi ,kur skaidu slānis papildināts ar
> vati ļoti labi pilda savas fumkcijas.
> Tie,kas baida ar kondensātiem vairāk lasa nevis
> s dara. Tāpat nevajag iedomāties,ka vis jaunais
> noteikti būs labāks par veco- tur ir vajadzīga
> sapratne par lietām ,jo industrija pirmkārt ražo
> naudu, nevis rūpējas par cilvēku labklājību- tieši
> tāpat, kā visas citas industrijas.
> Par kondensāta veidošanos- jebkurai norobežojošai
> konstrukcijai ir tvaika caurlaidības kapacitāte.
> Ja mitruma daudzums,kas iekļūst konstrukcijā ir
> mazāks par šo kapacitāti- tad nav svarīgi ko
> uzrāda šis rasas punkta kaukulators- tas parāda
> balansa riskus kad mitruma telpās ir tik daudz cik
> iekšējā apdare spēj ielaist konstrukcijā. Reāli
> tas ir peldbaseins vai labākajā gadījumā vannas
> istaba. Dzīvojamās telpās šāda mitruma daudzuma
> nav,
> Ekovate, protams, ir saprātīgākais risinājums kā
> ā siltinājuma papildinājums.
> Eltkraft ir labs,taču lai viņu hermētiski
> iestrādātu vecā konstrukcijā starp sijām
> pažobelēs- piedodiet,tas ir mazohisms. Un
> galvenais- vai tas tiešām būs tā vērts???

kalkulatori ir labi teorijā, tomēr vecās mājās tos grūti būs pielietot, jo ir pārāk daudz nezināmo lielumu, materiiāli nav viendabīgi, ir šķirbas un tt.
Man pašam ir veca māja, apmesti skaliņu griesti, bēniņos skaidas (~10 cm) virs kurām vienā daļā ir izritināta 20 cm rulļu vate. Vate tika izritināta 2014./2015. gada ziemā, līdz pagājušajam gadam itkā viss bija labi, līdz uznāca divas dedēļas stiprāks sals -17...--20 grādi. Salam beidzoties, divās vietās uz griestiem parādījās pleķi, uzkāpjot bēniņos atradu, ka vate vietām slapja. Septiņus gadus nebija , astotajā atnāca kondensāts. Pareizāk sakot , gan jau kādos brīžos bija, tikai skaidas to uzsūca un nevarēja manīt. Otrā mājas pusē, kur ir sapūsta celulozes vate, bija manāms, ka vate ir viegli mikla, bet ne slapja. Bēniņi labi ventilējas un pēc nedēļas viss jau bija sauss.
Peldbaseina apakšā nav, telpu mitrums pazemināts un vajadzētu pat izmantot gaisa mirinātāju (~20-25%).

Vecās mājās, protams ir sarežģītāk iestrādāt jebkuru materiālu un labākais variants protams būtu to izdarīt no apakšas, tad varētu likt loksni pie loksnes un vēl pat nolīmēt ar lentu. Taču, ja to kartonu vienkārši uzlikt laukumā starp sijām, bet hermetizēšanas - resp. piegriezt pēc platuma vai ar uzlocītām malām gar sijām ar pieskavošanu (atkarīgs no sijas soļa) tas par 95% izpildīs prasību pret ekovati. Tas teorētiskais mitrums gar sijām ir absolūti nenozīmīgs.
Teoriju ignorēt ir maigi izsakoties vieglprātīgi. Es pats esmu redzējis šādos pārsegumos sarmiņu. Tur nav ko runāt, mitrums tur nāk un kondensāts būs un tas ka tur nekāpj katrue dienu un neredz, tas nenozīmē ka problēma nepastāv.
Labi, ka Aldis padalījās ar uzskatāmu piemēru, jo savādāk kļūda garantēta.

Kaut kā neticu, ka skaidas ir vienkārši sabērtas uz dēļiem. Tur vajadzētu būt papei vai ruberoīdam apakšā. Citādi pa visām šķirbām tas birtu uz leju.

vārds rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaut kā neticu, ka skaidas ir vienkārši sabērtas
> uz dēļiem. Tur vajadzētu būt papei vai ruberoīdam
> apakšā. Citādi pa visām šķirbām tas birtu uz leju.

Kāda pape, kāds ruberoīds ēkās , kuras celtas pirms simts gadiem. Vecajās mājās tādus neatrast. Dēļi nagloti pamīšus. Cauri apmetumam skaidas nebirst.

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Tie,kas baida ar kondensātiem vairāk lasa nevis dara.

Vai arī ir konkrēti uz to uzrāvušies. Kā, diemžēl, arī es.
Paklausot padomiem nelikt tvaika barjeru zem ekovates esmu padarījis savus bēniņus praktiski neizmantojamus. Tāpēc nevienam neieteiktu tā darīt.

Cogito, apraksti situāciju. Kā gribēji izmantot bēniņus? Ja pēkšņi ir vēlme jebkurai vatei pa virsu likt kaut kādu OSB, tad, protams, bez tvaika izolācijas neiztikt. Bet ja bēniņos tikai parvietojas, lai iztīrītu skursteni, pārbaudīt jumtu ar visādiem izvadiem, tad pietiek ar laipām un , lietojot ekovati vai līdzīga tipa siltinājumu, var iztikt bez tvaika plēves. Pie kam vecās mājās no iekšpuses skatoties pīrāgs ir lielākoties šāds - apmetums uz skaliem, kas piestiprināti pie dēļu klāja, kas savukārt pienaglots pie sijām, tad nāk gaisa sprauga, tad melnie griesti (pamīšus nagloti dēļi uz pie spārēm pienaglotām latām), uz melnajiem griestiem ir dažādu materiālu uzbērums - vai nu skaidas, vai smiltis sajauktas ar skaidām, vai izdedži, vai pat koku lapas. Izgrābjot uzbērumus un uzliekot uz melnajiem griestiem tvaika izolāciju, nekādu ieguvumu neiegūs, jo diemžēl starpmelnajiem griestiem un tīro griestu dēļu klājumu ir gaisa sprauga, kas iziet līdz gala sienām, kurās nostiprinātas sijas. Tad nu tur ir visādas spraugas, plaisas un kas tik vēl ne, kas tvaika plēves ievietošanu virs melnajiem griestiem padara par gaužām bīstamu pasākumu, jo rada varbūtību kondensātam izsēsties uz koka konstrukcijām, bet pazust no tām neļauj. Katrā konkrētā situācijā, protams ir savas nianses, un vajadzētu pēc iespējas visas ņemt vērā.

Cogito rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Tie,kas baida ar kondensātiem vairāk lasa nevis
> dara.
>
> Vai arī ir konkrēti uz to uzrāvušies. Kā, diemžēl,
> arī es.
> Paklausot padomiem nelikt tvaika barjeru zem
> ekovates esmu padarījis savus bēniņus praktiski
> neizmantojamus. Tāpēc nevienam neieteiktu tā
> darīt.
Bēniņos parasti ierīko ventilāciju, lai izvadītu tajos nonākušo tvaiku.
Par konkrēto situāciju: būvniecībā pieņemts nelikt tvaika barjeru uz esošām konstrukcijām ,tāpēc, ka
nav nosakāms- cik vienmērīgs siltuma pieplūdums tai būs- arī tad, ja teorētiski, iebūves dziļums atbilst normatīvos noteiktajam- tas, ko būtībā raksta ETT.
.

Vīri, tagad bezgalvienkāršā situācija tiek padarīta par kaut ko ekstrēmi sarežģītu. ETT es nespēju saprast kā ieliekot tvaika plēvi virs griestu dēļiem zem tās varētu rasties kondensāts uz koka konstrukcijām, ja augšpusē ir siltinājums un reāli tvaika izolējošajam materiālam ir istabas temperatūra. Lūdzu pamēgini pamatot. Kondensāts veidojas kaut kur siltinājuma augšējā daļā, kur veidojas rasas punkts.
Cik esmu novērojis, tad senām mājām parasti nav gaisa starpa, bet tas vispār nemaina lietas būtību.
Es uzskatu, ka tvaikizolāciju šeit nelikt būtu pilnīgi nevajadzīga kļūda.

Ir jau arī Steico kokšķiedras vate. Gan beramā, gan plāksnēs, tai teorētiski nevajag tvaika izolāciju

Vilnis_Radio, tieši esoša vai neesoša gaisa sprauga maina lietas būtību. Drīzāk nevis pati gaisa sprauga, bet tās noslēgtība (analoga problēma sienās ar gaisa spraugām). Ir protams mājas, kur spraugas nav, piemēram, kur griestu sijas tiek eksponētas, un melnie griesti pie reizes ir arī tīrie griesti. Tur nav problēmu izņemt uzbērumu, ielikt tvaika barjeru un ievietot jaunu siltumizolācijas slāni. Griestos ar apmetumu, kā jau iepriekš aprakstīju, gribot negribot tīri konstruktīvi veidojas gaisa sprauga. Atkal precīzāk aprakstot, veidojas vairākas atsevišķas gaisa spraugas starp sijām visā viņu garumā, vismaz latas biezumā. Tā ir lata uz kuras izvietoti melnie griesti un pie kuras tie pienagloti. Kurš var garantēt šo gaisa spraugu noslēgtību (noblīvējumu) gar sienām vecā mājā? Un ja garantēt nevar, tad arī nevar garantēt istabas temperatūru šajās spraugās. Šo problēmu gan var atrisināt, gar sienām atplēšot melnos griestus, un noblīvējot šo potenciāli kritisko vietu. Tik kaut kā neesmu novērojis, ka kāds uz to iespringtu.

Vilnis_Radio rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Vīri, tagad bezgalvienkāršā situācija tiek
> padarīta par kaut ko ekstrēmi sarežģītu. ETT es
> nespēju saprast kā ieliekot tvaika plēvi virs
> griestu dēļiem zem tās varētu rasties kondensāts
> uz koka konstrukcijām, ja augšpusē ir siltinājums
> un reāli tvaika izolējošajam materiālam ir istabas
> temperatūra. Lūdzu pamēgini pamatot. Kondensāts
> veidojas kaut kur siltinājuma augšējā daļā, kur
> veidojas rasas punkts.
> Cik esmu novērojis, tad senām mājām parasti nav
> gaisa starpa, bet tas vispār nemaina lietas
> būtību.
> Es uzskatu, ka tvaikizolāciju šeit nelikt būtu
> pilnīgi nevajadzīga kļūda.
Vēl reāla situācija ir starpsiena apakšā ,kura arī var būt kā aukstā gaisa pieplūdums.

Aldiss rakstīja:
------------------------------------------------------

>
> Man pašam ir veca māja, apmesti skaliņu griesti,
> bēniņos skaidas (~10 cm) virs kurām vienā daļā ir
> izritināta 20 cm rulļu vate. Vate tika izritināta
> 2014./2015. gada ziemā, līdz pagājušajam gadam
> itkā viss bija labi, līdz uznāca divas dedēļas
> stiprāks sals -17...--20 grādi. Salam beidzoties,
> divās vietās uz griestiem parādījās pleķi,
> uzkāpjot bēniņos atradu, ka vate vietām slapja.
> Septiņus gadus nebija , astotajā atnāca
Tas norāda uz lokāla rakstura problēmām- siltais gaiss no telpas nedrīkst iekļūt vatē
Esmu redzējis tādu sarmu bēniņos, bet parasti tā veidojas vates salaiduma vietās,kas norāda uz gaisa caurlaidību. Ruļļu vatei tas nav raksturīgi jo pārāk mazs blīvums un gaiss iet cauri vienmērīgi visā plaknē

Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Aldiss rakstīja:
> ------------------------------------------------------
>
> >
> > Man pašam ir veca māja, apmesti skaliņu
> griesti,
> > bēniņos skaidas (~10 cm) virs kurām vienā daļā
> ir
> > izritināta 20 cm rulļu vate. Vate tika
> izritināta
> > 2014./2015. gada ziemā, līdz pagājušajam gadam
> > itkā viss bija labi, līdz uznāca divas dedēļas
> > stiprāks sals -17...--20 grādi. Salam
> beidzoties,
> > divās vietās uz griestiem parādījās pleķi,
> > uzkāpjot bēniņos atradu, ka vate vietām slapja.
> > Septiņus gadus nebija , astotajā atnāca
> Tas norāda uz lokāla rakstura problēmām- siltais
> s gaiss no telpas nedrīkst iekļūt vatē
> Esmu redzējis tādu sarmu bēniņos, bet parasti tā
> ā veidojas vates salaiduma vietās,kas norāda uz
> gaisa caurlaidību. Ruļļu vatei tas nav raksturīgi
> jo pārāk mazs blīvums un gaiss iet cauri
> vienmērīgi visā plaknē

Teorijā teicami, bet praksē viss ir savādāk. Vecās mājas ir celtas tā, kā tās ir celtas, kādas šķirbas ir zem apmetuma, kurā vietā dēļu klājs plānāks vai dēlim zara vietā caurums varam tikai minēt. Gaisa plūsmas atrod savus iemīļotākos ceļus un turp arī dodas. Minerālvate gaisu laiž cauri vienmērīgi, bet to nevar teikt par pārējo griestu pīrāgu- dēļiem, pārsegumu, skaidām un tml. Līdz ar to kādā vietā ir pastiprināta plūsma un var veidoties kondensāts.
Man viena no tādām vietām bija bēniņi virs starpsienas.