Praktiķis rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Gaisa sprauga blīvējama tikai siju galos- tas nav
> vis perimetrs,bet gan divas sienas, kur jumts
> saiet kopā ar bēniņu pārsegumu.

Un ja ir četrslīpju jumts vai divslīpju jums ar nesiltinātu gala sienu? Gaisa sprauga jāblīvē pa visu perimetru, ne tikai gar divām sienām.

Labi, sāku apmēram saprast, kas man te ir, nav tik traki. Paldies visiem.

Pēdējais jautājums tomēr - kas ar putām? Tad ir ok dēļu šķirbas ar putam pūst, vai nē? It kā taču izklausās daudz hermētiskāk, nekā tikai uzklāt kaut ko virsū, bet mulsina, ka neviens nekad (jūs ieskaitot) to nepiemin.

Un, starp citu, kā ar visu bēniņu siltināšanu ar putām? Redzu, ka eksistē tāds pakalpojums, tikai nekur nav rakstīta cena. Un atsauksmju nekādu, tātad neviens to nedara, tātad ir kāds nopietns mīnuss tam visam.

Ja tu ieklāj tvaika barjeru, tad nav nozīmes kādas spraugas ir apakšā. Putas šajā pasākumā ir pilnīgi liekas.
Pūšamās putas (tās kuras lielās platībās pūš) ir labas teiksim metāla angāriem, metāla jumtiem - vairāk industriālajiem objektiem. Viņas arī būs dārgāk.

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Praktiķis rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Gaisa sprauga blīvējama tikai siju galos- tas
> nav
> > vis perimetrs,bet gan divas sienas, kur jumts
> > saiet kopā ar bēniņu pārsegumu.
>
> Un ja ir četrslīpju jumts vai divslīpju jums ar
> nesiltinātu gala sienu? Gaisa sprauga jāblīvē pa
> visu perimetru, ne tikai gar divām sienām.
Pie gala sienas līdzās iet pārseguma sija- ko tur siltināt? Risinājums,kad malējā sija netiek likta, bet īsas sijas tiek perpendikulāri stiprinātas pie nosacīti otŗās jau ir mūsdienīgs, vismaz man nav nācies to sastapt vecākās ēkās. Kā likums vecās ēkās- pārseguma sijas paralēli spārēm - tāpēc tās ir tikai divas sienas arī četrslīpa jumta variantā..
Visdrīzāk šī nav guļbūve,bet gan stāvbūve- tāpēc nekāda baļķēna siju galos nebūs,bet gan atsevišķi dēļi.-
Informācijas,protams, maz, tāpēc tā ir varbūtības teorija,kas balstīta uz iepriekš sastapto un redzēto.

>>Pie gala sienas līdzās iet pārseguma sija- ko tur siltināt?>>

Sija pie gala sienas vecām mājām būs 150x150 vai labākajā gadījumā 200x200. Un tā arī lielākoties ir gala sienas sastāvdaļa, nevis kaut kas nolikts papildus galā sienai. Ar šķirbām vai bez šķirbām, visdrīzāk ar. Uzbērs pa virsu 30 cm celulozes vates, bet uz sānu no gaisa šķirbas būs 15 vai 20 cm koks,kura siltumizolācija būs dažas reizes mazāka kā vates slānim

Aldiss rakstīja:
-------------------------------------------------------
> >>Pie gala sienas līdzās iet pārseguma sija- ko
> tur siltināt?>>
>
> Sija pie gala sienas vecām mājām būs 150x150 vai
> labākajā gadījumā 200x200. Un tā arī lielākoties
> ir gala sienas sastāvdaļa, nevis kaut kas nolikts
> papildus galā sienai. Ar šķirbām vai bez šķirbām,
> visdrīzāk ar. Uzbērs pa virsu 30 cm celulozes
> vates, bet uz sānu no gaisa šķirbas būs 15 vai 20
> cm koks,kura siltumizolācija būs dažas reizes
> mazāka kā vates slānim
Ēkas sienas jau vēl plānākas... :)
Bet vispārīgi , ja ēkai ir kopēja siltumapgāde,tad jumts un siltinājums ir kopīpašums un izdevumi dalāmi līdzīgās daļās.

Kaut kur šajā diskusijā bija minēta tēze, ka jāvienojs uzreiz par nepieciešamajiem kilogramiem ekovates, lai darba darītāji nesapūš pārāk čagani. Kādi tad ir tie vēlamie kilogrami uz kvadrātmetru vai kādā citā mērvienībā?

k06k rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaut kur šajā diskusijā bija minēta tēze, ka
> jāvienojs uzreiz par nepieciešamajiem kilogramiem
> ekovates, lai darba darītāji nesapūš pārāk čagani.
> Kādi tad ir tie vēlamie kilogrami uz kvadrātmetru
> vai kādā citā mērvienībā?


Citēšu savu iepriekš rakstīto...

>>Priekš 70m2 bēniņiem, ja 10 cm slānis, tad vajadzēs 7m3, ja 20cm slānis, tad 14m3, ja 30 cm slānis - 21m3. Pūtēji raksta horizontālām virsmām 30kg/m3, bet jāņem vērā, ka šāds slānis būs ļoti gaisīgs un vēlāk sasēdīsies. Vajadzētu rēķināties vismaz ar 36-40kg/m3. Pirmos pāris gadus slānis būs biezāks, līdz ieņems savu apjomu un tālāk nesasēdīsies.
Vienā maisā 13kg, jeb, rupji rēķinot, vajadzīgi mazliet mazāk kā 3 maisi uz m3. Igauņu vatēm, šķiet, bija lielāki tilpumi. Telefons rokā , zvans pūtējiem - iepūt 20, 40 vai 60 maisus manos bēniņos. Kāda cena, termiņi, nosacījumi...>>>

Pāfrāzējot tas ir ~3,6-4kg uz 1m2 pie 10cm bieza slāņa(mērot pēc gadiem diviem, pirmajā brīdī var būt pat 15cm). Ja 2x vai 3x biezāks slānis, kilogramu skaitu reizinām.

Paldies, Aldi!

Vēl tikai ne pārāk pielec tās cenas iekš ss.lv daudzi ierakstījuši mistiskus 19eur par kaut ko.

Man bēniņos ir 20cm akmens vate starp sijām, pa virsu gribu 30cm ekovati. Kopējā platība 80kv.m, kas būtu aptuveni 24kubikmetri. Tālāk reizinam 40kg reiz 24 kubikmetri, iegūstam 960 kilogramus.
Atliek saprast cenu...

Lasot tēmu man radās ziņkāres jautājums. Vai kāds zina kam vecajās mājās to gaisa spraugu starp tīrajiem un melnajiem griestiem veidoja? Kāds bija šīs gaisa spraugas funkcionāls?

Pieļauju, ka tā bija vieglāk uztaisīt "taisnus" griestus.

Sieriņi rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Lasot tēmu man radās ziņkāres jautājums. Vai kāds
> zina kam vecajās mājās to gaisa spraugu starp
> tīrajiem un melnajiem griestiem veidoja? Kāds bija
> šīs gaisa spraugas funkcionāls?


Senču laikos nebija pietiekoša daudzuma skaidu vai izdedžu, ko bērt bēniņos. Gaiss pats par sevi ir labs siltumizolators, pie nosacījuma, ja tas ir nekustigs. Ja bēniņos trāpījās kāds mitrums, piemēram ieputināja pa šķirbu sniegu, viss ātri izvējojās un izžuva no augšas un apakšas. Taču laika gaitā vējš skaidas izpūš, izdedži sabirst, dēļi saplaisā un tajos caurumus izgrauž grauzēji. Ārsienā pie mūrlatas izveidojas sprauga. Rezultātā griestu gaisa spraugā veidojas caurvējs un gaisa sprauga "nestrādā" vairs tik labi, kā tas bija pirmajos gados.