UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Dienas jautājums :
Building.Lv Forums
Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Artanis
(80.232.167.---)
Datums: 18/11/2024 13:56
Sveiki!
Pašlaik joprojām remontēju vasarnīcu, kura ir siltināta ar 150mm vati no iekšpuses (sendvičš no ārsienas uz iekšu šāds: dubultais ķieģelis ar gaisa šķirkārtu > 150mm akmensvate > tvaika plēve > reģipsis).
Kāds ir pareizais veids, kā iestrādāt rozešu kārbas reģipsī? Vienkārši sanāk kaut kā absurdi - salieku profilus, pa vidu vati, tad līmēju pa virsu profiliem tvaika plēvi, tad skrūvēju klāt reģipsi, pēc tam griežu caurumus reģipsī priekš rozetēm, uzmanīgi iegriežu plēvi, zvejoju caur vati elektrības kabeļus ārā, un pēc tam līmēju ar zaļo lenti caurumus plēvē, lieku rozešu kārbas ar gumijas blīvēm ap vadiem, tām pa perimetru cenšos uziest hermētiķi, lai saglabātu vaika plēvi neskartu - nenormālākais čakars katrai rozetei šādi darīt.
Vai es kaut ko neesmu līdz galam sapratis, un ir pareizāks veids kā to darīt?...
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/11/2024 14:00, labojis Artanis.
Pašlaik joprojām remontēju vasarnīcu, kura ir siltināta ar 150mm vati no iekšpuses (sendvičš no ārsienas uz iekšu šāds: dubultais ķieģelis ar gaisa šķirkārtu > 150mm akmensvate > tvaika plēve > reģipsis).
Kāds ir pareizais veids, kā iestrādāt rozešu kārbas reģipsī? Vienkārši sanāk kaut kā absurdi - salieku profilus, pa vidu vati, tad līmēju pa virsu profiliem tvaika plēvi, tad skrūvēju klāt reģipsi, pēc tam griežu caurumus reģipsī priekš rozetēm, uzmanīgi iegriežu plēvi, zvejoju caur vati elektrības kabeļus ārā, un pēc tam līmēju ar zaļo lenti caurumus plēvē, lieku rozešu kārbas ar gumijas blīvēm ap vadiem, tām pa perimetru cenšos uziest hermētiķi, lai saglabātu vaika plēvi neskartu - nenormālākais čakars katrai rozetei šādi darīt.
Vai es kaut ko neesmu līdz galam sapratis, un ir pareizāks veids kā to darīt?...
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 18/11/2024 14:00, labojis Artanis.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
kubiks
(78.84.84.---)
Datums: 18/11/2024 17:03
Pēc tvaika plēves liek vēl vienu karkasa kārtu, kura kalpo kā komunikāciju telpa. Brīvo vietu var aizpildīt ar vati, lai nebūtu tukšās kastes efekts. Tikai pēc tam skrūvē gkb.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Artanis
(80.232.167.---)
Datums: 19/11/2024 13:33
@kubiks - diemžēl iekšējā siltināšana jau tā ir noēdusi pietiekami daudz vietas vasarnīcas iekšpusē, un ziedot vēl 5+ cm priekš papildus karkasa galīgi negribās. Tvaika plēve uzreiz aiz reģipša nekādas problēmas neradīs, vai ne? Jo cik skatījos dažus plēvju ražotāju video Youtubē, nereti tieši tā dara apšujot griestus - plēve pie brusām, un uzreiz reģipsis pa virsu.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Gachob
(139.28.252.---)
Datums: 19/11/2024 16:10
Man jau liekas ka kaut kādai gaisa spraugai jau būtu jābūt, bet tas tikai mans neprofesionāļa viedoklis...
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
kubiks
(81.198.215.---)
Datums: 19/11/2024 16:39
Neradīs.
Caurumot to ar rozešu kārbām gan ir pilnīgs stulbums.
Caurumot to ar rozešu kārbām gan ir pilnīgs stulbums.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
ETT
(193.0.137.---)
Datums: 20/11/2024 00:15
Ja jau tā ir tikai vasarnīca, tad kāpēc čakarēt plēvi un neizvēlēties virsapmetuma slēdžus un rozetes? Bet vispareizāk jau bija sadalīt to siltinājumu no telpas iekšpuses skatoties - reģipsis 50mm vate ar kabeļiem, rozetēm, tad tvaika plēve un tad pārējais siltinājums. Un vēl nav saprotams, kāpēc uz ārpusi starp siltinājumu un gaisa spraugu nav iestrādāta pretvēja plēve?...
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
kubiks
(81.198.215.---)
Datums: 20/11/2024 09:28
Aiz dubultā ķieģeļu mūra iekšpusē pūš vējš?
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Artanis
(80.232.167.---)
Datums: 20/11/2024 09:34
@EET - aizmirsu pierakstīt, iekšpusē starp ķieģeli un vati ir arī vēja plēve.
Pēc pārējiem komentāriem spriežot izskatās ka nāksies tomēr likt vēl šķērslatas un taisīt spraugu starp plēvi un reģipsi, lai mazāk kolhoza. Sanāk, ka pie metāla reģipša profiliem vienkārši maukt klāt 50x50 koka latas, un reģipsi pie tām?
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 20/11/2024 09:35, labojis Artanis.
Pēc pārējiem komentāriem spriežot izskatās ka nāksies tomēr likt vēl šķērslatas un taisīt spraugu starp plēvi un reģipsi, lai mazāk kolhoza. Sanāk, ka pie metāla reģipša profiliem vienkārši maukt klāt 50x50 koka latas, un reģipsi pie tām?
Labots 1 reizes. Pēdējo reizi labots 20/11/2024 09:35, labojis Artanis.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Hmm
(213.180.113.---)
Datums: 20/11/2024 10:31
Pēc standartiem caurumi tvaika izolācijā nav pieļaujami un var radīt problēmas gan siltumizolācijai, gan konstrukcijām. Vai un kādas problēmas radītu pāris caurumi, grūti pateikt, tvaika daudzums dažāds, kaut kas jau izžūst utt. Varbūt pat varētu pārdzīvot.
Bet jā, piekrītu, pareizais variants ir vēl viens rāmis virs tvaika izolācijas un tad tur smuki var savilkt visas komunikācijas. Ja jāskaita mm, var jau kaut ko plānāku mēģināt, kārbas ir arī 45mm, reģipsis 12.5mm - minimāli 32.5mm, plēve biku padodas... :))
Bet jā, piekrītu, pareizais variants ir vēl viens rāmis virs tvaika izolācijas un tad tur smuki var savilkt visas komunikācijas. Ja jāskaita mm, var jau kaut ko plānāku mēģināt, kārbas ir arī 45mm, reģipsis 12.5mm - minimāli 32.5mm, plēve biku padodas... :))
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Hmm
(213.180.113.---)
Datums: 20/11/2024 10:34
50mm standartā iesaka, jo šo dobumu parasti pilda ar vati un tai mazākais biezums ir 50mm, neskaitot speciālās vates.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Artanis
(80.232.167.---)
Datums: 20/11/2024 16:00
Skaidrs. Nu ok, tad neko darīt - izskatās ka jāliek vien būs to otru rāmi pa virsu plēvei.
Vēl pēdējais jautājums - ņemot vērā, ka vasarnīca tiks kurināta labi ja pāris reizes pa pāris dienām pa visu ziemas sezonu, vai gadījumā tie papildus 50mm vates šaipus tvaika plēvei neradīs papildus problēmas ka kondensāts sāks tur krāties, nemaz līdz tvaika barjerai netiekot?
Vēl pēdējais jautājums - ņemot vērā, ka vasarnīca tiks kurināta labi ja pāris reizes pa pāris dienām pa visu ziemas sezonu, vai gadījumā tie papildus 50mm vates šaipus tvaika plēvei neradīs papildus problēmas ka kondensāts sāks tur krāties, nemaz līdz tvaika barjerai netiekot?
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
ETT
(193.0.137.---)
Datums: 20/11/2024 16:39
Neradīs
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
knagis
(212.3.193.---)
Datums: 20/11/2024 20:45
es gan īsti nesaprotu, ja ir problēma ziedot tos 5cm, bet tomēr esi gatavs, kāpēc tā vietā nelikt virsapmetuma rozetes un slēdžus? Vadus jau var laist zem reģipša, vienkārši piespiežot vatei, pa virsu plēvei.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
agrais
(89.254.159.---)
Datums: 20/11/2024 21:50
Nu nories jau mani. bet no pieredzes...Kadreiz kaut kur izlasiju ka krasns apkurei nav butiska ta pretkondensata pleve. Godigi sakot ir pasam vairaki dzivokli vecas majas siltinati bez jebkādam plevem.Viens jau 11 gadus apmeram ka apdzivots, citi mazak. Nezinu kas tur daras aiz sienas, bet uz regipsa nekada pelejuma nav. Tada vasarnica vispar neiespringtu par to ka karbas vietas bus izgriezsta pleve. Nevajag jau arī parspilet ar tam plevem. Ipasi vietas kur nu nekads ipasais kondensats nemaz nevar rasties.Bet nu katram jau sava pārlieciba.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Veni vidi vici
(185.71.129.---)
Datums: 21/11/2024 21:07
Kondensāts rodas no mitruma, ko rada cilvēki elpojot, gatavojot ēst un ejot dušā. Vai tev malkas apkure vai elektriskā, nav nekādas starpības. Ja ar ventilāciju liekais, siltais mitrums gaisā netiek novākts, tad tas ar silto gaisu meklēs, kur tikt pa kādu šķirbu plēvē uz vati un satiekot tur temperatūru, kurā ir mitruma izkrišanas punkts, kondensēsies un slapinās vati. Īzī pīzī, bet tik daudz tupām un mistiskām leģendām tas viss apvīts.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Edzhons
(89.201.7.---)
Datums: 21/11/2024 21:49
Ar vienu piebildi:
Mitrumu transportē gan gaiss, gan tvaiku difūzija caur materiāliem. Gaiss savukārt to dara nesalīdzināmi labāk kā difūzija, pietam, pietiek ar nelielu caurumu, lai gaisa plūsma nodrošinātu būtisku mitruma transportu.
Ar gaisa plūsmu caur sienām cīnās padarot ēku hermētisku un hermētiskuma funkciju nav obligāti jānodrošina tvaika plēvei, ja ēka ir pilnvērtīgi hermetizēta prevēja plēves līmenī, tad gaiss caur sienām neskries un mitrumu nepārnesīs. Difūzijai savukārt lielos vilcienos ir vienalga par sacaurumotu tvaika plēvi, difūzijas ceļā mitrums ceļo vienmērīgi pa visu plakni un ja 0.1% sienas laukuma būs caurs, tad sienā dabūsi 0.1% no mitruma, kas tajā nonāktu, ja tvaika plēves nebūtu vispār, respektīvi, kaut kas, par ko nebūtu vērts iespringt.
Kā piemēru šim: ASV šobrīd ļoti liela daļa kvalitatīvi celto ēku (karkasa) tiek apšūtas ar ZIP (OSB ar hidroizolācijas pārklājumu), kas tad arī kalpo kā pretvēja barjiera un mājas hermetizācija, pēc tam iekšpusē vairs neiespringstot par šķirbām reģipsī utt.
Mitrumu transportē gan gaiss, gan tvaiku difūzija caur materiāliem. Gaiss savukārt to dara nesalīdzināmi labāk kā difūzija, pietam, pietiek ar nelielu caurumu, lai gaisa plūsma nodrošinātu būtisku mitruma transportu.
Ar gaisa plūsmu caur sienām cīnās padarot ēku hermētisku un hermētiskuma funkciju nav obligāti jānodrošina tvaika plēvei, ja ēka ir pilnvērtīgi hermetizēta prevēja plēves līmenī, tad gaiss caur sienām neskries un mitrumu nepārnesīs. Difūzijai savukārt lielos vilcienos ir vienalga par sacaurumotu tvaika plēvi, difūzijas ceļā mitrums ceļo vienmērīgi pa visu plakni un ja 0.1% sienas laukuma būs caurs, tad sienā dabūsi 0.1% no mitruma, kas tajā nonāktu, ja tvaika plēves nebūtu vispār, respektīvi, kaut kas, par ko nebūtu vērts iespringt.
Kā piemēru šim: ASV šobrīd ļoti liela daļa kvalitatīvi celto ēku (karkasa) tiek apšūtas ar ZIP (OSB ar hidroizolācijas pārklājumu), kas tad arī kalpo kā pretvēja barjiera un mājas hermetizācija, pēc tam iekšpusē vairs neiespringstot par šķirbām reģipsī utt.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Veni vidi vici
(185.71.129.---)
Datums: 21/11/2024 22:41
Nepareizi! Latvijas būvnormatīvs paredz, ka SD vērtību attiecībai jābūt ne mazākai kā 1 pret 5. Ieteicams būtu 1 pret 10. Tas ir, viena vienība mitruma tiek vatē no iekšpuses, 5 vienības tiek ārā uz ārpusi. No ārpuses hermetizējot karkass tiek nopūdēts. Nejauc te ASV iekšā, ja pat nepiemini štatu. Teksasā un Aļaskā nav viens un tas pats klimats. Arī Vācijas standarti mums neder, Skandināvijas ar ne. Mums mitro, drēgno dienu īpatsvars ir daudz augstāks un žūst sliktāk. Vai tik ar to mitrumdrošo materiālu neapšuj ventilējamo fasādi.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Edzhons
(89.201.7.---)
Datums: 23/11/2024 23:35
ZIP paneļus lieto visdažādākajos štatos, sākot no vietām, kur ziemas nav vispār, līdz pat Kanādai un Aļaskai un dažādām piekrastes zonām. Karkass no ārpuses tiek apšūts ar ZIP, šuves nolīmētas ar lentu, tālāk pa virsu nāk dekoratīvā apdare (vēlams gan ar vismaz nelielu spraugu starp apdari un paneli, lai ir ūdenim, kas ticis cauri fasādei, kur notecēt, Eiropā gan šo šķirbu parasti taisa krietni lielāku un fasādi veido ventilējamu, kas, protams, ir vēl nedaudz labāk). No iekšpuses tad jau var tvaika plēvi nelikt, tā vietā ģipškartonu nokrāsojot ar kādu tvaiku aizturošu gruntskrāsu, ar ko pilnīgi pietiek, lai ierobežotu tvaiku kustību vairumā klimatu.
Visām ēkām jādomā par to, kā tiks kontrolētas 4 lietas:
1) Ūdens
2) Gaiss
3) Tvaiks
4) Siltuma pārnese
To, ka ūdeni šķidrā formātā nevajadzētu laist klāt koka konstrukcijām tākā visi laikam saprot, par to pārpratumu nav.
Gaiss savukārt ir cilvēkiem nedaudz vājak saprotama padarīšana, tas ceļo pa visām šķirbām, pie tam vēja klātbūtne spēj krietni ietekmēt šīs gaisa plūsmas, ne tikai to ātrumu/apjomu bet pat virzienu. Gaiss satur daudz mitruma (t.i. ūdens tvaiku), pietam tā spēja noturēt ūdeni tvaika formā krietni atkarīga no gaisa temperatūras. Ja gaisu ar normālu relatīvo mitrumu (teiksim 40%) pie istabas temperatūras atdzesē līdz 6 grādiem, relatīvais gaisa mitrums sasniedz 100%. Temperatūrai krītoties tālāk, gaiss vairs nespēj uzturēt daļu no ūdens tvaika un tas sāk kondensēties. No šī tākā prasītos izvairīties, tāpēc mēģinām nodrošināt to, ka mitrs gaiss pa sienu konstrukcijām necirkulē. Lai to nodrošinātu, ļoti bieži Eiropā izmanto polietilēna plēvi ēkas iekšpusē, kas nodrošina ēkas hermētiskumu un neļauj istabas gaisam nonākt sienu konstrukcijā. Kamēr vien plēve pareizi iestrādāta un nekādu caurumu/šķirbu nav, viss kārtībā, telpas gaiss sienu konstrukcijā netiek, nav kas pārnes ūdens tvaikus līdz virsmām, kas varētu būs vēsas. Apmēram to pašu efektu var arī panākt gaisa necaurlaidīgu veidojot sienas ārpusi, gaiss nemēdz cirkulēt caur sienu (t.i. pa vienu rozeti ar šķirbām iekļūt sienā un pa citu rozeti izkļut), jo gluži vienkārši nav spiediena starpības. Problēmas rodas tad, ja gaisam ļauj nokļūt ārpus ēkas, jo starp ēkas iekšpusi un ārpusi vienmēr bus kāda, kaut parasti neliela, spiediena starpība, kas veido pastāvīgu gaisa plūsmu. Šis gaiss tad arī nes sev līdzi to lielo ūdens daudzumu, kas, kā tu saki, nopūdēs sienas. Vienalga, vai hermetizāciju veic iekšpusē, vai ārpusē, ja tā ir kvalitatīvi iestrādāta, tad gaisa plūsmas problēma ir atrisināta.
Ar ūdens tvaiku aina ir drusku savādāka. Ūdens tvaiks nekoncentrējas nelielās šķirbās sienā, bet ceļo caur sienu vienmērīgi pa visu plakni ar ātrumu, kas atkarīgs no konkrētā materiāla caurlaidības koeficineta. Ja ar gaisa caurlaidību pietiek atstāt nelielu šķirbu un visa hermetizēšana gandrīz var teikt, ka ir vējā, tad ar tvaiku noklāsi pusi sienas ar tvaika necaurlaidīgu materiālu, ūdens tvaika pārnesi samazināsi uz pusi, noklāsi 99% sienas, mitruma pārnesi samazināsi 100 reizes. Šis kombinācijā ar to, ka tvaika pārnese caur materiāliem spēj pārvadīt daudzreiz mazāk mitruma kā gaisa plūsma, nozīmē to, ka ja kaut kur siena ir hermētiska (t.i. gaisa plūsma apturēta), par mitruma pārneses ierobežošanu galva tik ļoti nav jālauza, pietiek, ka lielos vilcienos tvaika bremze ir nodrošināta.
Latvijā lielāko daļu laika žūšanas process notiek virzienā no iekšpuses uz āru, tāpēc varētu piekrist tavam apgalvojumam (un Latvijas būvnormatīvam), ka ieteicams nodrošināt, ka ēkas ārpusē jāizvēlas tvaiku vairāk caurlaidīgus materiālus nekā iekšpusē, un nevienā brīdī neesmu teicis neko savādāk. Ir pieejami ļoti daudz materiālu, kas ir gaisa necaurlaidīgi (t.i. nodrošina hermētiskumu), taču ļoti labi pārvada ūdens tvaikus (šeit varētu pieskaitīt gandrīz visus pie mums pieejamos pretvēja materiālus).
Palasot cilvēku rakstīto, rodas sajūta, ka vismaz Latvijā visi jauc tvaiku difūziju un gaisa plūsmu vienā maisā tikai tāpēc, ka gaisa plūsmas apturēšanai bieži vien mēdz izmantot materiālu, ko kategorizē kā tvaika plēvi. Tie ir divi pilnīgi dažādi fizikāli procesi, ar pilnīgi dažādām īpašībām un dažādu cīņu pret to iespējamām sekām. Ir iespējams būvi veidot tā, ka abus šos procesus kontrolē viens un tas pats materiāls, bet tas nebūt nav vienīgais veids. Ja no tvaika plēves prasa ierobežot tikai ūdens tvaika difūziju, tā var būs sacaurumota uz velna paraušanu, problēmas sākas tajā brīdī, kad tu sagaidi no tvaika plēves arī gaisa kustības ierobežošanu. Taču ja šo funkciju pilda pretvēja plēve, tad tas īsti vairs nav aktuāli.
Visām ēkām jādomā par to, kā tiks kontrolētas 4 lietas:
1) Ūdens
2) Gaiss
3) Tvaiks
4) Siltuma pārnese
To, ka ūdeni šķidrā formātā nevajadzētu laist klāt koka konstrukcijām tākā visi laikam saprot, par to pārpratumu nav.
Gaiss savukārt ir cilvēkiem nedaudz vājak saprotama padarīšana, tas ceļo pa visām šķirbām, pie tam vēja klātbūtne spēj krietni ietekmēt šīs gaisa plūsmas, ne tikai to ātrumu/apjomu bet pat virzienu. Gaiss satur daudz mitruma (t.i. ūdens tvaiku), pietam tā spēja noturēt ūdeni tvaika formā krietni atkarīga no gaisa temperatūras. Ja gaisu ar normālu relatīvo mitrumu (teiksim 40%) pie istabas temperatūras atdzesē līdz 6 grādiem, relatīvais gaisa mitrums sasniedz 100%. Temperatūrai krītoties tālāk, gaiss vairs nespēj uzturēt daļu no ūdens tvaika un tas sāk kondensēties. No šī tākā prasītos izvairīties, tāpēc mēģinām nodrošināt to, ka mitrs gaiss pa sienu konstrukcijām necirkulē. Lai to nodrošinātu, ļoti bieži Eiropā izmanto polietilēna plēvi ēkas iekšpusē, kas nodrošina ēkas hermētiskumu un neļauj istabas gaisam nonākt sienu konstrukcijā. Kamēr vien plēve pareizi iestrādāta un nekādu caurumu/šķirbu nav, viss kārtībā, telpas gaiss sienu konstrukcijā netiek, nav kas pārnes ūdens tvaikus līdz virsmām, kas varētu būs vēsas. Apmēram to pašu efektu var arī panākt gaisa necaurlaidīgu veidojot sienas ārpusi, gaiss nemēdz cirkulēt caur sienu (t.i. pa vienu rozeti ar šķirbām iekļūt sienā un pa citu rozeti izkļut), jo gluži vienkārši nav spiediena starpības. Problēmas rodas tad, ja gaisam ļauj nokļūt ārpus ēkas, jo starp ēkas iekšpusi un ārpusi vienmēr bus kāda, kaut parasti neliela, spiediena starpība, kas veido pastāvīgu gaisa plūsmu. Šis gaiss tad arī nes sev līdzi to lielo ūdens daudzumu, kas, kā tu saki, nopūdēs sienas. Vienalga, vai hermetizāciju veic iekšpusē, vai ārpusē, ja tā ir kvalitatīvi iestrādāta, tad gaisa plūsmas problēma ir atrisināta.
Ar ūdens tvaiku aina ir drusku savādāka. Ūdens tvaiks nekoncentrējas nelielās šķirbās sienā, bet ceļo caur sienu vienmērīgi pa visu plakni ar ātrumu, kas atkarīgs no konkrētā materiāla caurlaidības koeficineta. Ja ar gaisa caurlaidību pietiek atstāt nelielu šķirbu un visa hermetizēšana gandrīz var teikt, ka ir vējā, tad ar tvaiku noklāsi pusi sienas ar tvaika necaurlaidīgu materiālu, ūdens tvaika pārnesi samazināsi uz pusi, noklāsi 99% sienas, mitruma pārnesi samazināsi 100 reizes. Šis kombinācijā ar to, ka tvaika pārnese caur materiāliem spēj pārvadīt daudzreiz mazāk mitruma kā gaisa plūsma, nozīmē to, ka ja kaut kur siena ir hermētiska (t.i. gaisa plūsma apturēta), par mitruma pārneses ierobežošanu galva tik ļoti nav jālauza, pietiek, ka lielos vilcienos tvaika bremze ir nodrošināta.
Latvijā lielāko daļu laika žūšanas process notiek virzienā no iekšpuses uz āru, tāpēc varētu piekrist tavam apgalvojumam (un Latvijas būvnormatīvam), ka ieteicams nodrošināt, ka ēkas ārpusē jāizvēlas tvaiku vairāk caurlaidīgus materiālus nekā iekšpusē, un nevienā brīdī neesmu teicis neko savādāk. Ir pieejami ļoti daudz materiālu, kas ir gaisa necaurlaidīgi (t.i. nodrošina hermētiskumu), taču ļoti labi pārvada ūdens tvaikus (šeit varētu pieskaitīt gandrīz visus pie mums pieejamos pretvēja materiālus).
Palasot cilvēku rakstīto, rodas sajūta, ka vismaz Latvijā visi jauc tvaiku difūziju un gaisa plūsmu vienā maisā tikai tāpēc, ka gaisa plūsmas apturēšanai bieži vien mēdz izmantot materiālu, ko kategorizē kā tvaika plēvi. Tie ir divi pilnīgi dažādi fizikāli procesi, ar pilnīgi dažādām īpašībām un dažādu cīņu pret to iespējamām sekām. Ir iespējams būvi veidot tā, ka abus šos procesus kontrolē viens un tas pats materiāls, bet tas nebūt nav vienīgais veids. Ja no tvaika plēves prasa ierobežot tikai ūdens tvaika difūziju, tā var būs sacaurumota uz velna paraušanu, problēmas sākas tajā brīdī, kad tu sagaidi no tvaika plēves arī gaisa kustības ierobežošanu. Taču ja šo funkciju pilda pretvēja plēve, tad tas īsti vairs nav aktuāli.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
ETT
(193.0.137.---)
Datums: 24/11/2024 21:44
Par to ZIP paneļu lietošanu līdz pat Aļaskai kaut kā aizmirsts piebilst, ka atkarībā no klimatiskās zonas pliks ZIP panelis pieļaujams apmēram tur, kur tas radīts - Teksasas štatā un līdzīgās vietās. Tā kā OSB nav diez ko tvaika caurlaidīgs, tad pretnokrišņu klājums ar naglu vietu, stūru un pieslēguma vietu papildus hidroizolēšanu ar šiem nolūkiem paredzētajiem materiāliem šo tvaika caurlaidību samazina vēl vairāk. Jā, ZIP panelis novērš nokrišņu iekļūšanu no ārpuses un gaisa barjeru, bet tas arī viss. Ja kaut kas konstrukcijas montāžas vai ekspluatācijas laikā noiet greizi, tad žūšana uz ārpusi praktiski ir nobremzēta.
Lai ZIP paneļu sistēmu varētu pielietot arī citās klimatiskajās zonās, tiek ražoti 4 veida senvidčtipa paneļi R-SHEATHING ar papildus dažāda biezuma ( no 1/2 līdz 2 collām) PIR putām. Un tas jau vairs nav tas pats ZIP panelis, bet tikai no ārpuses līdzīgs materiāls.
Lai ZIP paneļu sistēmu varētu pielietot arī citās klimatiskajās zonās, tiek ražoti 4 veida senvidčtipa paneļi R-SHEATHING ar papildus dažāda biezuma ( no 1/2 līdz 2 collām) PIR putām. Un tas jau vairs nav tas pats ZIP panelis, bet tikai no ārpuses līdzīgs materiāls.
Re: Rozešu kārbu iestrādāšana tvaika barjeras plēvē
Autors:
Artanis
(80.232.167.---)
Datums: 25/11/2024 13:09
Veči - iesaku nejaukt ārējo tvaika izolāciju ar iekšējo. Šajā gadījumā ir runa par ķieģeļu vasarnīcu, kur viss siltinājums (un attiecīgi tvaika izolācija) ir no iekšpuses + beramā vate bēniņos priekš griestu siltinājuma.