EjTakTuram (nu nekaunies taču no sava vārda)!
Netaisi brēku par tēmu, ko nepārzini. Skaidrs, ka krievu laikos eksistēja gan viens, gan otrs, tagad ГОСТam atbilst ISO standarts un СНиПam atbilst LBN. Tomēr Standartus un Būvnoteikumus savtarpēji jaukt nevajag, katrs no tiem regulē savu lauciņu. Tajā know-how.ru taču nevar atrast, cik R'W (sound transmission loss in dB) bija jābūt tā laika dzīvojamo ēku būvniecībā starp dzīvokļiem?

Varam pieņemt, ka jautājuma autors ir domājis kādu no nedaudzajām padomijā celtajām dvīņu mājām, taču tad risināt šo skaņas slāpēšanas problēmu ir vienkāršāk (jo tika lietoti masīvi būvmateriāli) - garās spalvas tepiķis uz grīdas un grāmatskapis lidz griestiem pie sienas ir efektīgs paņēmiens!

Artūram
Vai ta Dānijas Tehniskajā Universutātē juridiskas lietas nemaz nemāca? Tā vienkārši ir juridisko dokumentu hearhija. Nevar pieņemt noteikumus, kas neatbilst standartiem. Nu protams standarti ir augstākos plauktos, tie nosaka pamatus un metodes, ar kurām noteikt vienu vai otru lielumu. Zem visiem būvnormatīviem vēl var iespraukties dažādas pašvaldību prasības (akustikā parlaimi nē :) ).
Dvīņu mājas gan ir vairāk padomijas produkts. Tas izskaidrojams ar ierobežoto apbūves gabalu (ne vairāk kā 1200 kv.m) lietderīgāku izmantošanu. Tagadiņ aktuālākas ir rindu mājas. Taču visvairāk tomēr individuāla apbūve - labāk no kaimiņiem mazliet nostāk.
Par materiālu pielietojumu. Jāpiekrīt, ka vairāk nekā tagad pielietoja masīvus būvmateriālus. Taču ne tik daudz kā liekas. Būvēja nevis no tā, no kā vajadzētu, bet notā, ko nu katrs pa blatu varēja dabūt. Gala rezultāts no projekta atšķīrās bieži vairāk par 30%. Uzklāj pieņemšanas komisijai galdu - noteikumi uz tevi neattiecas. Tā laika dvīņu mājas pārsvarā celtas no gāzbetona. Pirmā stāva pārsegums no dzelzbetona, otrā stāva - koka. Uz brandmūriem toreiz piemiedza acis, tā kā kapitālas mūra sienas parasti starp kaimiņiem mūrētas netika.
Par savu vārdu es nekaunos, bet tā nu sanācis, ka lielākoties i-netā lietoju niku. Kāda garantija tavam vārdam? nekaunies no personas koda :D tad varēšu kādā datu bāzē vismaz pārliecināties.
Tomēr mēs te skaldām matus ;) bez liela labuma, ja pats jautājuma uzdevējs nepateiks, kura gada izlaidums tam vonungam iraid.

cien. būvinženierim Ivaram Brinkmanim

_Un būvniecība NAV atkarīga no GOsT; LBN; OsT; DIN spēkā esamības vai neesamības, jo normas atspoguļo tā brīža prasības, kuru godprātīga izmantošana ir projektētāja un profesionāla celtnieka maizes darbs._

Izcili pretrunīgs teikums. Tieši tāpēc, ka agrāko laiku siltumizolācijas normas bija nez cik reižu zemākām prasībām norobežojošām konstrukcijām, tagad maksājam (+ enerģijas neatgriezeniska izšķiešana) par tā laika būvniecības rezultātu. Būvniecības procesa rezultāts IR tieši atkarīgs no normatīvos minētajām prasībām.

Attiecībā uz būvakustiku tomēr daudzas problēmas rodas pirmo reizi pasaulē.
Piemēram:
1) mājas kino ar jaudīgiem subvūferiem jeb basa skandām (nepatīk man šie nosaukumi) rada pamatīgu vibrāciju pat zem 50Hz kas nav iekļauti nevienās normās.
2) mūsdienu arhitektūra ir aizrāvusies ar stikloto fasāžu dominēšanu, kas ārtelpas skaņu neslāpē vajadzīgā pakāpē.
3) pasaule paliek skaļāka (background noise), pateicoties transporta līdzekļu skaita pieaugumam ārtelpā, pateicoties mājsaimniecības ierīču straujai ienākšanai dzīvoklī (telefona aparāti katram ģimenes loceklim utt.).
4) būvniecībā ienāk jauni materiāli, kuri IR laboratorijā jātestē, piemēram visi sendvičtipa sienu paneļi, bloki, utt.
5) "attīstīstāji" savukārt cenšas atrast lētēko risinājuma variantu gan sienām, gan grīdām.

Un pēdējais, svarīgākais. Akustikas zinātne ir ļoti pavirzījusies uz priekšu tieši pēdējos 15 gados, pateicoties tieši datortehnoloģijām. Tāpēc ērtākais velosipēds vēl tiek konstruēts.

paliec zem delu gridas 12mm kartona plati man skiet par izotex vinu sauca
sito plati liek zem laminata lai tas stirpi negrabetu un amortizetu solus

Par Artura Perkona ieraudzītajām nepilnībām.
Skaņas izolācija un siltum vai cits enerģijas taupīšanas veids ir atšķirīgas fizikālas īpašības, jo lai arī tie visi ir viļņi vai svārstības, to ietekme uz būvkonstrukciju un cilvēku tajā būs atšķirīga.
Agrāko laiku normatīvi bija vērsti uz to, lai nodrošinātos tikai pret sienas caursalšanu, tajā neveidotos sēnītes, kas kaitīgas cilvēkam, bet neviens taču agrāk praksē neliedza palielināt siltumpārejas pretestības vērtību. Turpretī šodien mēs sākam prasīt tieši enerģijas taupīšanu,jo balstamies uz citiem pieņēmumiem, kā atmosfēras piesārņojuma samazināšana vai kurināma resursu daudzumu samazināšanas uz Zemes.
Varam, jau izvēst diskusiju par enerģijas taupīšanu, bet tas atsevišķā aprakstā, te mēs cenšamies palīdzēt tieši skaņas izolācijas jomā.
Tu pareizi minēji par tām tendencēm, kas palielina troksni ēkā, bet tad mēs nonākam pie secinājuma, ka 'attīstītāju' centieni praksē izmantot modernus materiālus, kuri testēti ar datortehnoloģijām ir cietuši neveiksmi un centieni samazināt celtniecības izdevumus uz riģipša+vates rēķina ir atspēlējušies konkrētam cilvēkam, kuram vienkāršas praksē pārbaudītas būvkonstrukcijas vietā kā 40cm piebērts čaulmūris ir jāmeklē specifiski risinājumi.

OK, enerģijas taupīšanas piemērus derētu darīt zināmus plašai publikai, jo tā ir problēma N1, jeb citiem vārdiem - cik paaudžu resursus mēs aizņemamies no nākotnes šodienas labklājībai. Tas tiešām ir cits temats.

Par skaņu, mērīšanu un risinājumiem.
Pirmkārt, lai profesionāli spriestu par kāda materiāla neveiksmi, jābūt datiem. Inženieriskā pieeja ir datu analīze.
Akustikas sakarā vissvarīgākais ir saprast, ka skaņas signāls sastāv no frekvenču joslām jeb spektra ar attiecīgiem viļņu garumiem.
Pirms subwooferu ēras būvēs nebija iespējams radīt <50Hz jeb ~> 7m vilni (parastos mājas apstāklos), tāpēc spriest par pārbaudīto metožu noderīgumu droši nevar.

Visi skaņas izolācijas, apsorbcijas un citi rādītāji ir līknes (kā funkcija no frekvences), tās tad arī jāanalizē. Mācību materiālos ir doti salīdzinājumi masīvai konstrukcijai ar sendvičtipu. Secinājums ir, ka ģipškartona karkasa sienas labi tiek galā ar skaņas slāpēšanu vidējā un augšējā diapazonā, bet apakšā tomēr mēdz būt problēmas, bet tās ir risināmas.

Nobeigumā visbūtiskākais - neviens modernais materiāls pats par sevi neko nespēj veikt. Tas ir pareizi jāiestrādā kopējā mezgla konstrukcijā, neatstājot nekādus skaņu tiltus vai citas rupjas kļūdas. Par to būtu jārūpējas zinošam būvuzraugam.
Lai veicas!

Par izmantotajām metodēm būvniecībā un projektos. Mēs diemžēl nevaram ikdienas praksē atļauties tādas greznības, kurās varētu prognozēt cik gados ēkā iespers zibens ,trāpīs meteorīts vai ielidos Boing tipa lidmašīna. Individuālās dzīvojamās mājas nav tas modelis, kur to būtu lietderīgi pārbaudīt. Un minētos 'subwooferus' diezin vai katra ģimene ikdienā gribēs pielietot, tas drīzāk ir atsevišķa melomāna vai pusaudžu pārejas vecuma problēmu loks. Tapēc jāpaliek vien pie vidēji statistiskās informācijas: vīrs sit sievu katru svētdienu un sieva spējīga kliegt tikai 3 stundas vai aizmigušam kaimiņam televizors darbojas 16 stundas no vietas u.tt.
Būvuzraugam nav tiesību mainīt projekta risinājumus, tam jāseko, lai darbi tiktu veikti ievērojot projektu. Vienīgais, ko būvuzraugs var darīt, ja viņam ir pietiekošas teorētiskas zināšanas, pirms konstrukciju celšanas paprasīt projektētājam sīkāku informāciju par projektā paredzētās būvkonstrukcijas atbilstību normām.

Ja runājam par jaunbūvi, tad jāvadās no LBN, tā nav greznība, tas ir likums.
Ja runājam par esošu situāciju, tad speciālistu uzdevums ir palīdzēt rast risinājumu problēmai, ironizēšana nepalīdzēs. Piebildīšu, ka cilvēkiem ar dzirdes defektiem ir grūtāk paciešamas traucējošās skaņas/trokšņi. Der zināt, ka katrs no mums dzird atsķirīgi, t.i. mums ir dažādas vienādo skaļumu līknes (equal loudness curves).

Subwooferi ir mājas kino (parasti 5.1 vai 7.1 sistēmas) sastāvdaļa un bojeviku filmās tiek radīti speciāli efekti zemo frekvenču rajonā, tāpēc nav pamata domāt, ka tā būtu pārejoša pusaudžu problēma.

Būvakustikas LBN ir gana jauns (2004), iespējams tāpēc būvvaldes vēl neprasa projekta sastāvā akustikas sadaļu, kas faktiski ir likuma pārkāpums. Tad būvuzraugiem būtu vieglāk kontrolēt, lai gan derētu papildināt zināšanas par akustikas pamatprincipiem.

Zemo frekvenču trokšņi nav sākušies tikai ar sabvūferu ēras sākumu. Latvijā manuprāt tas aktualizējās ar Radiotehnikas ražoto skandu AS-35 parādīšanos pagājušā gadsimta 70. gadu sākumā. AS-35 tas pats sabvūfers vien ir. Ar visu fāzes inventoru. Atšķirība tikai tā, ka vidējo un augšējo frekvenču skaļruņi integrēti tajā. Taču pēc tilpuma, skaņas spiediena, arī f atskaņošanas diapazona un jaudas dažkārt pārspēj tā saucamās mājas kinozāles. Vēl jāņem vērā, ka sabvūferi sanāca divi (stereo kā nekā). Nu katra lieta protams vairāk domāta savam priekam. Tanī laikā vairāk aktuāls bija stereo apskaņojums Hi-Fi kvalitātē ar tiekšanos uz Hi-End. Ar video ēras un skaņas digitalizācijas sākumu parādījās citi standarti (arī tas pats 5.1) telpiskākas skaņas iegūšanai. Principā jau funktieris ņemts no profesionālās kinoabskaņošanas un iedzīvināts "sadzīves aparatūrā". Audiosistēmās četru kanālu ( kvadrofonija) apskaņošana kaut kā neaizgāja.
Tātad bum-bum daudzi kaimiņi dzirdējuši jau pasen. Tikai visu šolaiku lielākā daļa būvniecībā iesaistīto pušu tam nepievērsa uzmanību. Vis tika risināts ar kaimiņu strīdu vai varas vīru uzsūtīšanas palīdzību.
Tiešām, katrs mēs dzirdam atšķirīgi. Var gan vilkt zināmas līdzības pa vecumiem. Jaunībā labāk izšķir augstās frekvences. Ar laiku cilvēks vairāk dzird zemās frekvences, augšējās vairs sevišķi neizšķirot. Uz cilvjiem, kuri nodarbojās ar mūziku (jebkādā veidā), tas var arī neattiekties, jo dzirde tiek "trenēta". Tā nu sanāk, ka visvairāk bum-bum kaitina gados vecākus cilvēkus.
Mierina fakts, ka palēnām tomēr arvien vairāk uzmanības pievērš ne tikai siltumizolācijai, bet arī skaņas izolācijai. Ārpus mājas tāpat pārāk daudz industriālo u.c. trokšņu. Bet varbūt cilvēks klusumā vairs nevar dzīvot? ;) Man liekas, ka laikam Žanim Ezītim (varbūt kļūdos) savulaik bija tāds stāstiņš, kur lauku rads vakarā braukāja ap māju ar motociklu, lai ciemos atbraukušais pilsētas rads varētu iemigt... :D

jā, principā var piekrist visam, ko raksti, bet ar dažām niansēm.

Tātad tiešām 70. gadu vidū Radiotehnika sāka ražot pirmās jaudīgās skandas ar fāzu inventoru, kas palielina spl zemo frekvenču rajonā (pirms tam bija Viktorijas un Simfonijas komplekti, mazāk jaudīgi, bez f-inv.).
Taču atcerēsimies, ka skandas ir tikai skaņas izstarotājs, kam nepieciešams arī skaņas avots. Tajā laikā mājās apstākļos praktiski bija 2 iespējas - vinila pl. atsk. Akords 001 un lenšu magnetofoni, kas varēja atskaņot praktiski tikai ierakstītu signālu no vinila. (Izņemums - copy no studijas STUDER vai STM 210 netiek apskatīta).
Tātad zemo frekvenču diapazonu ierobežoja analogā nesēja tehniskās iespējas.

Digitālajā signālā nekādu problēmu ierakstīt/atskaņot, sākot no 20Hz, nevajadzētu būt (tiesa, es nepārzinu signālu ciparu procesēšanu).

Šobrīd skaņas slāpēšanas problēma parādās arī rietumu pasaulē, kur spēkā esošās normas apskata frekvenču diapazonu, sākot no 100Hz, bet tiek REKOMENDĒTS mērīt un kontrolēt zemākas fekvences, sākot ap 50Hz.

Tā nav tikai padomijas problēma, tās ir tehnoloģiju attīstības sekas uz cilvēku komforta izjūtu.

AP, bij. teātra sk.operators.

Ja jau runa par teoriju tad: pēc Furjē analīzes, signālu sadalot spektrā nav vienalga, vai tas ir nepārtraukts vai impulsa signāls. Nepārtrauktam precīzi sinusoidālam signālam būs viena spektra līnija. Bet ja šis pats sinusoidālais signāls tiek izstarots (mūsu gadījuma akustiski) kā strauji augošs amplitūdā un pēc tam rimstošs (sinusoidāls "bukšķis"), tad tam spektrs ir daudz plašāks, kur arī ļoti zemās frekvences ir iekšā( atkarībā no bukšķa ilguma). Kaut gan pats signāls var būt sinusoidāls. Tāpēc cauri sienām mēs dzirdam neviss nosacīti 100hz, bet daudz zemāku frekvenci-Buk Buk Buk....Piedodiet par tādiem salīdzinājumiem bet redzu ka šo forumu lasa arī vienkārši interesenti. Un to arī cilvēki vēlās sasniegt griežot skaļumu, lai ar kājām justu ritma sitienus. Pret to cīņa bezcerīga.

Jāteic, ka Viktorijas tieši arī sāka komplektēt ar tā saucamām Asenēm. Vinils un lentas vispār nebija nemaz tik slikti skaņu nesēji. Bantes ar 19 ātrumu (par 9; 4; un 2 pat nerunāsim)protams atpalika no studijnieku daudz lielākiem ātrumiem, taču vairāk lažu ienesa priekšpastiprinātāji un pārējā brehņa. Pat vienkārša dažu tranzistoru nomaiņa pret maztrokšņu augstfrekvences tranzistoriem deva diezgan labus rezultātus. Gala pastiprinātāji ir vispār atsevišķa saruna (ne velti aparatūru testē nevis pēc parametriem, bet gan dažādu cilvēku izjūtām, klausoties dažādu žanru mūziku). Galu galā Pink Floyd Mēness neredzamo pusi vēl aizvien uzskata par ierakstu etalonu.
Pēc tam ar aparatūras minimizāciju nodarbojoties iedzīvojās kompaktkasetes kā standarts, kas lielā mērā skaņu diapazonu vairāk samazināja nekā palielināja. Lai gan tika pielietotas dažādu materiālu kasešu lentas, tas tomēr paliek "absolūto vidu" laiks. Būvniecībāi starp citu visizdevīgākais laiks.
Ar CD parādīšanos skaņas kvalitāte gribot negribot tomēr kāpa. Diemžēl arī cipari tomēr aizņem daudz vietas un sākās visāda veida kodēšanas, kompresēšanas (MP3 u.c.), kas tikai retina, aizvieto, saspiež, utt. sākotnējo informāciju. Nu protams Bum-Bum un Tss-Tss mēs dzirdam :) taču nianses ar vien vairāk pazūd.
Bet vispār šitā mana virtuālā caureja :D neattiecas uz būvniecību. Ja kas, 80.tajos intereses pēc ar generātora, pastiprinātāja, un to pašu "aseņu" palīdzību mēģināju pamērīt, cik ta manas daudz dzird :) rezultāts 27Hz - 19kHz. Diez ko var sadzirdēt tagad?

tā daudzi mēdza darīt, bet tas ir ļooooti aptuveni, jo:
cilvēka dzirdes jūtība ir atkarīga gan no frekvences, gan no skaņas spiediena.
Faktiski būtiskais ir nevis dzirdamās joslas platums, bet gan atkāpes no vidēji pieņemtā normal hearing threshold (~ dzirdamības slieksnis).

Papēti šo info: [en.wikipedia.org]
ja gribi zināt sīkāk, raksti perkons.arturs@#$%&gmail.com

šīs lietas man pašam bija pārsteigums, pieņemu, ka Latvijā ir ļoti maz informācijas par acoustic communication tēmu.

to Rx
cauri sienai mēs vairs nedzirdam orģinālo signālu, vienalga sin vai complex, jo nākamās telpas skaņas lauku ierosina norobežojošā siena kā izstarotājs un tad darbojas plaknes rezonanses utt.
Faktiski telpu akustika stipri vien atšķiras no teorētiskās signālu modelēšanas tāpēc, ka reālajā pasaulē ir ievērojams daudzums faktoru, kas rada n kustības brīvības un to nevar ielikt matemātiskajā modelī.
Tāpēc ir vajadzīgas labas laboratorijas. Diemžēl Latvijā esošā nav piemērota būvkonstrukciju testēšanai nemaz, jo reverberācijas telpa nav sadalīta divās mehāniski nesaistītās daļās, tāpēc pareizi (reāli) nomērīt pīrāgu nevar.

Faktiski jau cilvēks uztver gan baigi zemās frekvences, gan arī augstākas par pieņemtajām. Vienkārši nespējam ar dzirdi atpazīt. Pieņemu, ka augšējo galu līdz kaut kādam lieluma mēs pat dzirdam. Ar ko sliktāki pa suni? Šamējais tikai atpazīst, bet mums sāk sāpēt galva :( Nu bet zemo galu izjūtam ar visu ķermeni. Bungādiņas pa mazām :) , bet ķermenim lielāka virsma, baigā membrāna :)
Būvniecībā tiešām veidojās nāvīgi kompleksa akustika. Un risinājumi ir domāti kaut kādam vidējam lietotājam. Ja individuālos projektos īpašnieks kaut ko var darīt lietas labā, lai pašam būtu komfortablāk, tad "vairumceltniecības" gadījumā labi ja iekļausies kaut kādās normās. Visu diemžēl nosaka izmaksas :( Bet arī individuālie būvētāji bieži par šiem jautājumiem būvniecības procesā pat neiedomājas. Tikai vēlāk, jau dzīvojot iekšā attopas. Bet tad jau risinājumi ir krietni dārgāki :(

Mēs te no reālās palīdzības skaņas izolācijai dvīņu mājas sienai aizejam 'bietēs'. Tad vai nu jāsavelk kopdomas.
a) dvīņu māju projektēšana un izbūve sevi neattaisno, jo ja mēs kā cilvēki visās telpās gribam izmantot mājas kinozāles ar 'subwooferu' vai latviski 'sabvūfers' iekārtām, tad mājās visām konstrukcijām būs nepieciešamas ļoti specifiskas konstrukcijas. Ko darīt ar durvīm, taisīt dubultas vējtveru izpildījumā?
b) ja man ir tradicionāli izbūvētas masīvas sienas, kā 25cm apmests ķieģelis, tad ko? pērkot skaņas iekārtu, vest laboratoriju mājās un pārbaudīt kā klausoties skaļruņus ietekmēju blakus esošās telpas.

Mana doma tāda, ka vispār viena telpa būtu jāparedz debošam :D Nodrošinnot šo gan ar masīvām, gan mīkstām virsmām. Sauciet to par sendvidžu, hamburgeru, vai dubulto sviestmaizi ;) Durvīm būtu jābūt no masīva koka ar sava veida tapsējumu. Nu sava veida apgrieztā studija. Tad stiepjam mājās aparatūru un baudām decibeļus :)
Varam to visu nedarīt, ļaut pārējiem mājiniekiem izbaudīt trokšņu burvību. Funktieris tāds, ka uz vienu famīliju vairāk par vienu jaudīgu komplektu parasti neiegādājas. Pārējie rādžiņi un teļļuki parasti jau tādi nīkuļi vien ir. Tāda veida telpa arī ļautu mājas iemītniekiem izjust visas iegādātās aparatūras iespējas un skaņu nianses. Un neviens no blakus telpām nebļaus, lai pagriež klusāk, jo nav iespējams sarunāties pa telefonu.
Nu labi, tas jau tikai tāds sapnis :) Bet paruna vēsta: Uzmanīgi ar vēlmēm(sapņiem) - var piepildīties...

Dzīvojot demokrātiskā sabiedrībā, katram indivīdam ir savas tiesības.
Vienam tiesības klausīties mūziku/filmas, otram tiesības to nedzirdēt.

Ir jāizškir 2 problēmu grupas:
1. skaņas kvalitāte telpā (vajag datorprogrammas un zināšanas);
2. trokšņa slāpēšana blakus telpās (var taisīt eksperimentus bez zināšanām).

Būvniecībā atšķirībā no ēdiena gatavošanas eksperimenti izmaksā ļoti dārgi, un nauda (reālās izmaksas) ir atslēgas vārds. Gadījumā par speciāli akustiski izolētas telpas izveidi dB baudīšanai noteikti vajadzīgs projekts pēc kura varēs spriest par izmaksām un arī par ieguvumiem.

Konsultanti ir noderīgi naudas taupīšanai. Viņiem samaksā par to, lai nepārtērētos uz nevajadzīgu materiālu iegādi, jo ražotāji ir gana naski iestāstīt visu ko.

Arturs Perkons Wrote:
-------------------------------------------------------
> to Rx
> cauri sienai mēs vairs nedzirdam orģinālo
> signālu, vienalga sin vai complex, jo nākamās
> telpas skaņas lauku ierosina norobežojošā
> siena kā izstarotājs un tad darbojas plaknes
> rezonanses utt.
> Faktiski telpu akustika stipri vien atšķiras no
> teorētiskās signālu modelēšanas tāpēc, ka
> reālajā pasaulē ir ievērojams daudzums
> faktoru, kas rada n kustības brīvības un to
> nevar ielikt matemātiskajā modelī.
> Tāpēc ir vajadzīgas labas laboratorijas.
> Diemžēl Latvijā esošā nav piemērota
> būvkonstrukciju testēšanai nemaz, jo
> reverberācijas telpa nav sadalīta divās
> mehāniski nesaistītās daļās, tāpēc pareizi
> (reāli) nomērīt pīrāgu nevar.
Tas tā protams ir. Bet ja šī informācija attiecās uz manis teikto iepriekš, tad vai tapa skaidrs ka ne vienmēr varam apskatīt skaņu kā nepārtrauktu plūsmu.
Impulsa trieciens (mehānisks vai elektriski radīts akustisks) rada jaunu skaņas spektru un nekādi mērījumi ar skaņas ģenerātoriem te nelīdzēs. Ja šis sitiens iedarbojās uz rezonējošiem materiāliem, tad rodās klāt jauns spektrs.Varam tikai rekomendēt materiālu, konstrukciju pielietojumu vispārīgai skaņas izplatīšanās ierobežošanai, un cerēt ka kaimiņš būs tik jauks, ka sapratīs mūsu problēmas. Pareizi saka būvinženieris- Dvīņu mājas jātaisa kā atdalītas dvīņu mājas...Par laboratorijām tikai zinātnieki un studenti runā. Un tās būvē tur kur šīs lietas pēta, (pats tādos darbos piedalījos...).Tāpēc šeit jārunā par reālām lietām un ieteikumiem, nevis kaut kadu normu prasībām un zinātniskiem pētījumiem dB sakarā.

Rx Wrote:
.Tāpēc šeit jārunā par
> reālām lietām un ieteikumiem, nevis kaut kadu
> normu prasībām un zinātniskiem pētījumiem dB
> sakarā.

Labi. Ieteiksim, bet kā pamatosim?
Ko darīt, ja ieteikumi atšķiras?

Paroc/isover teiks, ka jāpilda visa gaisa šķirkāta ciet, Knauf teiks, ka vairāk ģipškartona slāņu jāliek. Kam taisnība, vai Jums ir kāda ideja?


P.S.
Būvnormatīvu jēga tāda, ka tiem jābut izpildītiem, pretējā gadījumā ir juridiskas tiesības sūdzēt attīstitāju tiesā un par viņa naudu novērst trūkumus.