Taisnība ir abiem diviem, jo skaņu slāpē abi materiāli! Biezāks reģipsa slānis, pareizi pieskrūvēts nesošajām konstrukcijām slāpē savu spektru un vate savu. Tad atliek vēl pieminēt citus birstošus materiālus, sendvičus, koka un metāla pielietojuma devumu uz skaņas izplatību gan tiešā gan kāju dauzīšana svariantā. Savienojumu- skaņas "tiltu" neizbēgamība... Te jau ir tā lieta, ka visus uzdevumus atrisināt universāli nav iespējams-pie tam lēti un labi. Kā piemēram man koka mājai Rīgā, būvētai , liekas, pirms 1900 gada, grīdas biezums ir vismaz 50cm!(uz pagraba pusi, kas bija arī apdzīvojams. Iekšā, cik urjot redzēju, ir sendvičš, kur viens no pildījuma materiāliem izdedžī, vai kas līdzīgs. Pa grīdu stipri staigājot un dancojot tāds mazs troksnis lejā dzirdams, kur nu vēl skaļā runa. Klusums. Bet vai kāds tagad atļausies šādu sendviču taisīt, ekonomējot visu un uz visu.

Par..Posted by: Arturs Perkons (---.wireless.dtu.dk)Datums: 16/03/2007 15:36
.." Būvnormatīvu jēga tāda, ka tiem jābut izpildītiem, pretējā gadījumā ir juridiskas tiesības sūdzēt attīstitāju tiesā un par viņa naudu novērst trūkumus."
Tas ir pareizi, bet praksē konstrukciju iespējas un to kombināciju variācijas ir bezgala daudzveidīgas. Tas nozīmē, ka laboratorijas apstākļos mēs tik un tā nevaram pārbaudīt visu iespēju klāstu, to gan atvieglo datorprogrammas, bet tas ir tikai tuvinājums eksprimentam.
Būvnormatīvam arī jābūt tuvinājumam, tas nedrīkst sākt sāki analizēt katra materiāla kombināciju variācijas..ja jūs atceraties, kas ir faktoriāls matemātikā.
Literatūrā par hidroizolācijas ierīkošanu Vācijā saskāros ar tādu faktu, ka valsts savos DIN normatīvos bija tik ļoti centusies nodrošināties pret gruntsūdeņiem, ka spēji sadārdzināja jebkuras būves izmaksas, lai šos normatīvus varētu izpildīt. Galu galā ekonomiski tika pierādīts, ka normatīvs vienkāršojams.
Tātad kompromiss starp cilvēka dzīves modeli un tehniskajām..vidēji nodrošinātam ..vai 65%? cilvēkiem.. iespējām uzbūvēt sev māju.

būvinženieris Ivars Brinkmanis Wrote:
Galu galā
> ekonomiski tika pierādīts, ka normatīvs
> vienkāršojams.

Vajag izlasīt to LBN. Tur ir pielikumā tikai tabula ar indeksiem R'w/L'n,w (dB), bet kā tos nodrošina, ir projektētāja/attīstītāja problēma. Un tiešām tas tik darīts, kombinējot materiālus, taču zinot, kāpēc tā un ne citādi. Bez tam arī datorprogrammas gļuko, un tāpēc nākas mācīties.

Salīdzinot eiropas valstu būvakustikas normatīvus, Latvija tiešām ir virs vidējā prasību ziņā. Taču juridiski spēkā ir tas, kas nav atcelts vai citādi salabots un baidos, ka juristi kompromisu par legālu atzīt negribēs.

Par..."bet kā tos nodrošina, ir projektētāja/attīstītāja problēma. Un tiešām tas tik darīts, kombinējot materiālus, taču zinot, kāpēc tā un ne citādi."
Tieši tā, tas vēlreiz pierāda to, ka praksē jāizmanto pārbaudītas konstrukcijas un risinājumi. Jo vairumam būvētāju par indeksiem R'w/L'n,w , nav nekādu zināšanu un tās viņiem būtībā ir liekas. Tas lai paliek zinātnes lauciņš, būvētājam jāzin, ka šī vienkāršā konstrukcija, bez liekas galvas lauzīšanas ko darīt ar 'skaņas tiltiņu', būs viņam derīga. Un tā drīzāk ir projektētāju vaina, kas sāk iet pavadā tirgotājam vai ražotājam un cenšas projektos ieviest problemātiskas konstrukcijas. Diemžēl vairumā arhitektiem, kam ir jāpieņem lēmums par to ir pārāk vājas teorētiskās zināšanas, lai mācētu aizstāvēt savu viedokli.

būvinženierim I.Brinkmanim

"Everything should be made as simple as possible, but no simpler." - Albert Einstein

Nobeidzot šo diskusiju, gribu teikt, ka ir vairākas pieejas problēmu risināšanā:
- viena no tām ir amatnieciskā, jeb iepriekš apgutā atkārtošana n reizes, taču nelietojot skaitļu valodu. Tajos gadījumos neatbildēts paliek jautājums par konstukcijas atbilstības pakāpi normatīvam.

-Otra pieeja ir inženieriskā, kad tiek lietotas aprēķinu formulas (parasti vienkāršotas, bet zinot, kas tieši ir atmests) vai dators, taču tad vajadzīgi izejas dati.
Mūsu apskatāmajā gadījumā neviens jau nevar pateikt skaitliskās vērtības veca tipa pārsegumiem, aizpildītiem ar izdedžu/būvgružu utt. maisījumu, jo izrēķināt var tikai to, kam zin nepieciešamos parametrus - Junga moduli, blīvumu, skaņas ātrumu materiālā, u.t.t.

-Trešā, zinātniskā pieeja, būtu izgudrot jaunos materiālus (piem. isolgomma) un pētīt to pielietojuma efektivitāti. Mēs varētu tikai priecāties, ja Latvijā kaut kas tāds notiktos.

Paldies par diskusiju, gan Jums, gan Rx, gan EjTakTu. Guvu zināmu ieskatu par būvakustikas problemātikas izpratni Latvijā.

Ar cieņu, Arturs Pērkons,
būvinženieris, arhitektūras fotogrāfs un InženierAkustikas students DTU.

Latvijas tirgū ir parādījies jauns skaņas izolācijas materiāls - ekogranulas, kas ražotas no ļoti stipri sapresētas makulatūras 3-8 mm lielu granulu veidā, kas izmantojamas tieši starpstāvu pārsegumos. Nepieciešamais izolācijas slānis - 40-80 mm, svars 500kg/m3. Pats esmu izmantojis, un varu teikt, ka ir ļoti labs efekts.
Mans ieteikums būtu ielikt melnos griestus virs apakšējā stāva ģipškartona griestiem, uz melnajiem griestiem ieklāt kartonu, tad pats vari ierērt ekogranulas 40-80 mm biezā slānī, atkarībā no tā, kāds trokšņu līmenis paredzams. Atlikušo tukšo slāni vienkārši pieber ar beramo ekovati.

Šeit pieminētais Pepi Reflekt 8mm bieza izolācija sienās veic tikai membrānas funkciju, kas lauž skaņas viļņus, taču, lai kardināli uzlabotu skaņas izolāciju, ir niepieciešami pēc iespējas smagāki un masīvāki materiāli - tas, lai samazinātu skaņu gaisā (R,w) dzirdamību kaimiņos. Jo smagāka konstrukcija, jo grūtāk skaņas viļņiem to iekustināt. Otrs - obligāts pasākums - triecientrokšņa izolācija (L`n,w), kas pārsvarā rodas soļu un tamlīdzīgo tiešo iedarbību (iesvārstīšanu)uz konstrukcju rezultātā. Šeit labākais risinājums pietiekamas slodzes nesoš Pepi reflekt, ko var klāt zem grīdas seguma (arī zem klona betona grīdas) uz lokot to nedaudz uz sienas, lai trientroksnis netiek uz nesošām kontrukcijām.

tatad jautajumi. viss par LT projekta paneļnieci.

sienas taisishu:

profili, vate 50mm (mīksto, cieto, kuru labak?), saplaksnis ~12mm, regipsis

uz gridas vel isti neesmu izlemis kadu piragu, lai butu max atdeve, bet gribetos itka delju gridu augsha.

liekot sienu, gridu, ka butu pareizak:

1)sienu no panela lidz panelim un tad likt gridu

2)uzlikt gatavu gridu un tad likt sienas no gatavas gridas lidz panelim ?

vai ir vel kadi sakarigi risinajumi iznjemot izvakshanos no dzivokla, un augstak mineto

tātad par vienu materiālu ko sauc par vieglbetonu.

vai tas varetu izpildit lidzigu funkciju ka regipsha siena? ja pieņemam, ka reģipša pīrāgs un vieglbetons būtu vienādā biezumā.
t.i. panakt skaņas izolaciju no kaiminju puses?

to vix:
vieglbetons un ģipškartons darbojas pēc dažādiem principiem, bet precīzi zinot vajadzīgos datus, skaņas izlāciju var sarēķināt un tad salīdzināt.
Salīdzinājums nav īsti objektīvu lietojams, ja nezinam, kādu troksni taisīs kaimiņš.

Sienu jāveido vispirms, pēc tam grīdu.