Ienāca prātā, ka pamatiem varētu izmantot arī to akmeņu krāvumu cinkotos metāla režģos, līdzīgu kā ir Saulkrastu baznīcas žogs vai Amatas krasts nostiprināts pret izskalošanu pie jaunā tilta uz Pleskavas šosejas. Pa virsu nelielu armētu betona josliņu i viss.

...?Lai iegūtu 2 gadu sēšanās efektu, var uzreiz salmu ķīpas pēc salikšanas vēl papildus saspiest par 10-15%?
Es tik labi nepārzinu salmu, ka organiska materiāla tā saucamā līdzsvara mitruma iegūšanas laiku. Tā, ka man ir nācies saskarties ar vecām koka ēkām, tad zinu, ka tajās līdzsvara mitrums ārsienu materiālā apstājas pie 15%. No šī mitruma atkarīga koksnes sarukšana, kas ietekmē materiāla elastīgās īpašības.
Tā piemēram mūrim, vācieši raksta, apmetumu var sākt izpildīt tikai 3 nedēļas pēc tā uzmūrēšanas vai nostāvēšanas zem slodzes.
Tātad jebkurā gadījumā, salmiem pirms apmetuma ir vajadzīgs šis 'nomiršanas'laiks.

To Didims. TAr marta sauli man ir salīdzinoši ciešas sadarbība - tās galvenais arhitekts Zintis Butāns ir projekta arhitekts ar kuru tad ari visus jautājumus spriedām pārrunājām un risinājumus meklējām. attiecībā uz stiegrojumu pamatos viņš nejutās pārliecināts tādēļ ieteica pakonsulēties ar kādu citu, es kā jau stiprs interneta lietotājs te arī nolēmu palūgt kāda padoma. Un cik zinu raitim Jelēvicam nav salmu māju projektu, - ja domā nesen žurnālā Deko pieminēto pašapkalpošanās klientu ar msalmu māju tad tas biju es. rasēju pats un Zintis tikai pārbaudīja un sniedz specifiskus padomus, labojumus un risinājumus.

runājot par pamatiem kur ir akmeņu krāvums sietā tas izkalusās vareni, jautājums tikai ir par siltumizolāciju un savienojumu ar nesošu kontrukciju. Lai māja neaizlido vējā.

Starp citu vai nevajadzētu uztaisīt tādu kā salmu māju klubu? man gan tur pievienoties droši ka iznāktu tikai nākamgad bet doma varētu būt ka cilvēki apzina šīs celtnes un dalās pieredzē, ir pazīstami un interesentus var vienā vai otrā risinājumā novirzīt pie tā kam šāds risinājums ir un ir pieredze tāda izmantošanā. tad jau Didima māju projektēja Skujiņa. valmierā klīda baumas ka neejot viegli ar to projektu bet tad cik saprotu esi ticis galā.

Jā nu būvinspektora ieteikums ir pamatots un doma ir pareiza ko savukārt kā argumentu var izmantot Didima pieminēto saspiešanas praksi. Salmi pirmo 2 - 5 gadu laikā nedaudz sasēžas, lai to preventīvi novērstu mēdz salmu krāvumu saspiest un tādejādi sēšanās gadījumā tas vienkārši nedaudz atslābst bet nesarūk fiziskā tilpumā. Manup0rāat tieši šis ir jautājums kura novēršanai vairāki salmu māju celtnieki ASV iesaka šo sietu. 10 - 15% principā ir daudz tomēr tas ir stabīls garants salmu ķīpu pozīcijas nemainīšanai. kas attiecas uz mitrumu tad cik atceros ir divas svarīgās lietas ķīmisks satāvs salmam ir ārkārtīgi līdzīgs kokam tādēļ uzskatāms ka šis būvinspektora pieminētais mitruma procents ir ļoti līdzīgs. Domāju ka teorija par to ka salmu ķīpas jāsavāc gadu pirms celtniecības ir vairāk kā akceptējama lai gan sākumā šai domai nepiekritu. Tas par nav tik lielā mērā žūšanas vai cits tehnoloģijas jautājums kā sagatavošanās un materiāla nodrošināšanas periods.
Cienījamie kungi! Šovakar vēls gana, pēc darba esmu arī veidņus kopā vēl licis pamatiem, lai jums jauka nakts un jaus rīts!

Par salmu māju klubu.
No vienas puses varētu (konkrēti manas intereses būtu plašākas, apmēram "alternatīvā ekoloģiskā" būvniecība).
No otras - vai ir liela jēga it kā radīt jaunu formālu organizāciju, kas darbosies maz un reti (interesentu nav daudz un visi esam gana aizņemti). Kādas latviskas informatīvas internetvietnes izstrādē gan es būtu ar mieru piedalīties.
Varbūt kautkad varētu noorganizēties aizbraukt uz Igauniju paskatīt gatavās salmu, bet uz Poliju - "cordwood" jeb "sprunguļ"-mājas. Poļu cordwood tehnoloģija ir atšķirīga (pieņemu, labāka) par amerikāņu un pamestajās mājās labi var redzēt laika zoba iedarbes nianses, kas ir nenovērtējama pieredze.
Patlaban vairuma interese par šādām tehnoloģijām aprobežojas ar "kas un par cik tādas būvē". Pat, ja radīsies kāds komersants, nākamā jautājumu gūzma būs "kā dabūt hipotēku vai apdrošināšanu". Lielāku interesi ("kur to nopirkt" vietā "kā to izdarīt") es sagaidu pēc t.s. "bubuļa plīšanas".

Principā Vienstāvim jāpiekrīt, klubs varētu nebūt pareizais risinājums, pie kam šāda informācijas /interneta ķēde varētu būt efektīvāka un tai tiešām būtu jāaptver ne vien salmu mājas bet atternatīvā būvniecība (sprunguļbūves, kleķis, kleķis ar lielu samu saturu, salmi un citas šāda tipa būvniecības metodes). Labi būtu arī plašāk piedalīties ārvalstu organizāciju apkopotajās kontaku listēs un pieteikt savus projektus tādejādi savienojot informāciju ne vien Latvijā bet arī Pasaulē. Tad kāds interesents meklējot angliski kaut ko štatos iespējams atrastu arī kontaktus Latvju censoņiem un varētu meklēt palīdzību. Manuprāt lieliska ir ārvalstu prakse kur itkā sveci (informāciju) zem pūra netur bet ir arī kas piedāvā par naudiņām braukt palīgā un pamācīt kā to lietu darīt. Man bija doma paaicināt Barbaru no UK, bet finālā esam gana pārrunājuši manus jautājumus un jūtu, ka man viņa nebūs npieciešama. Tomēr droši vien varētu būt arī Latvijā kāds kas pēc laikā tādu pakalpojumu gribētu izmantot. Pie kam šāda iesaistīšanās arī pārējai pasaules alternatīvās celtniecības tautai rādītu, ka arī Latvijā kaut ko tādu dara! Ka zi kāds gribētu atbraukt apskatīties ko esam sabūvējuši. Man jau pamatā patīk to būvniecību darīt tā organiski, bet tas protams tikai entuziastiem. Lielākā daļa labprātāk paņem Hipokredītu un pēc mēnešiem saņem atslēgas. Arī jau variants, bet laikam ne man. Te pat nav tik daudz runa par dārgumu vai lētumu. Cik man zinām bija firma kas taisijās būvēt salmumājas par naudu tomēr laikam mazā pieprasījuma pēc ar to vairs nenodarbojas. Varbūt kādam no mums Jāpārņem stafete? :) Vienstāvi - vai tev ir kontakti Igauņos? Ziemā varētu apvienojot ar slēpšanu aizšaut papētīt. Par izglītojošu inforāciju jāatzīt par vienu no labākājām uzskatu DVD "Building with awareness". Nu ļoti inspirējoša un tehniski pamācoša filma.

Igaunijā salmu mājas projektē Rene Valner (kontaktus var atrast tīklā).
Dzirdēju, ka šogad viņš workšopu (pieredzes apguves talku) taisījies organizēt.