Situācija.
Jaunbūve, tik ko pirmā stāva grīdā saliku visu kas nepieciešams līdz armatūrai pie kuras ir vēlos stiprināt silto grīdu trubiņu.

Jautājums:
Viens gudrinieks saka ka šitam obligāti vajag projektu, aprēķinus utt.
Vai tas tā ir?

Nesaprašana:
Ja es pērku konkrētu trubiņu ar konkrētu diametru - ir tak zināms cik lielā attālumā šī trubiņa ir jāliek, kā jāloka, cik garai min-max ir jābūt cilpai.
Manuprāt tur neko nevar izprojektēt labāk vai sliktāk.
Ir nepieciešams ievērot noteikumus, un rekomendācijas un tad jau kolektorā (par šo man nav saprašana) regulēt spiedienus utt. Būs sūdīgi, značit māja ir par maz nosiltināta no āras vai jumta.
Kāda suņa pēc man vajag projektu ar siltumzudumu aprēķinu? ko tas man reāli dos?

nevajag ne projektu, ne jaunu tēmu, jo šī lieta ir krustu šķērsu izmalta jau esošajās silto grīdu tēmās, gan tēmās par ss.

iesaku padarboties ar šo :
[buvnieciba.delfi.lv]

p.s.
lieliska ideja, smelsimies info no foruma klusējot.
Vai arī protams lasot 2006 gada postus.
varbūt man vienīgajam neveicas bet pat ar google meklētāju vairāku stundu laika nav izdevies rast atbildi uz manu jautājumu.
Paldies arī v_t, kas atskaitot šo reizi pārsvarā sakarīgus padomus dod.

Pareizi, kāda suņa pēc vajag siltumzudumu aprēķinus, tikai muļķi tak silda māju uzturot tajā vajadzīgo siltumu, bet rūķveidīgie ir gudri, tie uzbūvēs mistisku sistēmu ar mistisku siltumatdevi un pēcāk bļaus ka sūdīgs apkures katls, jo nevar piesildīt māju, vai vēl kaut ko tādā garā...
Tikai muļķi būvē māju, lai tajā būtu komforts, bet rūķveidīgajiem patīk būt skopiem un pēcāk visu pārbūvēt...
tikai rūķveidīgie spēj konstatēt: (par šo man nav saprašana) un vēl izteikt gudru domu: ko tas man reāli dos?
TAS REĀLI CILVĒKAM DOTU SAPRASŠANU PAR TO, izskatās ka ar rūķveidīgajiem ir savādāk, tiem saprasšana par to ko tie būvē nav vajadzīga...

vgy7

Ja lietojot šā foruma meklētāju, pēdējā gada posmā, nerunājot par iepriekšējiem gadiem uz vārdiem SILTO GRĪDU var atrast 141 komentu, uz vārdiem SILTĀS GRĪDAS - 334 komentu, tad v_t ir pilnīga taisnība. Tur info par tēmu daudz. Ja vienam slinkums meklēt, tad citiem slinkums nemitīgi atkārtoties.
Nu prodžekts priekš paša nav vajadzīgs, aprēķini, vismaz tuvināti konkrētajiem apstākļiem gan.Ja zināsi cik vajag, tad arī zināsi, cik likt. Par to jau vgy7 noskaldīja ;) Priekš paša vajag vismaz uzzīmēt plānu, lai pēc tam nebūtu jāzīlē kafijas biezumos. Ja šo darbiņu uzticēsi citiem, tad prodžekts vajadzīgs kaut vai, lai nerastos strīdus situācijas un būtu kāda atbildība.

Starp citu, forums no čata ar to atšķiras, ka forumā lieliski var smelties informāciju arī klusējot. Pat kopš bezgaltālā 2006.g. diez vaikautkas kardināli būs mainijies silto grīdu lauciņā...

ko ņem par pamatu siltumzudumu aprēķiniem? konkrētās būves sienu un jumta siltumpretestību vai vadītspēju. ieliekam tos lielumus aprēķinu kalkulatorā - un? ak, tu tavu brīnumu! izpētāmās konstrukācijas siltumzudumi atbilst vidējam statistiskajam rādītājam. īstenībā nekādu brīnumu nav, jo visi būvē tā - bloks + 100 mm vates vai pps. vai karkass ar 20 cm pildījumu. jumts visiem vienāds. kādi aprēķini? ņem kvadratūrai atbilstošu ss, katlu vai reaktoru.
silto grīdu gadījumā, vispār, nav problēmu. tikai jāievēro dažas vispārzināmas lietas - kontūra garumu, vijumu blīvumu, kontūra formu un caurulītes diametru.
vienkārši, viss ir jāizdara pareizi. esmu savām acīm redzējis "profesionāļu" zimētu projektu, kur kontūri ir galīgā tūtē, bet, toties, ir siltumzuduma aprēķini. šo to no tā var apskatīt internātā.
mans silto grīdu "projekts" tika zīmēts ar marķieri uz grīdas. pirmie divi kontūri. pārējos locīju bez zīmēšanas. aprēķiniem izmantoju 5 metru ruleti.
pēc vgy7 loģikas tam visam nekādā gadījuma nevajadzētu darboties. bet darbojas perfekti un, galvenais, ekonomiski. dažas pilnas darbadienas ne tā smagākā darba un ietaupīti vismaz pāris tūkstoši latu.

v_t, varētu lūdzu sīkāk? Izliki putuplastu un uz tā sazīmēji kontūru? Ar ko stiprināji trubas, 3slāņu vai parastās? Kad betonēji, trubas augšā necēlās, vai arī betonējot staigāji pa sienām? :)
Mēģinu saprast, kur izmaksas optimizējamas ...

Es ari nesaprotu tos vīrus, kas nepārtraukti uz jebkuru jautājumu atbild ar to, ka ir vajadzīgs aprēķins un projekts. Tas vairāk skan pēc pierdzes trūkuma un nekompetences.
Labs krāsns mūrnieks balstoties uz ilggadēju pieredzi uzmūrēs plīti, kam sildmūrītis uzsils jau no tā, ka tur sadedzinās pāris "Dienas", jauniņais var iebraukt auzās ar gudrām grāmatām un pa kārtai izzīmētu plīts likšanas shēmu kaudzi.

Kā pareizi v_t teica, jaunās mājas parasti būvē pēc vispārpieņemtiem paņēmieniem un sen zināmām shēmām, pieturoties pie vienām normām, kas nosaka vienu konkrētu siltuma zudumu ciparu, ap kuru, manuprāt, arī viss notiek.
Balstoties uz to var taču pateikt teiksim, ka Aeroc ekoterm mājai ar 50mm cieto vati un dekoratīvo apmetumu vajag caurules diametru teiksim 16mm attālumu starp tām tur 150mm+/-30mm utt.
Vai kautkas mainīsies siltuma balansā, ja es ielikšu to pašu caurulīti tuvāk, kā aprēķinos noteikts? Vidusskolas fizika saka, ka nē. Varbūt man vienkārši sistēma būs par vienu vijumu lielāka, vai par pāris litriem ietilpīgāka, bet no turpmāk patērētā kurināmā daudzuma?

Pareizi, ka šis forums ir domāts lai iegūtu informāciju par citu pieredzi tajā vai citā jautājumā. Es pats esmu dienām rakājies pa to, lai rastu sev vajadzīgās atbildes. Bet, ja tieši man vajadzīgais jautājums nav izskanējis, es uzdodu savu un precizēju, ko gribu zināt. Tapēc jau nevajadzētu apsaukāties!

es šito ir rakstījis jau reizes piecas. tagad, toč, pēdējo.

- pa perimetru iestrādā kompensācijas lentu. kādus 8 - 10 mm. ar abpusējo skočeni vai reizē ar puķika klāšanu, to piespiežot.
- puķiks 10 cm. katrai puķika plāksnei cauri izdur striķi un vienā galā iesien kādu skaidu vai sērkociņu. to liek uz leju, brīvais striķa gals augšā. (vēlāk noderēs)
- uzklāj (malas lokām uz augšu, lai veidojas vannīte) atstarotāju pepi reflekt poly 3 mm ar spīdīgo uz leju vai, vismaz, parasto plēvi. kāpēc? būvinženieris to ir aprakstījis reizes desmit. kā minimums.
- 4 mm režģis ar aci 15 x 15 cm. sasienam savā starpā ar savilcējiem vai stieples cilpiņām.
- uzzīmē ar flomi pāris kontūru. pirmo siltumu laiž pirmajos 4 - 6 vijumos gar ārsienu ar attālumu starp vijumiem 7,5 cmm. tad turpina uz telpas vidu ar attālumu starp vijumiem 15, 20 bet ne vairāk par 30 cm. kontūru veido gliemeža formā.
- 16 mm trīsslāņu cauruli ar savilcējiem piesien pie režģa. trubas rulli liek uz sāna. mazāk vērpsies un necilās režģi.
- režģi ar visām šļaukām paceļ, izmantojot saimniecībā neizmantojamas lietas - mazītiņus klucīšus, sakaltuša betona vai apmetuma piciņas vai speciālus distancerus, ko var nopirkt bodē.
- ar zināmajiem striķīšiem režģi piefiksē, lai šis nepeldētu augšā.
- lej betonu 7 - 8 cm. škidro vai sauso. škidro līdzina ar vibrolatu vai grābekli, zariem uz augšu. sauso kā, jau, sauso. ar rīvēšanu.

Te jau arī sākās. Ietīsim grīdā cauruli, kas ir palikusi noliktavā. Paņemsim 10 cm starp caurulēm un viss būs kārtībā, bet paņemot matemātiku priekšā izrādās, kad mierīgi pietiek ar 20 cm starp caurulēm vai pat 30 cm. Nākošais moments, kāds būs grīdas segums - flīzes, lamināts, parkets, paklājs, jā, jā arī paklājus drīkst izmantot un uz tiem ir īpaša atzīme, ka tos var izmantot silto grīdu virsmās. Dzīvojamā telpā gridas virsmas vidējā temperatūra ir 25 - 27 grādi. Kāpēc - tas jau ir saistīts ar cilvēka bioloģiju. Grīdas cilpas ir jānobalansē, katrai telpai ir sava siltumjauda, tātad caur cilpām ir jādabuj tik cik tur ir vajadzīgs. Slinkums balansēt, jo nepārzinas hidrauliku, tad visām cilpām ir jābūt pilnīgi vienādām un neviena pat par centimetru nedrīkst atšķirties, tas jau ēkā ir ļoti sarežģiti izdarāms.
Atkāpe no siltās grīdas. Kad bija sals -10 grādi, braucot vairākiem tā teikt jaunajiem ciematiem cauri 70 % māju jumti bija vienās svītrās, vai arī uz jumtiem vispār sniega nebija. Ir tikai divi varianti, vai nu apsildāms jumts, vai slikti nosiltināta māja, ņemot vērā celtniecība kvalitāti, diemžēl tas ir otrais variants. -10 grādos sniegs pats no sevis nekūst, pat saulē nē. Cerams, kad drīz beidzot ieviesīs ēku energo pases un šitais sviests, kas šobrīd notiek beigsies.

protams, ka bišķu krāsas jāsabiezina, citādi visi paši sāks taisīt siltās grīdas. ko darīs speciālisti?

kas notiks, ja šļaukas ietīs blīvāk? uz māju aizies 100, varbūt 200 metru vairāk. naudas izteiksmē 70 - 140 ls. ja par retu, būs jūtams zonējums. tāpēc šeit var darboties pēc principa - maslom kašu ņe isporķiš.

"un neviena pat par centimetru nedrīkst atšķirties" - tumsonība vai apzināta nepatiesība. man ir kontūri 80 un 120 metru gari, jo pirku 200 metrīgos ruļļus un vadījos pēc tā, lai nebūtu atgriezumu un būtu iespēja regulēt mazākās telpas atsevišķi. un balansēšana! vai, cik sarežģīti un nepaveicami izklausās! īstenībā tās ir ļoti vienkāršas darbības ar seškantīgo atslēdziņu, par sensoru izmantojot pirkstus.

nesaskatu problēmas grīdas seguma izvēlē. varbūt tikai koka grīdas variantā.

nokusušie jumti? tos, tiešām, nevajadzētu saistīt ar silto grīdu ierīkošanu. un tas sviests beigsies, kad celtnieki profesionāļi un citi iemācīsies iestrādāt siltumizolācijas materiālus. energopases gar vati negrābstīsies.

Paldies v_t.
Atradu arī tavu rakstu 2005gadā kā Tu to darīji, un cik redzu, saprotu arī tu esi veidojis grīdas pats, bez projekētāja un siltumzudumu aprēķinu palīdzības, bet galvenais esi darījis darbus ievērojot vispārpieņemtas fizikas un celtniecības normas - ievērot materiālu lietošanas aprakstus.
Secinājumi:
1. guvu pārliecību ka jā plēvi tomēr jāliek ar spīdīgo uz leju, lai arī tiešām internetā var izlasīt arī savādāk.
(šeit gan ir papildus jautājums - ja jau šņori izvelk caur puķiku un plēvi tad paliek caurumiņš, pa kuru skābais "cementa piens" tiek klāt follijai...)
2. šo šņoru vajadzību dzirdēju pirmo reizi - vērtīgi, bez foruma nebūtu dadomājies
3. kompensējošo lentu gar malu - biju redzējis, bet līdz šim nebiju sapratis tās jēgu.
4.tiem kas apsaukājas - tipiski būvnieki, jo saimnieks, darbu pasūtītājs mazāk saprot par lietu, jo labāk, vairāk varēs "apjāt", uztaisīt sūdus tad droši varēs pateikt ka tā arī var darīt.
5. UldisJ - sāka teikt kaut ko gudru, bet rezultātā apstiprināja visu augstāk teikto, Apsildīšanas sistēmu var uzstādīt tikai tā kā to var uzstādīt, tas ir kā ražotājs ir noteicis, un / bet sagaidāmās problēmas visticamāk būs nepareizā / nepietiekamā siltināšanā (piemērs par jaunajiem ciemiem un "siltajiem jumtiem").
p.s.
6.grīdu pats neliešu, bet domāju ka trubas izlocīt, puķiku salikt, pamatni izlīdzināt utt. pašam ir iespējams.
Nav man iespēju stāvēt blakus celtniekam (labākajā gadījumā alhokoliķim, sliktākajā zaglim vai uzmetējam) un pārbaudīt vai uzticēties uz viņa darbu kvalitāti.(Pārbaudīts)
Nav man arī finansējuma aptuveni +70% no reālās cenas ko maksāt firmai, kas starpcitu arī negarantē kvalitāti.(Pārbaudīts)

pepi reflekt poly 3 mm ir ar aizsargātu atstarojošo virsmu un no betona nebaidās. caurumiņu striķim nevajag lielu. tik tā ka var izvilkt cauri. ja ir izgriezies lielāks, tad var aizskočēt. īstenībā tos striķus var likt katrā otrā vai trešā plāksnē. nofiksēšanai pietiks.

Pats Tu ir "tumsonība" priekš v t. Par energopasēm runājot, tajās ir termogrāfijas bildes iekšā un vistiešākajā sakarā arī pēc dažu labu izteikumiem nogrābstās gar vati, jo visas vietas pa kurām nāk siltums ārā ir redzamas. Un strīpainie jumti nav saistīti ar silto grīdu, bet ar apkuri vispār, vajag ar galvu domāt nevis ar kādu citu vietu.

ā, ar to vajadzēja sākt.
tagad skaidra lieta.

Paldies, v_t, ka atļāvies vēlreiz uzrakstīt kā To darīji. Pārliecinoši, aprēķini rāda iespēju ietaupīt pietiekami, lai būtu interesanti. Tiks izmēģināts pie kaimiņa, un tad - pie drauga :)

prātīga doma. :D man nācās experimentēt ar savu māju un tad, tikai, parādījās griboši draugi.

v_t ir ieciklojies uz standartbūvi, kur izpētāmās konstrukācijas siltumzudumi atbilst vidējam statistiskajam rādītājam un ar savā mājā būvē tā - bloks + 100 mm vates vai pps. vai karkass ar 20 cm pildījumu. jumts visiem vienāds unuzskata ka visas mājas tiek būvētas tikai un vienīgi tā...

Haralds ari nesaprot tos vīrus, kas nepārtraukti uz jebkuru jautājumu atbild ar to, ka ir vajadzīgs aprēķins un projekts. Viņš uzskata ka labs krāsns mūrnieks balstoties uz ilggadēju pieredzi uzmūrēs plīti, kam sildmūrītis uzsils jau no tā, ka tur sadedzinās pāris "Dienas", bet vai viņš var parādīt dabā kaut vienu podnieku, kurš nezinot neko par māju un nepārliecinoties pēc savas ilggadējās pieredzes par mājas reālajiem siltumzudumiem kaut vārdu pateiktu par būvējamās krāsns lielumu?
Tas tiešām vairāk skan pēc pierdzes trūkuma un nekompetences.
vgy7 nav ekstrasenss, lai varētu ar tādu pārliecību piekrist tam, ka mājas siltumzudumi ir atkarīgi no kaut kādiem standartlielumiem, nevis būvnieku "līkajām rokām" un rūķītis pat neuzskata par vajadzīgu kaut ar vārdu pieminēt to vai tur tiek būvēta pils ar necauršaujamām sienām vai kārtējā skalu būdiņa, kurā saimniece nenovaldot mašīnu uz apledojuma kārtējo reizi iebrauc mājā...

Aizpagājušā ziemā pie lielajiem mīnusiem kārtējā Rīgas pievārtes standarta ciematā vairākām mājām aizsala apkures sistēmas telpās temperatūrai nenokrītot zem +20...
diemžēl man ir šajā jautājumā gan pieredze, gan kompetence. Veicot māju siltumzudumu aprēķinus jau pēc infrasarkanā starojuma fotogrāvijām nācās konstatēt ka vienā laikā ar vieniem un tiem pašiem materjāliem pēc viena un tā paša projekta būvētām 180 kvadrātmetru mājām siltumzudumi ir no 12 līdz 48 kilovati(domājošicilvēki saprastu ka par vienādu apkures platību izmaksas atšķiras četras reizes).

Vai tiešām nepietiek ar to ka šajā pašā forumā jau patstāvīgi izskan žēlabas par nepiesildītām mājām un uzzinot ko tuvāk par to sistēmām nākas secināt ka kārtējo reizi nepareizi izvēlēti cauruļu diametri, nepareizas sūkņu, radiatoru vai apkures katlu jaudas. Galu galā apkures sistēmu būvējam savam komfortam un ja vēl pats atzīst ka (par šo man nav saprašana) un nespēj saprast ka zināšanas par sistēmu un tās pamatprincipiem būvētājam arī to saprasšanu dos, tad būvētāju atliek tik uzskatīt par tumsoni.

veiksmi turpmākā būvniecībā vēlot

vgy7

Jā pieredzējis mūrnieks apies mājai apkārt, izstaigās visas istabas un uzkāps bēniņos, līdz sāks domāt par vietu, kur likt plīti, bet par to viņš neprasīs papildus samaksu.

Iet runa par ieguldītās naudas un reālās atdeves attiecībām, kas ir katra indivīda acīs subjektīvs rādītājs, bet tomēr izmērāms kautkādos reālos ciparos.

Vispirms- vai projektētājs, kas paņems 2 tūkstošus naudiņas, savā projektā var ievērtēt "līkās rokas" un citus caurumus? Projektētājs jau ņems mājas teorētisko projektu un zīmēs tam virsū! Tās nebūšanas izlīdīs tikai pēc tam, kad māja būs uzbūvēta.

Jautājums vgy7- Vai to māju īpašniekam, kam ir 48kW siltumzudumi, ir vienkārši jāietin apkurs caurulēs savu māju, jeb tomēr ir jāskatās, kur tas vējš pūš? Vai ir jēdzīgi ieguldīt varākos pasākumos, kas neļaus siltumam pazust, jeb maksāt gāzes kubikmetrus katru mēnesi, kas to starpību nosedz?

Tāpat ir jautājumsms par pasēm- vai tā būs kautkāda superīgā, visu varošā manta, ko uztaisot nu visas mājas kļūs siltas? Es to pasākumu redzu tikai tādu, ka pāris džeki dabuja cauri likumu, lai varētu bez bēdām dzīvot. Ja bez uzspiešanas to dara tikai tie, kam tas rūp, tad tagad par to dabūs domāt jebkurš. Vienīgais, ko tas audits nosaka? OK es piekrītu, ka, ja saimniekam uzskatāmi parādīs bildītes, ka tieši caur šo rozeti nāk aukstums iekšā, viņš aizdomāsies ...

Bet te atkal atgriežamies pie tēmas- vai energoaudits pateiks, ka silto grīdu ir jāieliek tā vai šitā? Man kautkā liekas, ka tāda manta visefektīvākā ir brīdī, kad ēka jau par 75% pabeigta- bez iekšas apdares, bet jau ar visu silto grīdu. Tad vēl nebūs par vēlu iepūst makrofleksu tur kur vajag un rokas tīras! Te mums ļoti palīdzēs vgy7 ar savu kompetenci un pierdzi, lai tos "zobgraužus" atrastu un iznīdētu. Visu cieņu! Uz siltajām grīdām tas nebūt neattiecas.

Mani diezgan nošokēja viens stāsts no dzīves:

Biezs saimnieks. Mājai jumts ar dažādiem tornīšiem un cakām. Saimnieks atved krāsotāju mājās un rāda uz pleķi griestos - "Aizkrāso!".
OK darīts. Paiet laiks, uznāk lietus, pleķis parādās atkal.
Saimnieks ved krāsotāju pie pleķa - "Ko tu man te nekvalitatīvi nokrāsoji? Mālē atkal!!!"