Šovasar tika ielieti pamati!
Ir doma, lai tie ziemu nostāvās, tad tie jāsiltina...
Ar kādiem materiāliem to labāk darīt (kādas firmas materiāliem)?
Cik biezam jābūt siltinājumam?

Iepriekš paldies!

Varbūt kādam ir pieredze darbā ar TENAX siltināšanas materiāliem?

Kuri no tiem būtu vairāk piemēroti pamatu siltināšanai? Un vai vispār tie ir paredzēti tādiem nolūkiem?

Kāpēc ta tie būtu jāsiltina?? Līdz ziemai jau būs nostāvājušies ka vai nu. Vajag ti piesegt no augšas, lai lietus un sniegs neguļ virsū

cik dzirdeets, to pashu dobeles pukjiku (5cm; fs-20) >50cm dziljumaa.

Apjautājos bodē par to muusu TENAX materiālu...
Teica ka neesot labs!
Vai tā tiešām ir, vai arī pārdevējs tā apgalvoja tādēļ, ka viņa veikalā bija citu ražotāju materiāli?

Pats es īsti nesaprotu, kādēļ "mūsu" putuplasts būtu sliktāks par citās valstīs ražoto...

Tas suns ir sleepts nejau taja ka tas putuplasts ir latvija vai nelatvija taisiits bet gan pasha materialā!
Un tas buutu :

Normalas valstis un pirms kada laika ari latvija pamatiem vai vietas kur materiāls tiek saskaree ar zemi tika izmantots XPS(estrudēts) putuplasts ar slegtu poru pazistamakie latvijas tirgu ir (DOW, BASF, STIRADUR, ECOPRIM)
bet ka jau pie mums ierasts kapec janjem tas ja var njemt leeto EPS ar bumbinju struktūru. Cena zemaaka un kam interesee kas notiks pec 5-10-15-20 gadiem ?

Atshkjiriiba ir udens uzsukshanas koeficienta un EPS to sevi uznjem krietni vairak neka XPS ! Un shi mitruma uznjemshanas rezultata mainas siltumvadiitspeja un aukstumam iedarbojoties uz mitrumu materiāls bojājās atlec apmetums utt
XPS sevi uznjem ne vairaak ka 0.2% no sava tilpuma. Un ari slodzes nestspeja xps ir lielaka !

Tev pagadiijas normali pardeveeji kas zin ko piedava, jo tenax sāka razhot tjipa XPS zila krasa bet tas pats baltais EPS tikai iekrasots pēc DOW krasas un tada zinama mera ta ir klientu maldinashana!
Tas ta isi un kodoliigi !



Ta luuk

Pateicos par izsmeļošu informāciju!
Ņemšu vērā...

Kad 93 gadā strādāju Vācijā, tad tur pamatus siltināja sekojoši - pielīmēja putupolistirolu, uz viņa mastikā iestrādāja sietu un pa virsu vēl nogāja ar uzmērēto hidroizolāciju. gruntsūdens tur bija ļoti zems.

Nu ja bet janjem vera ari tada lieta kā klimatiskie apstakli !
Varbut ka vacija piljauj lietot EPS jo tomer tur ir siltaks neka pie mums !


Ta luuk

es no galvas neatceros kās tas tieši bija, man liekas, ka zilā krāsā, bet galvenais ir tas, ka uzliekot hidroizolāciju tiek nosegtas spraugas starp plāksnēm, tātad 'mitrums nevar tikt iekšā un ziemā sasalstot tās plēst, siltumizolācija arī tiek pasargāta no meh.bojājumiem.
bet pie mums esmu redzējis, ka uzlīmē plāsnes, pārsmērē šuvēm pāri un basta, apber ar grunti. tas manuprāt nav pareizi.

Vai var pamatus nesiltināt ar putuplastu - bet vienkārši piebērt ar smilti vai granti? Kā būtu pareizāk? Smilts it kā izsalst tikai kādus 20 cm?

Ilgs laiks ir pagajis kopš iepriekšeja posta, bet nu par cik pats ar pamatu siltinašanu nodarbojos, tad teikšu ka tas notiek tā, atrokot pamatus pie sienas pieskrūvējam hidroizolācijas membrānu, tad līmējam klāt manuprāt EPS putuplastu, tikai zilā krāsā, kā jau viens iepriekš minēja, tas ir vienkārši lētais gals :D Tad ar mastiku tīklu klāt un beram ciet.

.."Vai var pamatus nesiltināt ar putuplastu - bet vienkārši piebērt ar smilti vai granti? Kā būtu pareizāk? Smilts it kā izsalst tikai kādus 20 cm?"
Cilvēki ēkām taču vairākus tūkstošus gadus to nav veikuši. Taču šobrīd runa iet par to, ka mums jādomā par bērniem un jātaupa siltumenerģija vai materiāli no kuriem ražojam enerģiju. Tapēc pamatu siltināšana šodien jaun nav piespiedu lieta, ja šobrīd trūkst līdzekļu tam, ēka jau kādus 10..15 gadus to piecietīs, pamatiem nekas nenotiks. Vienīgi tev būs nedaudz vairāk jāmaksā par apsildi ēkā.

Varētu būt gan piespiedu lieta - projektiem, kas iesniegti saskaņošanai vēlāk kā 2008.gada 31.decembrī.

Man jautājums - vai pamatus nevar siltināt jau pie liešanas? gruntī izrok tranšejas, pa malām saliek putjiku, lej betonu. Kādas citu domas?

.."Varētu būt gan piespiedu lieta - projektiem, kas iesniegti saskaņošanai vēlāk kā 2008.gada 31.decembrī." ..jā projekts vai papīrs jau pacieš visu, bet tavs maks..ja jāizvēlas, kur dzīvot, tad nenosiltināti pamati jau nav šķērslis tam, lai ēkā nevarētu dzīvot un ticiet, ēkas nesošajai konstrukcijai no tā - siltumizolācijas "ne silts, ne auksts"
... vispār jau celtniecības procesa salētināšanai siltumizolācijas iestrāde kopā ar lieto betonu ir praksē pārbaudīts risinājums. Vienīgi jāatcerās, ka siltumizolācija betonēšanas laikā cenšas uzpeldēt škidrā betona virspusē, tātad tā ir mehāniski jānostiprina, tā lai tas nenotiktu.

Pasakiet lūdzu- kā tad ir pareizi? 1- pielīmē putuplastu;2 - uzliek sietu mastikā 3- vel reizi pārsmērēt un tad var bērt ciet? Kādas firmas hidroizolācija ir laba?

Ja gruntsūdens ir zems un virsmas ūdeņus pavasarī un rudenī no mājas var labi aizvadīt nost, tad speciāla vertikālās daļas izolācija nav nepieciešama. Tātad, ja pamatus betonējot siltumizolācija ārpusē nav iestādīta, tad pie pamatu virsmas siltināšanu var apvienot ar hidroizolācijas pasākumiem. Virsmai jābūt līdzenai tiktāl, lai pieliekot siltumizolācijas plātni tā vismaz qar 80% virsmas tai cieši piekļautos. Tad to gruntē ar bitumena- kaučuka grunti un uz bitumena mastikas pielīmē siltumizolāciju. Te bitumena mastika pilda hidroizolācijas lomu tam niecīgajam ūdens daudzumam, kas izspiežas caur putu izolāciju. Literatūrā minēts, ka bezspiediena vertikālās izolācijas nodrošinājumam pietiek ar 2mm bitumena slāņa biezumu.. zinu, ka izmantojot karstu bitumenu tas ir 2 reizes to uzsmērēt vai uzrullēt. Iespējams, ka aukstai bitumena - kaučuka mastikai pietiek ar 2 x uzsmērēšanu.
Pamatu apbērtās virsmas daļai nav jābūt vienādai ar redzamo cokola apametumu. Principā jau zemes bērums nodrošina to, lai putuplasts pie sienas turētos klāt. Tātad, ja tas stiprināts uz montāžas līmes slānīti un apbērts, tad to atraut ..?
Cokola pavisam vienkāršotai apadarei varu ieteikt vertikāli ieraktas viļņotās - tipa azbestcementa loksnes. Tās pamatu virsmai ļauj žūt no iekšpuses.