Ambrosio: Vajsh virspusejs salidzinajums. Dizeljdzineja lietderibas koeficients ir apmeram 50%. Elektroenergjija jauzluko ka globals pasakums, nevis cik viena konkreta moderna spekstacija var sarazhot. Lielakais elektroenergjijas zudums ir nevis spekstacijas zema efektivitate (cik ir TEC ar kogjeneraciju - ta ir pavisam jauna tehnologjija un pasaules elektroenergjijas tirgu tas ir labi ja procents), bet gan elektroenergjijas transporta pa vadiem. Pat no modernam satcijam, ta strome, ko mes ka gala pateretaji sanjemam ir ar zem 30% gala lietderibas koeficientu.
Par elktromobiljiem runajot - tiem parasti ir milziga akumulatorbaterija, kas praktiski vienmer satur desmitiem ja ne simtiem kilogramu smago metalu. Plus vajadzigi vairaki elektromotori - tatad liels vara vadu daudzums. Varu iegust elektrolitiski - elektrolizejot no salju shkjiduma, tad kausejot - tas ir arkartigi energoietilpigs process. Tapec gala bilance tadam elektromobilim esmu pilnigi parliecinats ir stipri stipri negativaka ka parastam autinjam.
Politikji mainas, bet fizika nemainas. Pamatproblema jau nav taja, uz ko mes braucam, bet ar ko un ka mes braucam. Kada jega ir runat par ekologjiju un pasaules saudzeshanu, ja pec fizikas likumiem paterinju nosaka tikai un vienigi parvietojamas masas lielums un dzineja lietderibas koeficients. Salidzinajumam - vecais Passats svera ap 900kg, shodienas jau gandriz 1.5 tonnas. Un ta ir ar pilnigi visam jaunajam mashinam. Kada jega ir kaut ko ekonomet, ja patiesiba jaunie autinji tere vairak un vairak, ir piebazti ar nevienam nevajadzigam fignjam utt. Reali dabu saudzet var tikai megjinot cilveci novirzit no lielam mashinam uz mazakam un lietojot nelielus dzinejus ar augstu lietderibas koeficientu - un likt uzsvaru uz shobrid ekologjiskako tehnologjiju - tas ir dizeljdzineju, nevis vadat lidzi 300kg akumulatoru, parasto iekshdedzes dzineju, plus vairakus elektromotorus un megjinat visai pasaulei iegalvot, ka fizikas likumi neeksiste. Nesaprotu, kapec kaut kas tads visapr tiek pieljauts.
Par AES runajot - elektroenergjijas izmaksas no AES nemaz nav tik mazas, ari ietekme uz vidi ir ljoti negativa. Ja - tiesho izmeshu nav, bet AES celtnieciba ir arkartigi sarezhgjita un vienas stacijas celtniecibai tiek iztereti miljoni tonnu betona un arpratigs daudzums citu materialu, kas visi ir jaiegust (energoietilpigs process), jaatved utt. Musdienas ir mode skatit tikai to gala rezultatu, bet patiesiba vajadzetu vienmer un visam lietam skaitit pilnu energobilanci - no izejvielas lidz gala pateretajam. Un tad ta aina jau butu pavisam citadaka. Bet tas ir gruti un nepopulari, tapec ari to nedara. Tikai nesaprotu, kapec tie pashi zaljie nevaretu nodarboties nevis ar gulshanos uz sliedem, bet gan ar patiesu sabiedribas izglitoshanu un iepazistinashanu ar shadu pamatigu petijumu un aprekjinu rezultatiem. No ta reali butu kada jega. Varbut ka ta stikla pudele nemaz nesanak zaljaka par to pashu tetrapaku utt. Es to nezinu, un nezin lielaka dalja sabiedribas, bet ta reali butu ta informacija, uz ko bazejoties varetu mainit sabiedribas attieksmi pret energoresursu taupishanu.
Varbut perkot lielus un pavisam vienkarshus autinjus ar 3-litrigiem motoriem mes daudz vairak saudzejam dabu, ka perkot ar elektroniku pietucitu un parbaztu Smartu!

ar LEDiem jau problēmu nevajadzētu būt spektra jautājumā, nezinu gan konkrēti, bet ja tas spektrs ir tāpat kā ekospuldzēm, tad liec lampā dažādu spektru LEDus un būs pilnais nosegts B).

LEDi attīstās, tos jau lieto LCD paneļos, projektoros. Nezinu vai LEDi tik drīz spēs aizstāt prožektorus, kuri apgaismo ielas, stadionu utt. ar gāzizlādes spuldzēm.

Par jūsu ekonomiskajiem diskutiem saistībā ar el.en. ražošanu, ko tad man darīt, gaismu no skala iegūt? No medicīniskā viedokļa pustumsā strādājot acis nebojā, bet tas man nav komfortabli strādāt tādā apgaismojumā!

LEDi gazizlades spuldzes neaizstas, jo uz sodienu gazizlades spuldzes, ar ko apgaismo, piemeram, ielas, ir pirmaja vieta pec iegutas gaismas daudzuma no 1 wata.
Majoklju apgaismoshanai tos neizmanto, pirmkart, lenas iesilsanas delj, ari tapec, ka parasti tik lielu gaismu majas nevajag un vel tas sava darba laika uzkarst lidz ljoti augstam temperaturam, kas iekshtelpas ir bistami. Bet darzu apgaismot - kapec ne? Es domaju, ka nakotne pieder OLED, jeb organiskajam gaismas diodem. Tas patere ljoti nelielu stravas daudzumu, itka nav dargas razhoshana utt. Iedomajies - puse sienas ir ka lampa, turklat vari mainit apgaismojuma krasu. OLEDs manuprat ari driz aizstas TFT ekranus, jau tagad neliela izmera OLED ekrani ir pieejami.

Un kā ar CREE LEDiem ? ir man tāds mazs lukturīts, 3 CREE diodes - spīd kā mašīnas tālās gaismas.

Kas par CREE LED, kur var nopirkt, cik maksā? Vajag aktivitātēm brīvā dabā

Didzisp,
"Visu to ekonomisko spuldžu ražotājiem uzpapežiem min gaismas diožu spuldzes."
Baigi ilgi jau min, bet vēl nekur nav uzminušas. Skaties cenu. LED lampām arī ir tāda neliela problēma, ka gaismas kūlis ir ļoti koncentrēts, un uztaisīt ideālu reflektoru nav tik vienkārši. Es pagaidām neesmu redzējis LED ar reflektoru, kas dod vienmērīgu gaismu, nevis centrā ārprātīgi spožu un apkārt kā sanāk.
LED lampu spektrs ir apmēram tik pat sūdīgs kā CFL lampām.

"Neviens tak nenoliegs, ka kabatas lukturīšu tirgū gaismas diodes jau ir uzvarējušas."
_Kabatas_ lukturīsu tirgū jā, bet gaismas ziņā, ja grib kaut ko nopietnāku, tad tikai un vienīgi HID (gāzizlādes) lukturi: [www.candlepowerforums.com]

zipaks,
kādas mašīnas tālās gaismas? Ar Xenoniem salīdzini vai gadu nemazgātām halogēnajām? CREE, protams, ir līderis tirgū. Pašam ir 2 lukturīši ar CREE diodēm un koridoros CREE diožu reflektorlampas, bet nevajag jau pārspīlēt.

Tur jau tā šaize ar to spektru. Viens veids ir muhļīt kopā vajadzīgo pēc krāsainā televīzora principa RGB, kas sarežģī pasākumu. Otrs veids - ar pārklājumu palīdzību izspiest no zilās diodes. Pagaidām no zilajām pārsvarā sanāk "auksti balta" gaisma - tāda pati, no kuras gribam atkratīties. Ar "siltu balto"gaismu apveltītās spuldzes ir dārgākas un to darba mūžs mazāks. Ķīnieši protams mūs apveltīs ar salīdzinoši lētām diodniecēm, bet par spektru mēs spļaudīsimies. Ja gaismas diodes ar skaitās "gandrīz mūžīgas", tad liberiņi viņu apsaistei var nosprāgt krietni ātrāk. cerēsim uz to labāko, bet riski pastāv.

Runājot par RGB principu, šad tad esmu aizdomājies:
1) vai tiešām no R+G iegūta it kā dzeltenā, kam apliecošā pulsē ar frekvenču starpību, ir _pilnīgi_ (no cilvēka acs, uztveres utt viedokļa) ekvivalenta tīrai dzeltenai?
2) otrkārt RGB komponentu izstarotāji parasti (varbūt neizbēgami?) ir savstarpēji nobīdīti telpā (kineskopa tuvuma efekts).

Viss ir relatīvs. Vairāk jau viss tendēts uz cilvēka uztveri. Viss takšu raustās tāpat, visur svārstības ar zemāku vai augstāku frekvenci Nāk prātā kaut kur lasītais, ka veidojot gaismekļus no gaismas diodēm izstrādātāji mēģinājuši spektru tuvināt dienas gaismai. Bet ļautiņi izmēģinājumos to gaismu atzinuši par pārāk vēsu. Cilvjiem labāk patikusies dzeltenāka un nedaudz sārta. Varbūt tas ir vēsturiskajā atmiņā no uguns pavarda, un tāda gaisma rādās mājīgāka.

Atzīšos: nelasīju Jūsu garos spriedelējumus par ekonomiskumu. Spektru. Bet manas domas ir tādas: cilvēks ir dabas produkts un tam tuvāks dabas radīts gaismas spektrs. Tāpēc kvēlspuldze ir patreiz neaizstājama. Kas var būt tuvāks dabai kā sakarsēta priekšmeta gaismas spektrs? Visasas pārējās gaismas ir "mākslīgas". Bet ja vēlas ekonomiski, protams, protams var jau....kruta! Bet ne mājiski, silti, dabīgi. Pats jau vairākas reizes esmu iekritis uz EKONOMISKAJĀm. Labi ja 1 gadu spīdēja. Pēc tam vai nu nedega, vai palika ar melniem galiem, samazinātu spilgtumu. Un vēl tā iesilšana līdz pilnai gaismas atdevei. Kāda ekonomija, ja parastā deg gadiem ilgi, pa 20 santīmiem...Bet ekonomiskā daudzi lati. Tās lētās- baigais sū.... Uzliku koridorā , kur deg nepārtraukti- labi ja gadu deg. tad paliek manāmi tumša, vai "kirdik". Virtuvē pēc pusgada izdega. Starp citu: Bija dati ka dienas gaismas lampas , ko agrāk uzskatīja par ekonomiskām, nemaz tādas nav: Pati lampa P=UI, gaisma, raksturojumā ekonomiska, bet siltums izdalās uz droseles...tā karsta ka ne pieskarties.

aizsūtīju megaman jautājumu, redzēs ko atbildēs.
"On the box of bulb(subj.) was writen it is equal to 80 W incadescent bulb. What bulb 80W exactly, because I compare with osram 75 W(CONCENTRA® SPOT R80), at every distance 75W bulb was at least twice as bright.
for example at 1 m distance 75W get 430 lux, subj. get 180 lux.
regarding technical info measurements was quite close, bet comparing with 75 W buld it is disaster."

Tā salīdzināšana ar kvēldiega lampām tāds mārketings vien ir. Kāds tā iesāka salīdzināt, stipri pārspīlejot, un tagad visiem tā jāturpina.
Piemēram Philips Tornado 23W. Lampas ir ļoti labas - 1550Lm gaismas, ātrs starts, ātri uzsilst un man vēl 2 gadu laikā nevienai nekas nav noticis. Bet virsū raksta muļķības - ka ekvivalents 130W parastajai lampai. Bet pat visprastākajai 130W kvēldiega lampai spožums ir aptuveni 1800Lm.

96-tajā gadā nopirku OSRAM 21W ekonomisko spuldzi, maksāja 9,80 Ls, ieskrūvēju virtuvē, pie normālas ekspluatācijas (diezgan bieži iesl.- izsl.) spuldzīte izbeidzās 2007-tajā . Ar nākošajām (citu ražotāju) galīgi neiet...apm.1 gads.

CREE Led lukturi visplašākajā izvēlē par dažādām cenām - www.dealextreme.com
Sakarīga Honkongas bode, tirgo visādu crapu un sūta worldwide. Ja ņem ar parasto pastu, tad nekādas muitas arī nav.

Ekonomiskajām spuldzēm ir viena ļoti liela priekšrocība - tās nesilst. Mūsdienās lielākajai daļai apgaismes ķermeņu armatūra ir paredzēta 40w vai max 60w lampiņām. Citādi viss sāk kust kopā un jūk ārā.
Un tas Pow links uz HIDiem ir pilnīgs sviests. Kaut kāds krānstaipju forums.

Vārds vietā - man arī interesē, kur varētu dabūt GLĪTAS patronas priekš Iļjiča gaismekļiem uz ~150W. Veikalos nopērkamās porcelāna man īpaši glītas nešķiet.

Vai tad parastās melnās plastmasenes tiešām izkūst? - pats nekad neko tādu neesmu redzējis, lai gan kā gaišuma mīļotājs vienmēr visās lampās, kur rakstīts max 60W bez probļem esmu skrūvējis 100W spuldzes.

aaa
man tā ekonomija sanāk savādāka, jo ekonomiskās spuldzes parasti nepērku par 5.99 ls, bet kādās akcijās piemēram 2 par vienu cenu :) Bet reāli salīdzinot spuldžu mūža stundas, tā ekonomija sanāk vēl lielāka. Tas jau sen skaidrs, ka nevar viņas slēgt iekšā ārā, tad mūžs samazinās, bet ja saliek visur, kur uzturas ilgāk kā tualetē (vai varbūt kāds uzturas tualetē ilgāk kā citur :) ), tad vismaz man ekonomija sanāk krietni liela. Un lētā gala ekonomiskās spuldzes nupat nobeidza 3 gadu mūžu, Osrams vēl nav izrādījis vēlmi "nobeigties". Spektram jāpievērš uzmanība, jau pērkot. uz iepakojuma parasti rakstīts, vai tā siltā, vai aukstā gaisma. Pērkot silto spektru, man gaisma šķiet O.K. Un man patīk, ka ziemas tumšajā laikā nav jāskraida izslēdzot visas spuldzes un briesmīgi taupot elektrību, bet var atļauties vairāk gaismas mājās, nesatraucoties par elektrības rēķinu... Bet katram jau savs aprēķins, tāpēc jau veikalos ir pieejamas vēl aizvien visu veidu spuldzes :)

Visas plastmasenes pie karstuma smird, katra gan citādi. Jaunās (un glītās) kūst, spuldze nošķiebjas, zūd kontakts vai pat krīt ārā. Vecās krievu nekūst, bet pie 100W ar laiku, pie 150W ātri - sadrūp. Porcelāna, protams, rullē, interesēja vienīgi glītāks izskats.
Spektrs ir viena lieta, tomēr neticu, ka mazais cokoliņā iemontētais kondiķītis (reiz mēģināju no viņa kapacitātes rēķināt dzišanas laika konstanti) spētu nodzēst tīkla pulsācijas un novērst mirgošanu ar 100 Hz. Vienreiz saņemšos, pieslēgšu pie osciļa fotoelementu un nomērīšu. Vismaz lasīt pie viņām neieteiktu.

IneseiX:
Vakar biju Depo un šīs diskusijas iedvesmots pētīju spuldzīšu cenas. Tur bija Philips, Kanlux un kaut kādas pāris no lētā gala. Tad lūk, parastās ar kvēldiegu, izrādās ir vēl lētākas, kā biju domājis, pat 100W maksā 19 saņi. Savukārt normāla 23W ekonomiskā no labas firmas (philips, kanlux) maksā nevis 5 ar kapeikām, bet gan vairāk tuvumā pie 7 Ls (6 ar lielām kapeikām). Lētais gals nav pat apspriešanas vērts, jo noliekot blakus ķīniešu brīnumu un labu firmas spuldzi komentāri nav vajadzīgi. Izpētīju visas kastītes - ne uz vienas neviens vārds par spektru, lai gan ražotājam būtu jānorāda spektra diapazons (kvēlspuldžu spektrs tiek pieņemts par 100%, tad relatīvi no tā būtu jāuzrāda arī ekonomisko spektrs procentos - nu tipa tur 70 vai 80 vai 90 utt.) - ne pušplēsta vārda. Es tur nekādu ekonomiju neredzu. Man vietām kvēlspuldzes ir 3-4 gadus vecas, jau apaugušas, bet vēl strādā :) Arī kvēlspuldzēm, starp citu, reālā slodze ir tieši viņas ieslēdzot un izslēdzot, tāpēc vietās, kur tās deg ilgāk, arī tās izdeg stipri mazāk. Savukārt tas impakts ekonomiskajām uz ieslēgšanu/izslēgšanu ir krietni lielāks.
Vārot zupu uz 2 kW elektriskās plīts pusstundā mēs patērējam tikpat enerģijas, cik dedzinot 100W spuldzīti 10 stundas. Savukārt braucot ar mašīnu (dzinējs ap 100 kW) mēs pusstundā patērējam tik enerģijas, cik 100W spuldzīte iztērētu degot 20 diennaktis no vietas.
Īsāk sakot, acis mums katram ir tik cik ir un bojājam mēs tās kā paši gribam, toties santīmus taupam :) Nezinu, man pietiek ar 8 stundām darbā katru dienu sēdēt pie dienasgaismas lampām, lai mājās to vairs nedarītu.