Caur absorbējošajām šķiedrām viņa tiek ārā ātrāk, nekā haotiski sisdamās starp neabsorbējošām.
Atstājot māju uz ilgāku laiku, ūdeni no pilna spaiņa uz blakus noliktiem puķu podiem var piegādāt pa kokvilnas binti.

"Materiālam [ekovatei] piemītošā dabīgā mitruma regulācija neprasa lietot tvaika izolāciju, aizsargā ekovati un ar to saskarē esošās koka konstrukcijas no pūšanas un kaitīgām sēnītēm, atvieglojot un paildzinot ēku ekspluatāciju."

Ekovate ir higroskopiska tas tiesa - cik viegli tā mitrumu uzņems, tik viegli arī atdos. Par tvaika izolācijas nelietošanu - labāk laikam to polietilēna plēvi (ko visi pārsvarā saprot ar tvaika izolāciju) nelietot, jo ja tājā ekovatē būs mitrums, tad tā izvadīšana uz iekšpusi nebūs iespējama. Mitrums izvadīsies uz ārpusi, bet tas attiecīgi notiks lēnāk.

Iesaku pievērst UZMANĪBU, ka tajā pašā Vekover Ekovates ieklāšanas rokasgrāmatā praktiski visur figurē būvkartons, kas ir sava veida "tvaika membrāna", kas to tvaika kustību pietiekoši (ekovatei) kavē un neļauj ziemā tik daudz tai ekovatei sasūkties mitrumu, bet vasarā tomēr ļauj tai ekovatei žūt arī uz iekšpusi.

Pliku reģipsi kā norobežojošo materiālu (būvkartona vai tvaika membrānas vietā) gan nevajadzētu likt, jo reģipsis vairāk vai mazāk mitrs (dēļ mitruma ceļošanas pa ekovati) būs visu laiku. Bet mitrs reģipsis ir ļoti laba vide, kur attīstīties visādām sēnēm un citiem briesmoņiem.

Vēl man kaut kā neticās, ka dzenot milzīgus mitruma apjomus caur to ekovati (bez tvaika membrānas, kaut vai tā paša būvkartona) - nekas nenotiks. Ja jau slīpās virsmās (man arī plakanās iestrādāja ar minimālu ūdens daudzumu) ekovate jāiestrādā mitra, lai tā sakalstot izveidotu slāni, kas nesēžas, tas nozīmē, ka pietiekoši samitrinot ekovati, tā sasēdīsies, atkāpsies no sijām, īsāk sakot konstrukcjām samazināsies siltumizolācijas efekts.

Vēl man kaut kā nepatīk mūsu tagadējās ziemas. Ja tās būtu aukstas un attiecīgi sausas, tad domāju potenciālo problēmu būtu mazāk, bet tagad mums tās ziemas te silts un mitrs, te atkal silts un mitrs :) Kaut kā gribas palielināt drošības robežu un to ekovati ielikt ar lielāku drošības rezervi. Kā jau teicu man tā būvkartona vietā ir Proclima DB+ (nav vienīgais ražotājs ar tādu produktu), kas ir armēts un pie reizes kopā ar dēļiem ik pa gabalam notur ekovates slodzi.

Secinājums kā parasti - ja nelieto tvaika membrānas, tad PRECĪZI sekot ražotāja ieteikumam un visus mezglus veidot atbilstoši rokasgrāmatai. Tvaika membrānas vienkārši "piedos" lielākas kļūdas konstruktīvajā izpildījumā.

Nu ja nav ko teikt, tad labāk klusēt, bet laikam cilvēkiem nav sajēgas, ko nozīmē higroskopisks materiāls un kā notiek šķidru vielu iztvaikošana. Higroskopisku materiālu ir GRŪTĀK izžāvēt, par to nav jāstrīdas, tā ir elementāra lieta. Tvaika plēves ir cita opera, bet nevajag te stāstīt blēņas.

Mēģināšu atrast laiku uztaisīt elementārus svarus ar vienādām bundžiņām un vienādu ūdens daudzumu katrā pusē. Vienu varētu aizbāzt ar pakulām vai kartonu, otru - ar tikpat smagu minerālvates gabalu (ja nekas no skursteņa siltināšanas nebūs atlicis, raudzīšu sabičot).
Atgriežamies pie jautājuma pēc kāda laika.

Eksperiments interesants, bet pakulas nav tāds īsts piemērs, labāk jau būtu tā pati ekovate, jo tai virsma tomēr ir stipri lielāka (kas runā imai par labu žūšanas eksperimentā). Lai eksperiments būtu informatīvs, materiālus nedrīkst saslapināt, tie tikai jāsamitrina, kas vairāk atbilst reālajai situācijai.

Nu labi, var jau būt ka tā ekovate mitrumu atdod ātrāk nekā paroc. Taču par tvaika barjeras nevajadzību rodas jautājums - kas notiek tajā procesa stadijā, kad ekovate ir uzņēmusi mitrumu un pašlaik to atdod, bet pēķšņi bāc un ārā -20C?

Tajās ekovates ražotāju lapās bija kaut kā tā, ka ekovatei īpašības, uzņemot un atdodot mitrumu, ir līdzīgas kā kokam. Mitram baļķim nav nekāda skāde, ja pēkšņi uznāk -20. Savukārt minerālvate vispār neesot spējīga mitrumu uzņemt - mitrums tajā veido kondensātu, kas pa vates šķiedrām var notecēt un bojāt konstrukcijas. Tādēļ minerālvate dikti jāsargā no tvaika. Neesmu spečuks, bet izklausās loģiski. Pašam ir ekovate bez plēvēm. Pieredze, diemžēl, pārāk īsa, lai varētu dalīties kādos novērojumos.

aaaa, kāpēc ekovate kā higroskopisks materiāls būtu jāizžāvē? Žāvē cik gribi, bet ekovate agrāk vai vēlāk pieskaņosies apkārtnes mitrumam. Acīmredzot ekovates siltumvadītspēja tiek dota "normālos" apstākļos, kad ekovatei ir kāds līdzsvara mitrums. Tāpat kā koku, ekovati nekad nevarēs (un arī nevajag) ižžāvēt tā, lai tā nesaturētu nemaz ūdeni.

Ekovates higroskopiskuma pozitīvie momenti:

* mitrums nevar uzkrāties vienā vietā, tas strauji (salīdzinot ar nehigroskopisku materiālu) izplatās pa visu ekovati. Parastai minerālvatei, kur mitrums bija, tur arī paliks, ja nāks klāt jauns mitrums, vate tur samirks. Tā kā mitrums tiek sadalīts dabiskā veidā pa lielāku laukumu, tad attiecīgi tas ātrāk var ižžūt. Es domāju, ka nav jāsaka, ka kārtīgs slapjums vienā vietā konstrukcijas bojās daudz vairāk nekā tāds pats slapjums "izkliedēts" lielā laukumā.

* Ekovate "izlīdzina" jeb "samazina" mitruma svārstības, jo var uzņemt "lieko" mitrumu, kad mitrums telpā ir lielāks un atdod "lieko" mitrumu, kad mitrums telpā ir zemāks. Šis efekts protams vairāk vai mazāk zūd, ja uzliek tvaika membrānu.

* Citāts no [www.saimnieks.lv]

"Telpās, kurās pārsvarā ir higroskopiski materiāli, parasti gaisa mitrums vienos un tajos pašos ekspluatācijas apstākļos ir mazāks nekā telpās, kurās ir daudz nehigroskopisku materiālu. Tāpēc telpas, kuru apdarei ir izmantoti higroskopiski (elpojoši) materiāli, uzskata par veselīgākām nekā telpas, kuru apdarei izmantoti nehigroskopiski materiāli, t.i., telpas, kuru norobežojošās konstrukcijas ir neelpojošas. Tomēr kā vienā, tā otrā gadījumā nav garantijas, ka telpās nebūs paaugstināts mitrums. Pirmajā gadījumā paaugstināts gaisa mitrums rodas apdares slāņu pārsātinājuma dēļ ar mitrumu, bet otrajā gadījumā – mitrumam kondensējoties uz neelpojošo materiālu virsmām. Tāpēc tikai efektīva ventilācija vai gaisa kondicionēšana var telpās garantēt optimālo gaisa mitrumu."


"Kas notiek tajā procesa stadijā, kad ekovate ir uzņēmusi mitrumu un pašlaik to atdod, bet pēķšņi bāc un ārā -20C?"

Manas kā nespeciālista domas ir, ka ekovatei (celulozei) tāpat kā kokam mitrums ir dabīga lieta. Ja vien tā nav slapja, tad nekādam lielam negatīvajam efektam nevajadzētu būt. Savukārt kā Rol raksta - "neelpojošā" siltumizolācijā (minerālvates) rodas kondensāts - vate samirkst, tad sasaltu.

Protams man būtu interesanti redzēt ekovates siltumizolējošās vērtības pie dažāda mitruma satura. Mana spekulatīvā hipotēze ir, ka ekovatei nepieciešams lielāks mitruma daudzums, lai tā zaudētu X% no savas siltumpretestības, salīdzinot ar minerālvatēm, kas tos pašus X% zaudē jau pie mazāka mitruma klātbūtnes. Tāpēc arī minerālvates ir daudz rūpīgāk jāsargā no mitruma un tvaika izolācija tādā gadījumā ir obligāta. Bet būtu interesanti uzzināt kādu speciālista viedokli ar visiem skaitļiem.

Runāju ar večiem, kas pārstāv Proclimu Latvijā, šie atzīst tikai ekovates iestrādi. Tai pašā laikā runājot par tvaika barjeru, spiež uz to, ka jāizmanto inteliģentā plēve, kas vēl interesantāk - visas savienojumu šuves visās iespējamās vietās iesaka pamatīgi nolīmēt. Šis moments kaut kā pamatīgi disonē ar apgalvojumu par tvaika barjeras maznozīmīgumu.

Nav man ekovates, eksperimenta dēļ maisu nemeklēšu un nepirkšu. Teicu jau, ir pakulas un kartons. Laikam arī minerālvates, bet to gan jau dabūšu.
Materiālus netaisos slapināt vairāk kā:
1) bundžiņās sapakot vienāda svara izolācijas materiālus, tad tos izņemt;
2) ieliet bundžiņās nedaudz (ap pus cm) ūdens;
3) ielikt materiālus atpakaļ, iemērcot to apakšas ūdenī, pārliecināties, ka svari līdzsvarā un turēt istabā vairākas dienas.

kantori, es domāju, ka to šuvju apstrādes pamatīgums izriet ne tikai no tvaika barjeras nozīmības vai maznozīmības (ekovates gadījumā), bet no ēkas blīvuma nepieciešamības. Viņi nodarbojas arī ar ēku gaiscaurlaidības jeb blīvuma pārbaudēm, tāpēc pa šiem gadiem ir saskatījušies visādus celtnieku brīnumus un kā dažādi materiāli uzvedas ilgākā laika posmā un potenciālās problēmas

Artivai arī tāds piesitiens ir uz pasīvajām un ekoloģiskām mājām, tāpēc droši vien specifiskāks "skatījums uz dzīvi" kā citiem celtniekiem. Ir viņiem viena paraugmāja Lielvārdē ar vienkārši fantastiski mazu enerģijas patēriņu, kur izmantota ekovate, viņu tvaika barjeras, ļoti gaisu mazcaurlaidīga, ar siltumsūkni un Paul ventilācijas iekārtu ar rekuperatoru.

Man liekas, ka pēc Vekover instrukcijām (ekovate ar būvkartonu) māja būs ok jeb laba (es pat teiktu labāka kā milzīgākā daļa uz pārdošanu sacelto monstromāju, ja tiešām precīzi ievēro tehnoloģiju). Tam būtu jāapmierina lielāko daļu māju pircēju. Lai māja būtu teicama vajag vēl papildus lietas - viena no tām tās inteliģentā tvaika izolācija. Tās protams ir papildus izmaksas. Jebkura papildus izmaksa daļai var likties ar neattaisnojamu ekonomisko un dzīvošanas kvalitātes efektu.

Cik saprotu, tad buvkartona iestradei pirms ekovates nav jabut tik filigraanai kaa tvaika plevem. Vai kaads var ieteikt ertako veidu kaa buvkartonu dabut pie rigipsa profiliem klaat?