Liekot tvaika izolāciju jumtam, piem., ELTBAR Alu vai aiz tā(virzienā uz telpas pusi) jāatstāj brīva telpa starp latām un tad reģipsis, vai arī starp latām klāt pie tvaika plēves uzreiz var ielikt vēl 50mm akmensvati un tikai tad reģipsi?

Varbūt, ka kāds var izskaidrot, jo Paroc m-lapā ir norādīti abi šie varianti:
1.[www.paroc.lv]
2.[www.paroc.lv]

Es šito jautājumu savulaik uzdevu Parocam izstādē, viņi saka, ka tā papildus 50mm vate ir tāpēc, ka, ja gadījumā uz plēves veidojas kondensāts, lai tas nesaslapina reģipsi (vate kā buferslānis). Tātad abi varianti - ar šķirbu un uzreiz ar vati ir OK. Somu mājām vispār uzreiz pie plēves cieši klāt ir pielikts reģipsis, tā būvē arī ASV visas karkasa mājas - starp statņiem vate, pie statņiem pieskavo plēvi un pa taisno uz plēves pie koka statņiem močī klāt reģipsi. Domāju, ka reāli ir tā, ka tas kondensāts nekad pie tās plēves neveidojas, jo temperatūras starpības tur caur 1 reģipša loksni nav nekādas.

Jans!

Paskaties www.proclima.lv tur ir "risinājumi energo efektivai buvniecibai", varbut tur tu vari atrast to kas tev varetu intreset, bet vispar, labak jau vati likt, nevis kondensāta dēl, beg gan papildus izolācijas un nekādā gadījumā nelaid komunikācijām šķērsot tvaika izolāciju. Ja tomēr tev kāds no vadiem vai kanalizācijas ventilācija tomērt šķērso tvaika izolāciju, neaizmirsti tās vietas nolīmēt un ne jau ar parastu skoču bet tam paredzētu mantu. Līmlentas arī var atrast tajā www.proclima.lv mājas lpp.

Runājto par tvaika izolāciju ja veidojas kondensats, tad tvaika izolacija nav izveleta isti pareiza. Velams izveleties elpojoshu tvaika izolaciju, kas nodroshina, ka tvaiks, kas ikdiena rodas telpas, tiek izvadits caur tvaika izolaciju ar difuzijas, jeb iztvaikoshanas palidzibu, nevis ar veja kustību, savukārt, ja veidojas kondensats, tas nozime, ka tvaika izolacija nav elpojoša. Pēc tam gadu no gada tas kondensats uzkrās konstrukcijās un pamazām tuvojas nezibēgamais - konstrukcijas paliek parāk mitras un ....
Savukārt ja tvaiks tiek izvadīts pa nesalīmētu tvaika izolāciju pārlaidumu vietām tas taa taa siltumiņs un sveiki lielie apkures rēķini!!!

Laimīgu visiem Jauno gadu!!!

Rock: tu pac vispār saproti kādus murgus par to elpojošo izolāciju tu te sarakstīji??? Kā var izolācija būt elpojoša??? Tas ir tas pats, kas strāvu vadošs izolators. Izolācija vai nu izolē, vai nu vispār nav vajadzīga. Un šitādi strādā nopietnos kantoros un stāsta cilvēkiem pasakas...

aaaaa

škiet, ka tu vakar esi no koka nokāpis. Tu laikām esi no tiem, kas domā, ka termins "elpojošā māja" nozīmē to, ka tas tev nodrošina pietiekoši daudz gaisa lai tev pietiktu ko elpot. Bet ja tā pa nopietno, tad "elpojoša māja" nozīmē, ka ēkas konstrukcijas spēj izžūt nevis nodrošina gaisa apmaiņu telpās!

par strāvu vadošiem izolātoriem es neko nesaku, neesmu elektriķis!!

nu tad secinājumus par to ko tu te uzrakstīti vari izdarīt pats!

Veiksmīgi!

aaaa, nezinu, cik tas ir pareizi, bet ir iegājies, ka termins "elpojoša māja" nenozīmē, ka vējš cauri staigā vai ventilācija notiek caur sienām, vai māja fiziski elpo :). Šis termins kā jau ROCK rakstīja tiek lietots, lai apzīmētu ēkas konstrukciju spēju ižžut, tvaiks spēj iziet cauri, nenodarot kaut ko negatīvu konstrukcijām. Arī tvaika izolācija var būt "elpojoša".

Nē nu varat turpināt man stāstīt par mājas elpošanu un spēju izžūt, bet jebkurš tehniski domājošs cilvēks uzreiz saprot, ka tas ir nonsenss, jeb latviski - slima suņa murgi. Un nevajag te cilvēkiem ar pēc iespējas gudrākiem vārdiem stāstīt blēņas. Nu tad izskaidro tumsonim, kā notiek tā elpošana un izžūšana??? Cik es saprotu, tad mitrums ir kaitīgs mājas konstrukcijai - tik tālu vienisprātis? Mitrums var nākt no ārpuses un no iekšpuses. Ārpuses mitrumu mēs nevaram ietekmēt, tam kalpo fasādes apdare un jumts. Tātad šeit runa ir principā par to, lai mitrums no iekšas netiktu konstrukcijās. Paskaidro kāda jēga ir no elpojošas tvaika barjeras. Cik saprotu, pats vārds barjera jau nozīmē STOP, tālāk netiek. Bet sanāk, ka caur to elpojošo barjeru mitrums tiek cauri un nonāk konstrukcijā, nu tad kāda jēga, izskaidro tīri praktiski - ko tieši dara tāda elpojoša tvaika barjera??? Mo ārpuses konstrukcijai jābūt tvaika atvērtai - par to nav absolūti nekādu šaubu un tas ir obligāti, bet nu tas, ka no iekšpuses jāliek ir kaut kas elpojošs, tātad bezjēdzīgs un savu funkciju nepildošs gan man nav skaidrs.

elpojošā tvaika barjera ir no operas - "mazliet stāvoklī".
vienkāršots elpojošās tvaika barjeras piemērs ir ar naglu sadurstīta parastā tvaika barjera.

joka pēc paskatīsimies, ko elpojošā tvaika barjera mums darītu šodien. tātad, tā izlaistu cauri (protams, ka difūzijas veidā) kaut kādu daudzumu ūdens tvaiku, kas turpinātu difundēt virzienā uz āru un siltumzizolācijas slānī sasniegtu vietu ar temparatūru, kur sākas kondensēšanās. kondensāts sasalst ( arā ir 15 mīnusi) un zona, kur sākas kondensēšanas pavirzās tuvāk telpas iekšpusei. tikmēr, kamēr viss izolācijas slānis ir viens ledus gabals. ja tā tā ir siena, tad atkūstot, tā vienkārši sapūst, ar laiku. ja tas ir jumts, tad tas var iegāzties, piemēram, kā akvaparkā maskavā pirms dažiem gadiem.

kaut kā tā.

vispār jau konstrukciju mitruma režīma novērtējums ar LVS EN ISO 13788 metodi esot neeeedaudz sarežģitāks par tirgotāju apgalvojumu "mūsu elpojošā plēve rullē visur". Varbūt piemirsies, ka konstrukcijai jāpreķina kondensāta bilance gada laikā, bet koka konstrukcijām kondensāta rašanā vispār nav pieļaujama utt...
Ja tvaika barjera ir tvaika caurlaidīga, tad būs jārēķina, kur konstrukcijā radīsies kondensāts, cik daudz, un vai vasaras mēnešos tas izžūs.
Vai tiešām tā plēve ir tik universāla, ka der visiem telpu mitruma un temperatūras režīmiem, visām konstrukcijām un izmantotajiem būvmateriāliem? Ja tiešām viss izrēķinats, tad cepuri nost madžik plēve...

ROCK vienkārši sajaucis pretvēja barjeras un tvaika barjeras darbības principus, tas arī viss.

Laiks tomēr iet uz priekšū un arī tehnoloģijas nestāv uz vietas. Iespējams, ka vācieši muld, bet, piemēram, Proclima (nezinu vai visām variācijām, bet vismaz, ko man "iesmērēja" gan) ir mainīga tvaika caurlaidība. Ar domu, ziemā - liela pretestība, lai nekas no istabas nenokļūtu konstrukcijās, vasarā - zema pretestība, lai no konstrukcijām mitrums, ja nu tomēr tāds tur ir, varētu izkļūt laukā. Par principu, kā plēve "zin" kā uzvesties nevarēšu pateikt.

Runājot par tā saucamo pilnīgi tvaika necaurlaidīgām tvaika barjerām, lasi polietilēna plēvi. Man kaut kā liekas, ka lielākā daļā gadījumu tā netiek pareizi iestrādāta, kā rezultātā tvaiks pa dažām vietām koncentrēti tiek siltumizolācijā. Manuprāt, tas ir daudz sliktāk, jo tur nu gan notiks v_t aprakstītie kondensācijas procesi un visas no tā izrietošās negatīvās lietas.

Tas pats gan arī attiecas un nepareizi vai nekvalitatīvi iestrādātām "magick" plēvēm. Kā teikt, nepalīdzēs arī brīnumnūjiņa, ja to celtnieki iebāzīs ne tur.

Bija man iespēja redzēt kā izskatās polietilēna plēve kā tvaika izolācija saimniecības mājiņai (koka stāvbūvīte, tur par laimi tas nav kritiski). Mājiņu taisīja meistari ar ilgu darba stāžu (nebija slikti, bet līdz teicamam novērtējumam pēc manas skalas arī tālu, it sevišķi, kad es redzēju kā izskatās kvalitāte :). Redzēju, kā izskatās kvalitatīvi ieklāta Proclima DB+ tvaika izolācija ar visām lentām, speciālām manžetēm vadiem, pie sienas pielīmētām malām ar speciālu līmi. Redzēju, ko nozīmē blīvuma jeb gaiscaurlaidības pārbaude. Nu neliktu es sev dzīvojamā mājā polietilēna plēvi kā tvaika barjeru, ja nu vienīgi galīgi naudas nebūtu, bet tad visas šuves jāhermetizē, kaut kā tas blakus slokšņu pārlaidums nevieš 100% pārliecību par kvalitāti.

Esmu pārliecināts, ka Proclima nav vienīgais šādu gudro plēvju ražotājs. Vienkārši varu pastāstīt tikai par to, ko pats reāli esmu pieredzējis. Savai mājai tvaika izolāciju es ņemtu no ražotāja R-Eiropā vai Z-Eiropā, nekādus poļus, leišus, kuru produkti visbiežāk nav tik kvalitatīvi. Tiesa nav jēgas pārmaksāt, ja tā netiks ielikta pareizi un kvalitatīvi.

"Par principu, kā plēve "zin" kā uzvesties nevarēšu pateikt." - bet tieši to tauta grib zināt. pretējā gadijienā es tik pat labi pateikšu, ka esmu sābas ķēniņiene un visiem būs jātic.

v_t, Tavam vārdam jau nu es tiešām ticēšu daudz mazāk nekā Vācijas sertifikātiem un laboratoriju atzinumiem :)

Nu labi, papētīju nedaudz tuvāk šo lietu. Tā tvaika izolācija ir tvaika membrāna - vienā virzienā laiž daudz mazāk tvaiku nekā otrā virzienā. Vēl nav materiāls, kas tvaiku laistu tikai vienā virzienā, nu vismaz brīvā pārdošanā. Tātad, ja šādu tvaika membrānu ieliek ar pareizo pusi, tad tā no istabas uz āru (siltumizolācijas slāni) tvaiku laiž minimāli, bet no āra (siltumizolācijas slāņa) uz istabu daudz. Ja pareizi sapratu, tad mitrums pārvietojas no siltās puses uz auksto, attiecīgi izskaidrojama gadalaiku "jušana" - ziemā mitrums no siltās istabas mēģina tikt siltumizolācijas slānī, bet vasarā (jumts uzkarst) mitrumu "spiež" no siltumizolācijas slāņa vēsākā istabā.

Parastam polietilēnam kā tvaika izolācijai viens no bīstamākajiem momentiem ir tas, ka tas ne tikai nelaiž tvaiku no istabas siltumizolācijas slānī, bet kavē siltumizolācijas slāņa izžūšanu, jo uz istabu mitrums "netiek", kur to sāk "spiest", jo karstāks jumts. Attiecīgi, kad sākas karsts laiks un siltumizolācijas slānī vai konstrukcijās ir mitrums, kuram nav kur likties, koka konstrukcijām ir ļoti slikti apstākļi, jo mitra un "sutīga" vieta ir ideāla visādu pelējumu un sēņu attīstībai.

Tās "gudrās" tvaika membrānas ir dažādas - atšķiras tvaika caurlaidība dažādos virzienos un attiecība starp tām. Piemēram, man ielika Proclima DB+, kas pārbaudīta (un ieteikta no vācu puses), ja siltina ar ekovati, bet ir arī Proclima Intello (dārgāka), kurai tvaika caurlaidība no istabas ir vēl mazāka, bet caurlaidība no siltumizolācijas puses vēl lielāka. Tas pats attieksies uz citiem ražotājiem.

Es gribu atgādināt, ka nav universālu risinājumu, katram gadījumam (konstruktīvam risinājums) var būt savi optimālākie risinājumi. Tāpēc tiešām pārdevējiem, kuri apgalvo, ka viņu tvaika izolācija ir vispiemērotākā visos gadījumos, jādod pa muti. Diemžēl Latvijā tiešām var justies kā banānu valstī, jo reāli zinošu specu ir ļoti maz, pārdevējiem parasti interesē tikai nopārdot kaut ko.

Pēc visa spriežot ROCK ir Proclima cilvēks un šeit reklamē savu produkciju, kas šķiet nemaz nav slikta, jo ražota Vācijā un čaļi paši to tur atraduši un Latvijā mēģina ieviest. Arī man zem dakstiņiem ir difūzijas membrāna( ne no Proclimas), siltinājuma izolāciju lieku tieši pie plēves, neveidojot otru gaisa šķirkārtu, kaut gan ir būvētāji, kas šo neatzīst un spītīgi iesaka šķirkārtu veidot. Es laikam riskēšu un sekošu plēvju ražotāja norādījumiem, tāpat kā netaisos siltināt 375mm aeroc ārsienas, kaut arī ļoti liela daļa būvētāju iesaka "nodrošināties" un tomēr to uzlikt. Pašlaik esmu situācijā, kad jaizlemj par tvaika izolācijas izvēli un šeit nu ROCK varētu populārā valodā, nevis Proclimas lapā aprakstītajā, izskaidrot nespeciālistam šīs brīnumplēves priekšrocības un to daļējās tvaika caurlaišanas efektu, kas nesaprotams ir daudziem, ne tikai aaaa un man. Ja pārliecināsi, visticamāk iegūsi jaunu klientu.

Cik man zināms, ROCK it kā esot kāds bijušais Artiva klients, kurš ir izmantojis Proclima produktus. Laikam jau ļoti apmierināts un tagad baigi fano :) ROCK, atzīsties, kas Tu esi? :) Tas noteikti nav Artūrs no Artiva, jo viņš nu gan varētu pastāstīt daudz un dikti visādus interesantu un noderīgus knifiņus.

Tā lai man neviens nepiesietos, par mani - ceļu sev māju, no Artivas esmu pircis Proclima DB+ tvaika membrānu un Paul ventilācijas iekārtu ar rekuperatoru. Ja celtu citu māju, tad noteikti ar viņiem atkal sadarboties, bet viņi nebūtu vienīgie labiņie - ir vēl tie, kas veica betonēšanas darbus, elektriķis, sienu apmetēji, Estrih ieklājēji un vēl kādi. Daļai darbu citus izpildītājus meklētu - nebija slikti vai pat bija labi, bet man vajag teicami :)

LV vidējā gada temperatūra ir +6 grādi, tātad pa lielām fiškām tā mitruma kustība, kā tu saki, ja ir no siltā uz auksto ir principā vienmēr no iekšas uz āru. Istabā tomēr turam ap 20 grādiem, un vasarā reti kad mums diennakts vidējā temperatūra ir virs 20 grādiem. Tātad tā proklimas reklamētā kustība no āras uz iekšu reāli nevienam nav vajadzīga. Skandināvijā, piemēram, 100% koka karkasa mājas tiek apšūtas ar tvaika barjeru no iekšpuses un parasti tā ir PE plēve, un viņu klimats no mūsējā neatšķiras. Vāciets vienkārši ir atradis kaut ko jaunu, to visiem borē un ar to pelna naudu. Neaizmirsīsim, ka viņi šo produktu paši arī ražo, tātad grib pasniegt to kā labāku utt., loģiski, ka eksperimenti tika veikti tā, lai tiktu iegūts vēlamais rezultāts. Neapstrīdu, ka šī plēve būtu slikta, bet funkcionāli neredzu, kāpēc tā būtu labāka par PE plēvi, jo visu laiku tiek uzsvērts kaut kāds mistiskais mitrums siltumizolācijā, bet, ja PE plēve ir pareizi iestrādāta (arī es visas šuves līmēju ar PE lentu, ja kas), tad mitruma nekāda tur vienkārši nevar būt! Un tas tur nedrīkst būt! Un ja, kā proklima saka, plēvei vasarā mitrums jāatdod uz telpas pusi - tie ir murgi, jo tāpat mitruma daudzums siltumizolācijā izlīdzināsies ar mitruma daudzumu āra gaisā, ja konstrukcija ir pareiza un brīvi atvērta tvaika difūzijai uz ārpusi. Vienalga nesaprotu, kāpēc vajag to daļēji caurlaidīgo membrānu no telpas puses, tad jau sanāk, ka mitrums no telpas puses pamazām, bet tomēr ziemā tiek atdots siltumizolācijai un tur arī paliek.

aaaa, manis aprakstītajiem procesiem nav nekāda sakara ar gada VIDĒJO temperatūru. Svarīga ir temperatūra istabā un virs siltumizolācijas slāņa (zem jumta). Tā kā Proclimas reklamētā kustība šurpu turpu notiks arī mūsu apstākļos.

Protams ir dažādi jumti - vieni ļoti uzkarst saulē, citi nē, citiem istabā ir Taškenta, citiem nē, vieni uztur normālu mitrumu telpās, citi nē. Es jau teicu, ka nav universālu risinājumu, nav arī viena vienīgā pareizā risinājuma.

Piemēram, ASV [www.vapor-barrier-insulation.com] ir reģioni, kuros tvaika izolāciju vajag likt iekšpusē kā pie mums, ir reģioni, kur nevajag likt vispār nekādu tvaika izolāciju, un mitros karstos reģionos tvaika izolāciju jāliek ārpusē.

Mums klimats neatšķiras no Skandināvijas? Mums klimats jau atšķiras valsts iekšienē, salīdzini Kurzemes piekrasti un Austrumlatviju.

Man prieks, ka Tu PE plēvi iestrādā, līmējot šuves. Bet cik daudz to nedara? Lai gan panāk 100% rezultātu, kad "mitrums vienkārši nevar būt", praktiski nav iespējams. Vienmēr atradīsies kaut maziņš kosjaciņš, kāds pēc tam kaut kur caurumu izdurs utt. Ja nu vienīgi mājai no iekšpuses uzmaukt rūpnieciski sagatavotu lielu, lielu maisu :) Un arī tad ir viena problēma - pat polietilēns laiž cauri tvaiku, ļoti minimāli, bet tomēr :) No wikipedia

[en.wikipedia.org]

Aluminum foil (perm = 0.05).
Paper-backed aluminum.
Polyethylene plastic sheet, 4-6 mil (.004" - .006"))(perm = 0.03).
Advanced Polyethylene vapor retarders that pass the ASTM E 1745 standard tests (perm ≤ 0.3)
Asphalt-coated kraft paper, often attached to one side of fiberglass batts (perm = 0.40).

Pie tam par tvaika barjeru tiek uzskatīti materiāli, kuriem tas perm < 1. Tā kā Proclimas minimālā caurlaidība no istabas uz āru atļauj to uzskatīt par normālu tvaika izolāciju. Kā papildus fīča ir tvaika barjeras neesamība (liela caurlaidība) no āra uz iekšu.

Proclima nesaka, ka "plēvei vasarā mitrums jāatdod uz telpas pusi". Es neesmu Proclima pārstāvis. Vienkārša fizika, mitrumu "spiedīs" uz iekšpusi fizikāli procesi (no siltāka uz vēsāku), kad jumts uzkarsīs virs istabas temperatūras Protams, ja konstrukcija ir pareiza un brīvi atvērta tvaika difūzijai uz ārpusi (virs siltumizolācijas), tad būvkonstrukcijas izžūs, neskatoties, ka mitrumu "spiedīs" uz iekšpusi, tikai tas notiks ilgākā laika posmā nekā tad, ja mitrums varētu ceļot "dabiskās" plūšanas virzienā.

Vācieši (un vāciešu materiāli) manā skatījumā ir vairāk praktiski. Lai arī paši materiāli parasti ir dārgāki, bet kopējās izmaksas (darbaspēks, saistītie darbi sekojošiem celtniecības etapiem) sanāk lētāk. Tā kā viņiem darbaspēks ir dārgāks (neesmu gan pārliecināts par šo apgalvojumu vismaz gadu atpakaļ), tad optimizācija ir uz iestrādes procesa ātrumu (mazāk stundu), saglabājot kvalitāti. Nesen nopirku Hormann durvis pagrabam - gan ugunsdrošās, gan parastās. Nu netaisa te Latvijā tik kvalitatīvas durvis pa tādu naudu.

Ja pats to tvaika izolāciju neliek, tad materiālu izmaksas ir pietiekoši mazas no kopējās materiālu + darba summas. Nu būtu es sākotnēji ietaupījis kādus 300-400 latus uz materiāliem, ja liktu PE plēvi. Un? Lai riskētu ar jumta nesošās konstrukcijas ilgmūžību, ja trāpītos ne tāds celtnieks, kurš nekvalitatīvi ieliktu to PE? Toties tagad man ir drošāka sajūta, ka mazākas problēmas ar mitrumu, ja nu tomēr readīsies, atrisināsies ar mazāku problēmu iespējamību.

aaaa, vai Tev kāds vads vai cita komunikācija iet cauri tvaika izolācijai (PE)? Ja jā kā Tu to caurumu taisīji un apstrādāji? Vari aprakstīt visu procesu?

P.S. Tos (es to uz Tevi aaaa neattiecinu) kuri vadus izlaiž iegriežot tvaika izolācījā krustu, izvelk vadu un tā arī atstāj, vajag vienkārši ietīt plēvē līdz nāvei :)

aaaa, un kā Tu salaid PE ar sienu, kur tvaika izolācija beidzas?

Zini, tā nu sanācis, ka esmu padzīvojis SWE un arī D. Ar celtniecību sakara nebija, bet tīri praktiski - skandināvi un vācieši, vismaz privātmāju celtniecības pieredzē utt nav salīdzināmi, skandināvi, manuprāt celtniecībā ir par kārtu pārāki. Šeit nerunāju par tehnoloģiski ļoti sarežģītām celtnēm, kurās vāciešiem praktiski konkurences nav. Pirmkārt, tik ideāli nostrādāti pretmitruma pasākumi kā SWE vannasistabās - jebkur, principā Vācijā pat tuvu tam nav redzēti. Katrā otrajā vācu vonungā ir Shimmelpilze - jeb tās melnās pelējuma sēnes (varbūt man sagadījās tik to piedzīvot) - vai nu vannenē, vai ap logiem, vai kur citur utt. SWE es ko tādu neredzēju nekur, te jau rakstīju par bērnudārziem, viņi ārkārtīgi nopietni pret to attiecas. D privātmājās ventilācijas praktiski nekur nav, SWE tas ir likumā atrunāts un ir obligāta lieta - mehāniskā, ar pieplūdi, nosūci. D vēl šodien ļoti daudzu privātmāju jumtus siltina ar puķiku, kas ir nu absolūti garām gan no konstruktīvā, gan ugunsdrošības viedokļa - SWE jau sen puķiku tam neviens neizmanto.
Tādus logus, kādus tiku manījis SWE (kvalitatīvi nav īstais vārds - ūberkruti drīzāk) pat līdzīgus D negadījās manīt.
Ko es te gribu teikt - BMW ir ļoti labas mašīnas un Volvo varbūt nav tik labas mašīnas, bet laikam jau vēsturiski, kad pēc kara viss bija sagrauts un vajadzēja būvēt uz to vienkāršāko un ātrāko tās D būvniecības tradīcijas tika pamatīgi iedragātas un laikam tā īsti vēl nav atkopušās. Tas ir absolūti subjektīvs viedoklis un tam nav nekāda sakara ar Proklima, kas droši vien ir ļoti labs materiāls, tikai vienalga visas tās teorijas man nav saprotamas LV klimatam, jo mums VISU gadu ārā ir aukstāks kā iekšā un VISU gadu absolūtais mitrums telpā ir lielāks par āra mitrumu, tāpēc nekādas puscaurlaidīgas membrānas nav vajadzīgas un manā skatījumā var nodarīt lielāku skādi kā labumu. Un mitrumu neviens nekur nespiež - mitrums ir ūdens molekulas, kas kustās haotiski visos virzienos un cenšas izlīdzināt koncentrāciju no lielākās uz mazāko - visa fizika. Jumtam vēl jo vairāk, jo jumtam, ja pareizi ierīkota ventilācija, vispār zem seguma svilpo vējš.