Sveicināti!

Ir šindeļu jumts. Šindeļi klāti uz OSB.
Vēlos šo jumta segumu nosiltināt ar vati no apakšpuses.
Kā tur īsti ir - pēc gaisa spraugas obligāti jāizmanto šī elpojošā difūzplēve vai arī varu izmantot, man ļoti lielā daudzumā pieejamo, gofrēto kartonu?

Paldies!

Difūzijas plēvei jau bija jābūt uzliktai virs spārēm pirms OSB plāksnēm, kuru pie spārēm piestiprina ar ~30 mm biezām līstēm, virs kuram tad stiprina latojumu, un tad tikai OSB plākni. Šada jumta konstrukcija normāli ventilējas, un ir iespējams tad no apakšas siltināt. Ja tas tā nav izdarīts, tad vienīgais risinājums lai izveidotu gaisa spraugu starp OSB un siltinājumu - pie spārēm augšējās daļas sānos stiprināt latas 4x4 cm, pie kurām tad piestiprina difūzijas plēvi, un tālāk var likt vates plāksnes. Risinājums pēc manām domām vienalga nesanāk ipaši labs, tā ir tikai tāda izeja no situācijas. Parasti dārgi ir labot iepriekš pieļautas kļudas.

Esmu redzējis reālu gadījumu kādai privātmājai jūrmalā, kur celtnieki bija uzlikuši OSB plātni pa tiešo uz spārēm, un tālāk veicot iekšdarbus no iekšpuses celtnieki lika difūzijas plēvi, protams to griežot strēmelēs kas atbilda spāru solim + lieki cm lai varētu malas piešaut ar skavotāju pie spārēm, tad lika vati, polietilēna plēvi (tvaika izolāciju), un reģipsi. Rezultāts - pēc pāris nedēļam vienkārši tika izsaukti tie paši jumtu meistari, kuriem nācās pārtaisīt jumta konstrukciju, viss tas pasākums iekšā bija sapelējis un slapš.

Mitrums vietā, kur netiek klāt ūdens nevar rasties, tās ir blēņas, tāda'gadījumā tika ielikta izmirkusi vate, vai kas tāds, slapjumam no kautkurienes taču jārodas.
Zem OSB nekādu plēvi nevajag, no telpas puses ir PE plēve un viss, citi vispār OSB šindeļjumtu taisa nevēdināmu. Kartonu virs vates, ja jumts ir ventilējams, es teiktu vajag daudz vairāk kā jebkādu plēvi, jo kartons ir ļoti laba pretvēja barjera un arī ļoti labs pretkondensāta pasākums.
Man radiem ir veca māja ar bleķa jumtu, švaki siltināta. Apdzīvo pirmo stāvu, otro tikai vasarā. Mitrums no apakšas ziemā tiek bēniņos (dēļu griesti istabās, līdz ar to nekādas hermētiskuma nav) un kondensējas uz aukstā skārda jumta. Uz spārēm pa taisno ir apmēram 3cm biezi dēļi (ar pamatīgām šķirbām), uz tiem bleķis. Pie dēļiem starp spārēm no iekšpuses ir pienaglots kartons, kas laika gaitā viss ir vienos mitruma pleķos un pilienos, tātad kondensāts regulaŗi no aukstā bleķa pil uz kartonu. Lieki piebilst, ka mājai ir apmēram 100 gadu, kartons esot ticis piesists pirms apmēram 50 gadiem un nekur, absolūti nekur nav nekādu ne pelējuma ne kādu citu bojājumu pēdu. Koks ir sauss, skanošš, tīrs.

Vate tur bija likta sausa. Problema artisinājās kad jumta konstrukcija tika pārtaisīta pēc iepriekš rakstītā risinājuma, un jumta pieslēguma vietā pie parapeta tika atstāta vēdināšanās sprauga.

Šāda jumta siltināšanas risinājums ar vēdināšanu zem OSB plāksnes ir parādīts PARC rokasgrāmatā projektētājiem 133 un 134 lpp. (Mansarda jumts ar bitumena plāķšnu segumu un dalītu siltumizolāciju).

Risinājums šāds. Zem jumta seguma pie spārēm un no apakšas pi jumta seguma klaja stiprina - naglo vai pieskrūvē antiseptizētas 2,5*h5cm latas. Tad vairākās kārtās 3..5 pieskavo gofrēto kartonu. Kartona sadurvietas ar spārēm aizlīmē ar plastikāta lenti, kuru izmanto kastu salīmēšanai. Tad iestrādā vati- vai nu pakojot vai berot. Ja izmanto bēršanas variantu, kas manuprāt labāks par pakoto, tad jumtam pie kores veido plakano daļu vai mini bēniņus, kur veidojas apcirkņi materiāla rukuma papildināšanai. Veidojot beramo pakojumu, iekšpusē var izmantot gofrēto kastu kartonu arī 4..5 kārtās, bet obligāta tvaika izolācija. Ieteicams ALU-papīrs, jo tas labi darbojas pie gaisa slāņu kārtas kartonos.
Siltumizolācijas kopējais biezums virs 20cm.