UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
jumta siltināšana
Autors:
samsons
()
Datums: 11/05/2010 20:49
cik būtu gana lai nebūtu karsts jumta izbūvē, SILTINĀJUMS
jumta segums metāls tad 5 cm gaisa sprauga un tad TYVEC difūzijas membrāna, spāres 150, domāju vai pietiks ar 150 siltinājumu vai vajag vairāk, ko teiksiet?
jumta segums metāls tad 5 cm gaisa sprauga un tad TYVEC difūzijas membrāna, spāres 150, domāju vai pietiks ar 150 siltinājumu vai vajag vairāk, ko teiksiet?
Re: jumta siltināšana
Autors:
dzincha
()
Datums: 21/05/2010 11:02
Padomju laikā lika 20 un priecājās, ka nu tik silti būs - nefiga.
Skandināvi liekot 35 - 45. Sev ieliku 35 un 40 vietām.
Ekovate varētu būt labs risinājums skatoties no spraugu piepildīšanas un blīvuma puses. Nezinu cik gan tie eko firmu pakalpojumi maksā, bet eko pats pa sevi ir dabisks, lēts, efektīvs risinājums. Vai lēts nemāku teikt, jo neesmu izmantojis viņu pakalpojumus un pārsvarā jau visi grib baigo piķi, lai vispār kustētu.
Skandināvi liekot 35 - 45. Sev ieliku 35 un 40 vietām.
Ekovate varētu būt labs risinājums skatoties no spraugu piepildīšanas un blīvuma puses. Nezinu cik gan tie eko firmu pakalpojumi maksā, bet eko pats pa sevi ir dabisks, lēts, efektīvs risinājums. Vai lēts nemāku teikt, jo neesmu izmantojis viņu pakalpojumus un pārsvarā jau visi grib baigo piķi, lai vispār kustētu.
Re: jumta siltināšana
Autors:
dzincha
()
Datums: 21/05/2010 11:03
Un ja liec stikla vati, neaizmirsti par plēvi - tipa reģipsis, tad kādi 5 cm vates un tad plēve un tad atlikusī vates masa.
Re: jumta siltināšana
Autors:
kirils1
()
Datums: 22/05/2010 20:58
un kā ir ja liek ar salmiem???
Re: jumta siltināšana
Autors:
Dzincha
()
Datums: 23/05/2010 09:16
Salmus vajadzēs vēl biezākā slānī. Bet kāds jātaisa pīrāgs-hz,jāguglē.
Te pat kkur arī bija runa par salmiem sienās.
Te pat kkur arī bija runa par salmiem sienās.
Re: jumta siltināšana
Autors:
Didims
()
Datums: 23/05/2010 20:17
Salmus var likt arī jumta slīpumā, tie paši 45-50 cm, cik ķīpa liela. Tikai zem bleķa jumta vajadzētu domāt ne tikai par siltinājuma biezumu, bet arī par masivitāti, lai palielinātu siltuminerci. Kādreiz varēja nopirkt presētu salmu paneļu 6 cm biezumā, tie būtu labs papildus siltinājums un pietiekami masīvi, apšūšanai no apakšas, tagad nezinu vai vēl ieved. Tas 6 cm slānis vēl bija pateicīgs visādu vadu savilkšanai un ja vajag kautko pieskrūvēt. Varbūt var likt fibrolītu 5-7,5 cm, vienīgi fibrolīts ir diezgan neelastīgs materiāls aiz kam skrūves tajā neturas, da i piestiprinot tās plāksnes jādomā kā nodrošināt, lai skrūvju galvas nemauktos cauri - bleķa/finiera paplāksnes vai lata vēl pa virsu. Varbūt var ar 25 mm izoplāti 2 kārtās apšūt, vai arī zem reģipša kādus 40-50 mm dēļus vienlaidus sanaglot, ja ir pa draudzīgu cenu pieejami. Iespējams, ka nebūtu nemaz tik dumi to pašu reģipsi kādas 4 kārtas saskrūvēt.
No telpu mikroklimata viedokļa vasarās atvēsināšanai izmanto telpu vēdināšanu nosacīti vēsākajās (salīdzinot ar dienas karsto laiku) nakts stundās, tad ir labi, ja telpās uz sienām, grīdas un griestos ir kaut kas, kas spētu to vēsumu saakumulēt. Tiesa ar vienu lielu masu (piem. veco laiku krāsns) kādā telpas stūrī nav īsti līdzēts, jo efektīvi šādā procesā piedalās konstrukcijas līdz kādiem 10 cm biezumā, attiecīgi jo lielāks laukums, jo labāk.
No telpu mikroklimata viedokļa vasarās atvēsināšanai izmanto telpu vēdināšanu nosacīti vēsākajās (salīdzinot ar dienas karsto laiku) nakts stundās, tad ir labi, ja telpās uz sienām, grīdas un griestos ir kaut kas, kas spētu to vēsumu saakumulēt. Tiesa ar vienu lielu masu (piem. veco laiku krāsns) kādā telpas stūrī nav īsti līdzēts, jo efektīvi šādā procesā piedalās konstrukcijas līdz kādiem 10 cm biezumā, attiecīgi jo lielāks laukums, jo labāk.