Remontēju vienu istabu mājās 1. stāvā - koka dēļu grīda izrādās ir likta pa taisno uz grunts (ar brusām), starpas piebērtas ar izdedžiem. Viena mala pie mitrākās sienas bija patrunējusi, divus grīdas dēļus izlauzu, pārējie tālāk ir pilnīgi labi. Brusas arī ir labas, tikai vienai gals mazliet no apakšas patrunējis. Ko varat ieteikt, ja negribu visu grīdu mainīt? Vai varu to atplēsto grīdas apakšu piebērt ar keramzītu (izdedžus un daļu no grunts izraku, jo pie sienas bija pelējums), un naglot uzreiz virsū jaunus grīdas dēļus?

Tev mūra māja..kapēc mitrākās sienas? Ja mitruma avotu var novērst tad pietiktu ar šo dēļu nomaiņu. Taču papildus ieteiktu vismaz tai sienai, kurai tu esi norāvis dēļus grīdā pie pamatiem ievietot vertikāli siltumizolāciju, tas samazinās risku gulšniem nonākt gaisa mitruma kondensācijas ietekmē.Pelējumu jāiznīdē, gan izvācot riskanto grunts apjomu, gan ķīmiski piepalīdzot - vara vitriols un būvkaļķi, labāk nedzēsti.

Jā, tā ir mūra māja, kurai viena starpsiena ir no dolomīta, kas apmests. Domāju mitrumu sienai novērst, ieurbjot pamatos caurumus un sapildot hidrofobizējošo šķīdumu kā vertikālo hidroizolāciju. Bet tad, ja pareizi sapratu, kā vertikālo siltumizolāciju var piebērt zem grīdas un gar sienu keramzītu? (putuplastus likt negribās). Un kur tos nedzēstos kaļķus piebēršanai var nopirkt? Un vēl ir neskaidrs - no sienas nodauzīju bojāto apmetumu, bet īsti nevaru saprast, kā atpazīt, vai tas ir bijis kaļķa, vai kaļķa - cementa, sienu stūros varbūt kaut kas ir bijis piemūrēts ar tīru cementa javu. Vai vietā obligāti jāmet tīrais kaļķa apmetums, vai var arī kaļķa - cementa, kas pārdodas jau maisos?

Sienām, lai to konstrukcija cauri laistu ūdens tvaikus apmetumam jālieto kaļķu java, vienīgi cokola apmetumam jauktā java. Jā par nedzēsto kaļķi tagad īsti nezinu - iespējams, ka jāmeklē silikātizstrādājumu ražotnēs, kur gāzbetona un silikātķieģeļu ražošanai šis nedzēstais kaļķis vajadzīgs.
To tīro cementa javu var atstāt tikai silto telpu pusē.
Vai tad gruntsūdens tik augsts, ka pa pamatiem tas ceļas kapilāri uz augšu. Varbūt vainīga iekšējā kondensācija koka materiālam atrodoties pie auksta pamata vai sienas. Tad vislabāk pamatus ir siltināt - pareizāk no ārpuses, bet pie grīdas remonta gruntī var arī iekšpusē. Kas tevi baida putuplastu ieguldīšanā zemē zem grīdas?

Jāņa apmetumam varētu derēt nedzēstais Saulkalnes dolomīta pelēkkaļķis.
Bet iespējas parastam ļaužam dabūt balto no ražotnes? Vai Bolderāja strādā? Man nez kāpēc prātā, ka jau treknajos gados veikalos bija tikai lietuviešu silikātķieģeļi...

Nu jau atkal auzās - cilvēkam vajag piemest dažus caurumu un viņš tagad braukās pa pasauli rakstītās kamanās un meklēs panaceju nedzēsto kaļķi.
Tak neāksties - nopērc tā paša Sakreta cementa-kaļķa gatavo apmetumu - nu cik viņš tur pārs latus maksā, visu sataisi un miers (tikai neaizmirsti metamās vietas pirms tam nogruntēt vai vismaz notīrīt un samitrināt) - turēs vēl 200 gadus. Tur, kur koks trupējis, paliec zem brusām papi, pie galiem ar, lai aukstais mūris neskaras pa tiešo klāt koka detaļām. Pretpelējuma ķīmiju gan obligāti bagātīgi nošpricē visapkārt bojātajām vietām. Sliktāk nebūs. Saber keramzītu un liec dēļus.

Paldies par atbildēm, bet man vēl ir dažas neskaidrības, par cik tās sienas ar grīdām tā saistītas. Par putuplastu atbildot - man īsti tas nepatīk, tāpēc, ka tāda veca māja, gribās kaut ko ekoloģiskāku kā keramzīts. Gruntsūdens it kā nav augsts, bet pēc kārtīgām lietavām vai sniega ap māju šur tur ūdens nedaudz stāv, māja salīdzinājumā ar pagalmu ir vienā zemes līmenī. Tās telpas nav bijušas kurinātas kādus 20 gadus, varbūt tāpēc tā dolomīta starpsiena tāda kļuvusi. Visas dolomīta ārsienas savukārt ir apmūrētas no iekšpuses ar ķieģeļiem, atstājot starpā ap 10 cm gaisa spraugu, varbūt tāpēc ir salīdzinoši sausas. Otrā telpā gan visa grīda sapuvusi, bet nav sajēgas, vai tādā dolomīta mājā jaunai dēļu grīdai pamatu betonēt, vai likt pa taisno uz grants un keramzīta.
Kas ir cokola apmetums? Man logu ailēm pēc logu nomaiņas drupa vietām tie akmeņi ārā, un tur pamatīgi piemūrējām ar cementa javu. Tad tur kaļķa apmetums neturētos? Un vēl - ja iet runa par tās mitrās dolomīta starpsienas elpošanu, tad tas, ka tai otrā telpā jau bija pajukuši pamati, un dabūjām piebetonēt, nevar tādai sienai radīt papildus mitrumu (virs betonējuma jau arī saurbtos caurumos pildīšu to hidroizolācijas šķīdumu)?

Reiz piedalījos kādas istabas remontā, kur sienu apakša bija visriņķī slapja. Nevienam nebija ne laika, ne naudas, tomēr drošības pēc gar apakšu ieRotbandoju elektrisko sildkabeli. Kas vēlāk, izrādās, nekad nav slēgts iekšā, jo pietika ar regulāru apkuri vien!

Ja tu saki, ka ēka 20 gadus nav apsildīta, tad nav brīnums grīdas trupe. Grīdai tāpat, ka ārsienai vajadzīga vēdināšana, ja tā paliek uz grunts un ēka netiek apkurināta, tad diezin vai ar kādu ķīmiju to grīdu varēs uzturēt kārtībā.
Ar cementu ? Vai tai sienas konstrukcijai ar gaisa starpkārtu ir vēdinšanas caurumi, tiem jābūt pie cokola uz ārsienām un augšpusē bēniņos pie mūrlatas, savādāk, ja tvaika caurlaidošs ķieģelis ir iekšpusē un auksts tvaika izolējošs dolomītakmens mūrējums uz CEMENTA javas ārpusē, tad gaisa spraugā paredzams kondensāts uz ķieģeļiem... kaļķu java ļautu vismaz šim kondensātmitrumam iztvaikot labāk nekā cementa, bet, kas izdarīts --izdarīts. Ja šādas vēdināšanas nebūs, tad nebrīnies, ka virs hidroizolācijas iekšpusē stūros tev mitras sienas.
Ārpusē pie cokola taisi keramzītoļu siltinājumu, ja jau nepatīk putuplasti. Papildus pie pamatiem vari piestatīt viļņotās minerālcementa plātnes, tas palīdzēs pie ēkas apsildes žāvēt pamatus.

Viļņotais šīferis kā pumpainā membrāna?