Brīvdienu mājai vienā istabā tiks mainīta dēļu grīda, bet esmu saskāries ar problēmu. Šobrīt grīda ir no 5.5m gariem un 22cm (sedzošais platums) dēļiem, kas diemžēl ir jānomaina.

Vaikalos tik garu un tik platu dēļu nav. Ja vēl kaut kur ir atrodami 6m gari dēļi, tad visi ir šauri (12-14cm).

Vietējam galdniekam ir sagataves tādiem platiem dēļiem, bet tikai no egles, nevis priedes.

Šajā sakarā ir 2 jautājum1:

1)vai egles dēļu grīda (grīda tiks lakota) būs BŪTISKI "mīkstāka" par priedes dēļu grīdu?
2) neviens neražo platus dēļus, jo pēc tam starp dēļiem ir lielas šķirbas vai rodas konstruktīvās problēmas (dēļu griezšanās), jeb vienkārši visi no viena baļķa grib izspiest vairāk dēļus?

Nu dikti jau man patīk tie platie dēļi, un tagad domāju ko darīt - ņemt egli un platus, vai šaurākus, bet priedi.

Tā kā baļķus visur zāģē zaļus, platiem dēļiem vēlāk būtu liels atbirums dēļ dažādām deformācijām. Kāds guļbūvnieks no Vidzemes nesen pa TV minēja, ka vairums labo koku Latvijā jau izgriezti, kas varētu būt taisnība, īpaši atceroties, kādas špickas Rīgas mežu aģentūra nesen gāza pie Garkalnes...

Pārdot gatavus nepārdod, bet praktiski jebkurā gaterī uz pasūtījumu var dabūt arī platus, nedomāju, ka tā ir īpaša problēma. Viņiem tāpat baļķis tiek zāģēts visā platumā un ja Tu gribi platus, no problem uztaisīt platus, tikai būs jāatlasa platākie. Tas protams, maksās vairāk, bet dabūt var, jo brusa 20x20 nav nekāds īpašais retums - ja grib, var dabūt.

Protams turpinašu meklēt, bet, kā izrādās, 6m priede mūsdienās jau jāmeklē ar meklēšanu. Un, gaterī parasti zāģē zaļu.

Bet jautājums par to starpību starp priedi un egli - vai egle jūtami ātrāk nodils un paliks ar nospiedumiem no mēbelēm?

Gints

Neliec platus dēļus! Man pat no 15 cm platiem ar 3/5 dziļu iezāģējumu no apakšas viensotrs mazliet liecas!

Cietības ziņā priede un egle ir līdzīgas, tas vairāk atkarīgs no katra konkrētā koka- kādos apstākļos audzis. Piemēram purvā auguša pundurpriedīte būs n reizes cietāka par normālu priedi. Eglei jāuzmanās no melnajiem zariem, kas mēdz birt ārā.

Informatīvi no Interneta:Priede. Priedes koksne ēku būvniecībā izmantojamo skuju koku vidū ieņem pirmo vietu popularitātes ziņā. Nav nekāds brīnums - priedei ir daudz pozitīvo īpašību: izturīgums (stiprības robeža kompresijas gadījumā ap 50 MPa), blīvums, izturīgums pret plaisāšanu, rukumu un trūdēšanu (priedes koksnē ir daudz sveķu kanālu), nodilumizturīgums. Tāpat priedei nav raksturīgs zarainums, tās koksne ir viegla un parasti ar taisnu stumbru, kas atvieglo kokapstrādes procesu. Trūkumu vidū ir koksnes nosliece uz „zilēšanu", kas zināmā mērā var sabojāt guļbūves izskatu.

Egle. Izturīguma ziņā egle nav sliktāka par priedi (ar nosacījumu, ja tās koksne ir labi izkaltēta). Taču egles koksnē nav tik daudz sveķu kanālu, tādēļ tai nepieciešama papildus apstrāde, kas spēs paildzināt tās pretestību trūdēšanas procesiem un veicināt tās ilgizturīgumu. Turklāt eglei piemīt lielāks zarainums, kā priedei, kas sarežģī to apstrādi un sašaurina iespējamo pielietošanas sfēru loku.

Taču, neraugoties uz to, daudzās Eiropas valstīs egle popularitātes ziņā ir pat pārspējusi priedi, lielā mērā pateicoties viendabīgai koksnes struktūrai, kas atvieglo kokapstrādes procesu, un spējai ilgstoši saglabāt krāsu - tā nezilē laika gaitā, kā priede. Turklāt elastīguma ziņā egle ir pārāka par daudzām citām skuju koku sugām, tādēļ to bieži izmanto liekto elementu izgatavošanā.

Nu teorija ir skaidra, ka priede ir "labāka", bet ceru, ka varbūt kāds, kam pašam ir egles grīda, izteiks "lietotāja" komentārus par egles "piemērotību" vai "nepiemērotību" lakotai grīdai.

Par to platumu - nu ja es uz tiem vecajiem dēļiem paskatos - tad, protams, kaut kādu izliekumu (dēļa malas gaisā) es redzu, bet tiem dēļiem ir 60-70 gadu, un viņi ir bez iezāģējumiem no apakšpuses.

Vai tiešām ar tiem platajiem dēļiem būs tik traki?

Pirms 60-70 gadiem zināja, kad kokus jācērt, kad baļķus jāzāģē un cik ilgi jāžāvē vēl arī paši dēļi. Šodien zāģē cauru gadu un produkcijas nevērpšanos un neliekšanos panāk tikai sagriežot plānās sloksnītēs un salīmējot atkal kopā.
Turklāt piektdaļa-trešdaļa baļķu varētu būt kreisās skrūves, kas vērpsies pat sazāģētas 5x5 cm.

Vai tad nav tā, ka žāvēti tomēr nevērpjas? Parasti tak sazāģē, saliek ar starplikām ciešās pakās un kaltē iekšā. Viss krāvums ir nospriegots un dēļiem nemaz īpaši nav uz kurieni vērpties. Protams, ja atved tādus "kokmateriālus", pa kuriem vēl aizvakar putni skraidelēja un vaļējus sakrāmē kaudzē aiz garažas, tad nav ko brīnīties, ka puse ir jāsadedzina malkā.