Var kāds man sīki aprakstīt kā pareizi ir jāsiltina no iekšas, lai nerastos pelējums?

Problēma ir ka sienas ir tik plānas ka pie liela aukstuma salst cauri, šur tur apsarmo. Es gan teicu, ka jāsiltina no āras, jo ir tāda iespēja, bet mani neviens nedzird.

Tagad ir problēma, ja siltinās no iekšas tad loģiski ir 100% kondensāta veidošanās risks. Kā pareizi jāliek uz sienas slāņi un kā pareizi jātaisa vēdināšana? Internetā nevaru atrast nevienu shēmu kur būtu parādītas vēdināšanas spraugas u.tml.

Sienas materiāla mirkšana vai žūšana atkarīga no relatīvā mitruma, kas nomērāms pie pašas sienas (nevis telpas vidū, kur temperatūra, iespējams, augstāka).
Ja patiešām nosiltināsi, tad sienas virsmas temperatūra būs gandrīz kā telpas vidū un nekāds mitrums pie sienas nelips un arī cauri tai uz āru neies. Savukārt higroskopiska siltumizolācija neļaus uzkrāties mitrumam sienās ārējās, nesiltinātās daļas tuvumā.

pilnīgi noteikti priekšroka siltināšanai no ārpuses. un uz to vajag spiest, it īpaši ja ir tāda iespēja. tad siena darbosies kā siltuma akumulators un nodrošinās vienmērīgāku klimatu.
ja jau apkurinātas sienas salst cauri, tad no iekšpuses siltinātas tās būs viens liels ledus klucis.
darīt var, bet siltinot no iekšpuses iesaka likt ne vairāk kā 5 cm masīvās izolācijas un jābūt ideālai tvaika barjerai, kas nepieļautu mitruma nokļūšanu masīvās izolācijas slānī.

kaa var atskirt karkasa maajai, apsistai ar osb, kur saakas ieksha?

to Vienstāvs
Jūs te pārāk gudri runājiet tikai ne pa tēmu. Jau teicu, ka siena ir tik plāna, ka mitrums tur veidosies. Siena ir praktiski tīrs dzelzbetons. Tas ka pa virsu apšūts ar baltajiem ķieģeļiem ir nebūtiski, jo cements ir pārāk koncentrēts(tātad caursalstošs) un slikti klāts - ir spraugas starp ķieģeļiem.

Man vajag precīzi zināt kādos slāņos jāliek virs sienas, kas jāliek un cik biezs.

1)Cik es no tā saprotu. No sākuma liek hidroizolāciju - tas ir plēve, vai ne?
2)VIrsū sit līstes ap 3cm. Kuras pildīs vēdināšanas funkciju ar savu 3cm spraugu starp hidroizolāciju un akmens vati.
3) Uz līstēm liek reģipša metāla profilus, kuros tiek pildīta 5cm akmens vates plāksnes.
4)Tad liek reģipsi.
5)Un tad man nav tagad skaidrs. Kā tiek veidotas apakšā un augšā gaisam ventilējamās spraugas.
Tātad kopējais sienas biezums būs pap 10cm uz iekšu.

Ja tas viss ir nepareizi tad sakiet. Bet nedomāju, ka ir kaut kas nepareizi, jo ja nebūs šīs gaisa spraugas starp hidroizolāciju un akmens vati, tad viss mitrums krāsies vatē un nevēdināsies ārā. Līdz ar to mitrs gaiss un pelējums. Bet kā jau teicu, man ir maza saprašana par siltināšanu no iekšas, tāpēc iespējams muldu.

Tur ir runāts tikai par profilu likšanu pie sienas. Bet lai akmes vati noturētu no sienas tos 3cm, ir vajadzīgas apakšā šķērsām latiņās.

Cilvēk, piedod, bet tu nevis muldi, bet gudri d*rs. Kāda jēga ir no siltinājuma, ja ir sprauga starp siltinājumu un auksto sienu? Vari paskaidrot? Tas ir tas pats, kas ziemā ar vaļā atpogātu kažoku staigāt. Mitrums rodas no telpas iekšpuses, ziemā ārā mitruma nav per se. Tātad tev ir jādomā kā noturēt mitrumu tālāk no aukstām detaļām, kas tavā gadījumā būs ārējā siena, jo pretējā gadījumā iekštelpas mitrums kondensēsies uz tās sienas un tā konstanti turēsies slapja. Gan reģipsis, gan vate ir pilnīgi tvaikcaurlaidīgi. Ja tev nesiltināta betona siena apkures sezonā iekšpusē ir, piemēram 10 grādus aukta un ārā ir -10, tad to nosiltinot no iekšpuses tev tā siena būs -5 no iekšpuses un -10 no āras, tas tā, pilnīgi brīvi iedomāti skaitļi, bet nu pieļuju, ne tālu no patiesības. Tātad siltinātai sienai kondensācijas risks ir krietni lielāks kā nesiltinātai. Ja siltina no ārpuses, tad ir tieši pretēja opera un uz sienas kondensācijas riska nav. Vienīgais variants ir to tvaiku sienai nelaist klāt, bet nu tas vairāk izklausās pēc mission impossible, īpaši sienu/griestu salaidumvietās, gar grīdu utt. Par vēdināšanu - to tu uzreiz aizmirsti, tā nekad neviens nekur neko nav siltinājis, vēdināmas taisa fasādes, siltināšana nozīmē pilnīgi hermētiskumu, jo reālais siltumizolators ir nekurstīgs gaiss, vai jebkas cits ar mazu blīvumu. Ja gaiss kustas, siltinājuma efekta nav.
Pareizais pīrāgs būtu reģipša profili, vate, plēve, kurā nav pat adatas lieluma cauruma, plēve hermētiski pielīmēta grīdai un griestiem, reģipsis. Hermētiskumu ar grīdu un griestiem var nodrošināt izmantojot metāla reģipša griestu/grīdas profilus , kurus pirms pielikšanas visā garumā bagātīgi nozieķē ar paresnu silikona kārtu, tad pieskrūvē. Tālāk jau plēvi var līmēt pie profila ar labu līmlentu, reģipsi virsū.
Par to higroskopisko siltumizolāciju tomēr nu šausmīgi šaubos, īpaši šitādā gadījumā, ka tik nesanāk tā koka vate pilnīgi slapja un sapuvusi jau pēc neilga laika. man liekas ideāls variants būtu higroskopiska siltumizolācija komplektā ar tvaika barjeru. Vai vēl labāk ar to puscaurlaidīgo rbb intello plēvi, kas tomēr ir baigā labā fiška.

aaaa
Es taču jau teicu, ka nav ne mazākās saprašanas, bet te, laikam, kamēr nesāc kaut ko galīgi garām muldēt, visiem slinkums paskaidrot. Viens cilvēks man par šo vēdināšanu centās iestāstīt. Bet tā arī līdz galam neko nesapratu.

Paldies par skaidrojumu.

Tad noteikti, ka metāla profilus neizmantos. Tikai līstes pie sienas un reģispi klāt.
Jautājums par plēves līmēšanu. Ar ko viņu var līmēt pie grieztiem un grīdas? Ir kāds silikons?

aaaa
Pēdejā atkāpē vai varētu sīkāk par tvaika barjeru un rbb intello plēvi?
Tās lietas kaut kā atšķiras no parastas plēves?
Man tie termini neko neizsaka. Vai, lūdzu, varētu precīzi pateikt pēc nosaukuma un vai liekama tā pat kā plēve tevis domātājā pīrāgā.

[proclima.com]