Ja pērk vienu dēli putnubūrim, tad gan jau var arī izvēlēties dēli bodē. Ja būvē māju, tad nafig barot liekēdi bodnieku. Tak normālā zāģētavā vari pats piedalīties kokmateriālu sagatavosanā un uzreiz atlasīt labākos deļus. Nu jā, pirmā tipa cilvēki uz kautko tādu nav spējīgi :)Es piemēram pats zāģētavā sazāģēju dēļus pirts lāvai, jo bija specifiskas prasības un vieglāk to bija izdarīt pašam, nevis zāģerim ieskaidrot :). Nu kapēc man būtu jāmaksā bodnieka uzcenojums un PVN, ja zāģētavas ir visapkārt un par skaidru naudu zāģmateriāli iznāk daudz letāk? Ja arī 10% dēļu derēs tikai klājumam bēniņos virs skaidām, vienalga būs lētāk kā veikalā pirkt.
Par tām pārmērībām gan pilnīgi piekrītu aaaa. Man gan liekas, ka cilvēku, kuri pašu spēkiem tagad būvē māju, palicis pavisam maz. Cita lieta, ka ir cilvēki, kuriem patīk darboties pie savas mājas. Nu kapēc man būtu jalīgst meistari, lai pirti būvētu, ja es protu gan mūrēt, gan galdnieka darbus varu izdarīt un ir darbagaldi. Kam man santehniķim maksāt, ja trubas sanāk taisnāk salikt par tā saucamo "profesionāli". Kapēc man maksāt metinātājam, ja pats varu sametināt krāsni un kā pašam patīk. Protams, ka man katrs dzelzis un katrs dēļa gals ir vērtība, jo es protu to pielietot. Nu kas tur slikts?

Grūti iedomāties, ka lieks starpnieks veikala (un PVN) veidā veicinātu izdevīgumu. Vienreiz gan atminos Depo redzējis lētāku vagonku (bet ne labāku) kā gaterī.
Man gan līdz šim abos vietējos gateros piedāvājuši atlasīt. Cita lieta, vai vienmēr ievēroju kreiso skrūvi utml, tāpēc atbirums vienalga sanāk. Vai arī, ja vajag nesvarīgiem pagaidu darbiem, tad pasaku, ka esmu ar mieru atbrīvot viņus no līkiem un pelēj/zilēj-ušiem, par ko iedod labu atlaidi.
Savukārt savu māju/būvju "cēlājus" var mēģināt grupēt vismaz 3 kategorijās, pēc tā, vai tie dod priekšroku būvniecības:
a) pasūtīšanai;
b) organizēšanai;
c) veikšanai.

Ar tām ražotāja cenām kā ar bitēm. Tepat man netālajā Lāču maizes ceptuves veikaliņā visa viņu produkcija ir dārgāka kā RIMI, piemēram. Man šitā sanāca ar kanalizācijas bunduli. Ražo Uponors, zvanu šiem, tā un tā, lai pārdod pa tiešo. Jā, kāda runa, cena ar atlaidi 900 Ls. Pēc pāris dienām braucu gar K-rautu - stāv mans mīļais bundulis: 799 Ls. Zvanu atpakaļ Uponoram - kas par štelli? Tā un šitā - vispār tas bundulis štuku maksājot, labākajā gadījumā viņi varot mēģināt kādus 850 izspiest, bet zemāk točno nē. A par K-rautas cenu viņi skaidri un gaiši pateica - sorī, kompānijas politika - viņi mums ir ilgtermiņa partneris, liela ķēde, viņiem cenas ir pilnīgi citas. Individuāliem tādas neredzēt. Nopirku veikalā.

> Ar tām ražotāja cenām kā ar bitēm. Tepat man
> netālajā Lāču maizes ceptuves veikaliņā visa
> viņu produkcija ir dārgāka kā RIMI, piemēram.
Lāčos 6 reizes iepērkoties pa 5 Ls var dabūt skidonu par 15%. Tad droši vien tiks līdz Rimi līmenim :) Tiesa gan es 1,5 gadu laikā esmu tikai 2reiz šādi "iepircies".
Par to, ka lielās ķedes mēdzot nosist cenu jau ražotāji sūdzas ik pēc laika un pat konkurences padome laikam iespringa.
Nezinu gan vai tas tā tiešām ir, jebšu ir kā lielākajā daļā Latvijas lupatu božu - uzliekam uzcenojumu 100%, pēc tam 50 nolaižam un pasniedzam kā mega dāvanu :)

Var jau būt man "neveicas", bet gam kokmateriālus, gan mēbeles, gan pārtiku parasti pērku pa taisno no ražotāja vai audzētāja. Varu izstāstīt piemēru par naktstirgu. Pirku kartupeļus var teikt no kaimiņa par normālu cenu, bet vienreiz uzskrēju šim virsu naktstirgū, a tur cena divreiz mazāka. Kā jūs saprotiet, turpmak man visu laiku ir naktstirgus cenas uz kartupeļiem :) Vienkārši ir jāmāk nodinģēt cenu un vispār jaorientējās tajās. Ja runa par bunduļa ražošanu, tad visdrīzāk ražotājam ir līgums ar K-rautu, ka paši režotāji nepārdos par mazāku cenu kā bodē. Tas nav nekāds brīnums. Nu tad jāmeklē blats tai ražotne, jo parastam cilvēkam no ielas neviens nepārdos bunduli pa lēto. Ja vēl priekšā "pārdošanas menadžeris", kura alga atkarīga no pārdotā daudzuma, tad fig kādu atlaidi dabūsi. Tai pat laikā, simts punktu, var ģelas sarunāt un bundulis būtu iznācis zem veikala cenas. Oi kā jebkuram ražotājam noder skaidra nauda, kura nav gājusi caur kases aparātu :).

Ehhh, cilvēki muldoņas.. Četras lapas ar tekstiem, bet par skaidām siltinājumam labi ja pāris rindiņas.. :D

Es tak pašā sākumā atbildēju un varu atkārtot- es bērtu virsū skaidas. Nu jā, skaidas nevar nopirkt bodē, jābrauc uz zāģētavu, jabīda ģelas, jāgaida kad skaidas savākušās, pašam jāber maisos. Nu neņemsies ar to neviens amatnieks un, kā pierāda te runas, arī lielākā daļa mājas saimnieku, kuri dēļus pērk veikalā :) Lai izmantotu skaidas, vajag citu domāšanu.

Es skaidas pašreiz visai nopietni uzlūkoju kā siltinājuma materiālu, tikai štukoju vai ar tiem 30 cm būtu gana. Tepat citā skaidu diskusijā iesaka jau 50-60cm, jo skaidas ir divreiz švakākas siltumnoturības ziņā, bet nu tādu slāni es toč nevaru/negribu bērt.

--------------------------------
Mani hobiji:
Dažādi bišu produktu gardumi - [www.LusuDrava.lv]
Mana salmu māja - [SalmiUnMali.lv]

Nu ber pamazām. Iesākumā uzber tos pašus 30 cm (būs kā 15 cm vate). Ja liksies, ka par maz, vēlāk piebērsi vēl klāt. Par to, ka kore zemu, vajadzēja iespringt, kad jumtu projektēji, tagad sanāk, ka lieto, ko izvēlējies.
Patiesībā jau ir, kā te viens otrs raksta, ka var iztikt arī ar plānāku slāni. Jo daudz būtiskāk par tiem otriem 30 cm ir nodrošināt telpas blīvumu, lai siltums vienkārši neizvēdinās. Un tur nederēs letākais papīrs no krāsu nodaļas, tur vajag to, ko ekovates būvnieki liek - būvkartons ar stiklašķiedras armējumu, ar rūpīgi nolīmētām, piespiestām maliņām un šuvju vietām.

Par blīvuma parbaudi sk [www.rbb.lv]
Kā nodrošinat blīvumu var apskatīt dazus piemērus [www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]
[www.rbb.lv]
[buvfizika.lv]