Plānoju tikai vienu laipu visas mājas garumā, jo gala sienās būs ventilācijas caurumi, kuriem iespējams var sagribēties piekļūt, kā arī laipa iet garām skurstenim un izejas lūkai uz jumta. Nezinu vai ir citi iemesli, kuri būtu jāņem vērā būvējot laipas.

Novelu izvilkt pars desmit kabelus pa beniniem uz dazadam majas vietam tiem laipu taisitajiem - gus neaprakstamu baudu! 100nieki deli ar kadu 5cm atstarpi pa visiem beniniem gan butu ok.

Tak jebkuru celtniecību beidzot paliek pāri gan OSB, gan dēļi. Tad tos arī vajag nogrūst bēniņos. Būs gan laipas, gan nebūs jāštuko, kur deļus likt.Nekādu smukumu jau tur augsa nevajag :) Vēl jau bēniņos parasti noliek mantas " nebaltām dienām". bet bez deļu seguma to būs grūti izdarīt.

Nezinu gan kā ir jāvada celtniecība, lai pēc tās paliktu kaudze ar dēļiem un vairākas OSB plāksnes. Domāju, ka nav lietderīgi izmantot vairākus kbm dēļu laipu veidošanai, lai uz tām glabātu nevērtīgus krāmus, kuri parasti ir lietas, kuras ir slinkums izmest, nevis, kuras būs noderīgas nākotnē.

Kā zināt, vai kāda manta būs noderīga nākotnē? Esmu pateicīgs saviem senčiem, kas bēniņos atstāja sev nevajadzīgas, bet neizmestas lietas: vecās kafijas dzirnavas, unikāla lējuma vīna un citas pudeles, gramatas no Latvijas laikiem, vecās fotografijas, instrumentus, Latvijas laika notikumu liecības, pierakstus par dzīves notikumiem...Tikko pārtaisot vēja kasti atradu dokumentu "ampulu" no 1880 gada...no dzimtbūšanas klaušu laiku beigām... Vienmēr jāapzinās, ka pēc mums dzīve turpinās, un vēstures liecības bagātina cilvēka pasaules uztveres skatījumu un baro to emocionāli...

specs, laikam tiešam nezini, kā notiek celtniecība :) Nu nav tak iespējams visu nopirkt prtecīzi līdz pedejai naglai vai delim. Gadās, ka zāģētavā piedāvā savākt visu deļu čupu par vienu naudiņu, lai tik tīra vieta. Ko tad neņemt? Nē, nu ja deļus pērk Depo pēc skaita, tad jau droši vien nekas lieks nepaliek :) Es gan neredzu jēgu pirkt kokmaterialus caur veikalu, ja pilna Latvija ar zāģētavām un tur neviens nebakstās ar deļu skaitīšanu. Par to mantu glabāšanu pilnīgi piekrītu Rx. Skaidrs, ka nav vērts caurus zabakus paspārnē iemest, bet kur piemēram glabāt kāpostu ēveli?To tak katru dienu nevajag, bet suluspiedi vispār vajag reizi divos gados, kad ir ābolu raža. Nu jā, cilvekam, kurš visu pērk rimcikā droši vien to nesaprast :)

Par to mantu glabāšanu tas tāds filigrāns jautājums. Skaidrs, ka ir ļoti pat interesanti pažobelē atrast kādu simtgadīgu krāmu. Bet pašam visus atgriezumus glabāt - reizēm tas beidzas ar pļuškina diagnozi, kas visu vāc, vāc un vāc. Kā mans rada gabals teica - nu vācu es visu šķūni un vācu, tipa, gan jau noderēs. Pēc 20 gadiem ievajagās - bļin, nevar atrast to lietu! Beigās tāpat iet un nopērk veikalā.
Ar tiem kokmateriāliem jau ir tāpat - man vectēva mājās, kur māsa dzīvo, tie vectēva sasegtie un sakrāmētie dēļi stāv jau gadus 40. Un domāju, stāvēs vēl tikpat. Viņi pat remontu taisīja - celtnieki paskatījās - daudzums nepietiek, izmērs atšķiras, nu i nafig - ņēma un nopirka jaunus. Es personīgi arī visu mēģinu krāt, bet, ja godīgi, par katru ārā izmestu mantu beigās tomēr tikai esmu priecājies, nekad nožēlojis. Pļuškinu māju pagalmus parasti pa labu gabalu var pamanīt :)

Ar tiem dēļu pārpalikumiem ir elementāri. Skaidrs, ka cilvēkam, kuram rokas līkas, tādus nevajag. Tai pat laika es visus atgriezumus izmantoju un katrs dēli kautkad noder, bet man majā ir gan formatzaģis, gan ēveļgalds un rokas aug no īstās vietas. Tāpat ir ar dzelžim, neizmantotiem ķieģeļim, u.t.t. Ja mājas saimnieks neprot naglu iedzīt un sauc elektriķi ķēķī lampiņu nomainīt, tad tiešam laikam viss ir jāmet ārā :).

Tieši tā. Vecās lauku mājās uz bēniņiem ir "visa dzimtas vēsture". Tieši tāpēc man māja ir vienā stāvā ar bēniņiem (neskaitot vēl to, ka kvalitatīvi uztaisīt siltinātu savietoto jumtu ir vēl cits stāsts). Un visādi trubu gali un komateriāli allažiņ noder.

Sveiciens taisnroķiem :)
Ir divi cilvēku tipi:
pirmie - ceļ māju, lai tajā dzīvotu,
otri - dzīvo, lai celtu māju.
Ir būiska atšķirība šo divu cilvēku tipu uzvedībā.
Pirmie māju ceļ 1-2 gadus, līdz tā ir pabeigta, un iegādājas būvmateriālus atbilstoši celtniecības vajadzībām, tādēļ arī nekas īsti vairāk par malkveidīgiem atlikumiem un 30 ķieģeļiem pāri nepaliek. Jebkurā gadījumā šim mini daudzumam pietiek ar nelielu garāžas vai šķūņa stūrīti. Arī savā ikdienas uzvedībā pirmā tipa cilvēki iegādājas lietas, kas ir nepieciešamas un tiek patērētas saprātīgā laika termiņā, bet, piemēram, sulas spiede tiek glabāta virtuvē, jo atkal šī tipa cilvēki jau pirms mājas celtniecības zina, ka būs saimniecībā sulas spiede un citas lietas, kurām tiek paredzētas attiecīga izmēra telpas - šajā gadījumā virtuve.
Savukārt otrie māju ceļ gadu desmitiem un bieži vien tā arī to nepabeidz, jo tad kad kaut kas ir pabeigts, tad iepriekš pabeigtais jau jāsāk remontēt, jo tas jau 10 gadu laikā ir nolietojies. Materiālu iegāde arī ir haotiska, jo vispirms tiek iegādāti materiāli, jo tie ir pa lēto vai citādi izdevīgi dabūjami, un tikai tad, kad materiāli ir mājās, sākās domāšana un kombinācija, kur tad tos īsti likt un, ja nesanāk izdomāt, tad tie tiek glabāti... Tas pats attiecas arī uz ikdienas uzvedību. šie cilvēki velk mājās gandrīz visu, kas šķiet izdevīgs vai pa brīvu dabūjams, neskatoties uz to vai vajag vai nē. Tādēļ arī ir kaudze ar būvmateriāliem mājās jāglabā un ir daudz nevajadzīgu lietu, ko glabāt pažobelē, kā arī domas, kur tad beidzot taisīt vannas istabu mainās katru otro gadu un tā arī bez vannas sanāk kādu laiku dzīvot...
Manuprāt, ir uzskatāmi skaidrs, ka bēniņu kā noliktavas nepieciešamība ir atkarīga no cilvēku uzvedības modeļa, nevis roku leņķa, kā arī prioritātēm dzīvē.
Šī nav kritika, bet tikai populārzinātnisku faktu apkopojums.