Nu jā, novadgrāvis vairs nav. Bet lieta drusku cita.
Ir tā, ka kaut arī pagrabs bija ļoti sauss, bet tāpat tas pelējums uz sienas parādījās, tāpēc to pelējumu galīgi uz to mitrumu novelt nevar.
Ja plēvi uz siltinājuma neliek, tad cik saprotu siltinājumam ies cauri mitrums un tāpat siena būs mitra.
Drošvien, ka plēvi tomēr jāliek un jādomā kaut kas par notekām un novadgrāvjiem.

Es sākumā pieminēju tādu lietu kā gaisa sausinātāji. vai tāds kaut ko šjā gadījumā dotu? Jo vispār istabā ir jūtam mitrums-svīst logi. skapī drēbes negluži slapjas, bet par galīgi sausām ar negribētos saukt..

Runas var būt bezgalīgi garas, mitruma mērījums - īss un nepārsūdzams...

Brikmaņa kungs, piedodiet, bet jūs tiešām esat būvinženieris? Kā var teikt, ka shēma pareiza, ja paneļa galā ir viens ķieģelis, kurš netiek nosiltināts?

Jo mazāks radītājs, jo labāks izolators:
Betona siltumavadītspēja ~2
Gāzbetona ~0.2
Ķieģeļis ~0.6
Putuplasts/vate ~0.04
Kā redzams betons ir visvājākais posms, nākamais ir ķieģelis, tad gāzbetons un siltumizolācija(putupalsts, vate) krietni pārspēj visus. 70cm ķieģeļu siena ir līdzvērtīga 5cm putuplasta. Kāda jēga ir uzbūvēt 70cm biezu ķieģeļu grīdu uz pagrabu kur vienmēr ir virs nulles, bet tai pat laikā atstātu 1(!!!) ķieģeli (12cm) no šīs pašas grīdas uz āru? Liec ko gribi zem grīdas, aukstums no ārpuses nāks iekšā caur šo vienu ķieģeli paneļa galā. Sliktakajā gadījumā pat šis ķieģelis nedarbojas, jo var gadīties, ka gaisa spraugā starp ķieģeļiem cirkulē gaiss.
Primārais, ja ir iespēja, siltini ārpusi, tur kur tev ir uzzīmēts viens sarkanais klucīts, gan uz leju, zem zemes, gan uz augšu līdz pat vājakajai vietai - panelim un arī virs tā.
Vasarā sausajā periodā ideālākais būtu ierakties zem zemes līdz pamatu pēdai, pažāvēt pamatus, nosiltināt, uzlikt membrānu, lai samazinātu gan mitruma un augstuma ieplūšanu pagrabā, bet tas glaunais, dārgais variants.
Tāpat, ja sprauga starp ķieģeļiem ir visur un pāris cm, tad vari apdomāt šīs spraugas aizpūšanu ar speciāliem siltināšanas materiāliem, varbūt i nevajadzēs fasādi siltināt.
Bet higrometru, lai pamērītu mitruma līmeni vismaz aizņemties nenāktu par sliktu.

Ja ir grūti izprast aprakstu, tad vizualizēju esošo un iespējamo sienu siltumpretestību pēc siltināšanas.
[failiem.lv]
Zaļajā krāsā - esošā siltumpretestība, kā redzams panelim tā ir viszemākā.
Zaļā strīpotā, ja ķieģelis pilda savu lomu, tāpat redzams, ka tā ir visplānāka vieta.
Sarkanais, ko tu esi ieplānojis, redzams, ka tas nekādi neietekmē šo varīgāko vietu.
Dzeltenīgais strīpojums, ir mans ieteikums, kas. kā redzams, nosiltinātu arī auksto paneļgalu.
Arī manā risinājumā nevajadzētu aizmirst par gaisa spraugu starp ķieģeļim, ja tā paliek vaļēja(neaizpildīta), tad gaiss var turpināt kustēties un no siltinājums nedarbosies. Pat ja augšā un apakšā viss ir ciet, šajā telpā gaiss turpinās cirkulēt, jo sienas temperatūra būs dažāda pagrabā un pie istabas.

... varam , jau iesaistīties diskusijās par to, cik un kā materiāli un gaisa starpkārtas vada temperatūru. Nenoliedzu to , ka piedāvātais ārējais siltinājums no putuplasta vai minerālvates būtu labs problēmas risinājums, kurš ārsienas sasalšanas plaknes izotermu pārvietotu uz esošā ķieģeļa ārpusi, šībrīža risinājumā tā ir gāzbetona plakne.
Manis piedāvātais risinājums balstīts uz to apstākli, ka dzīvojamās istabas siltums uzsilda pārseguma paneli, ja tas tiek siltumizolēts no apakšas. Tad panelis papildus sasilda gažbetonu, kas spiests atdot mitrumu. Risinājumus vērtējot no izmaksu viedokļa, vienāršāk un lētāk ir siltināt pagraba griestus nekā ēkas fasādi.
Mana pieredze rāda, ka, ja būtu tā, kā Hmm-kgs saka, tad ļoti daudzām privātmājām, kur izmantota šāda sienas izbūves sistēma - iekšējā nesošā gāzbetona uz kura balstās saliekambetona paneļi un ārpusē veikts 1/2 ķieģeļa dekoratīvais apmūrējums - iekšpusē gāzbetonam būtu pelējums. Cik zinu posmā no 1970..1990 gadiem daudzām ēkām izpildīta šada sienas konstrukcija. Taču vairumā gadījumu pelējuma nav, tātad gaisa starpkārtas mazā siltumpretestība nav īsti vainīga.
Zinu arī, ka daudzām guļbūves ēkam trupē iekšējie vainagi, lai gan ir izbūvēta hidroizilācija. Zinu, ka biezu ēku mūra sienu apakšdaļas lielākoties ir mitras gaisa kondensācijas rezultātā.
Teorētiski gāzbetona sienas mitrumam dienvidu pusē varētu būt vēl viena problēmu vieta. Tas ir logaila- kur mitrums gar stiklu notek uz palodzes... vai garantija, ka palodze daļēji nelaiž mitrumu uz iekšējā gāzbetona, tapēc traucēta tā žūšana.

Gaisa sprauga starp ķieģeli/ķieģeli un augstāk starp ķieģeli/gāzbetonu 2-3 nedēļas atpakaļ tika aizpildītas ar termoputām. Var jau būt, ka par atru gaidu rezultātu, bet tomēr pagaidām rezultāts nav redzams. Pagaidām reālākais variants varētu būt siltināt pagraba griestus, jo materiāls būtu(50mm putuplasts) un tas būtu lētāk.
Tātad vienkārši domājot-ja aukstums no pagraba netiek ārā uz sienu tad siena nesalst un no istabas siltums to neitekme(manā gadījumā siena pagraba iespaidā auksta+istaba silta=kondensāts=pelējums).
Pamatus siltināt ir plānots nākamgad.

Kā ir ar loga palodzes mitruma novadīšanu... vai lietus- vēja mijiedarbības rezultātā ūdens netiek iespiests līdz gāzbetonam.
Pelējuma sēne iekšpusē jāapstrādā ar speciāliem fungicīda sastāviem, piemēram Bordo šķīdumu un ja iespējams sienas plakne būtu jāpstaro ar UIV lampu.

Logu palodzes pēc manām domām ir diezgan labi pieliktas. Lietus ūdens, ja tiek uz loga, tad pa palodzi notek un tikai lielā vējā var trāpīt uz sienas.
pirms remonta pelējuma vietas tika apstrādātas ar Sano(laikam tā to sauc, zili/sarkana pudele). Tas ļoti labi noņēma esošo pelējumu, bet netraucēja tam veidoties atkārtoti...

[buvfizika.lv]

Rbb Harij, nekautrējies, pastāsti plašāk, ko tieši gribēji teikt!