Te ir viena bilde, kur redzams kā ir izmantots caurspīdīgais polikarbonāts pagraba apgaismošanai ar gaismas aku, kas krāsota ar baltkaļķi.

Te ir redzama bilde, kas demonstrē caurspīdīga 10mm polikarbonāta izmantošanu pagraba apgaismošanai caur gaisamas aku, kas otēta ar baltkaļķi.

Paldies gudriem cilvēkiem par padomiem. Arī man tūlīt būs aktuāla grīdas siltināšana vienai istabai 1.stāvā koka mājā.

Taču mana varbūtējā versija ir tāda, ka visu siltināšanu veikt, nemaz neņemot nost grīdas dēļus. Tā kā griestu augstums atļauj saīsināt telpas augstumu, tad domāju veidot visu jauno grīdu attiecīgi padsmit cm augstāku, galvenais iemesls- lai ziemā no grīdas un no ārējām sienām nenāk stindzinošais aukstums.

Zem dēļiem ir sausa smilts, vietumis būvgruži. Dēļi vairākās vietās nav līdz pašai sienai. Vai ar putām aizpūst dēļu šķirbas? Vai labāk sabērt ko (zāģu skaidas+kaļķis?) Vai šādā gadījumā uz dēļiem pietiek ar putoplastu 5 + saplāksnis 9 + lamināts. Vai labāk no iekšas pie 2u ārējo sienu pamatiem likt putoplastu. Gaisa cirkulācija? Plēve?

Vai tomēr ņemt grīdas dēļus nost, izlīdzināt un starp latām likt 5+5 putoplastu.

krika(i)...paceļot grīdas līmeni ir jāpiezāģē durvis un starp divām telpām veidojas slieksnis, kas var būt traucējošs.
Taču grīdas siltumzudumi parasti ir mazāki nekā caur ārsienu. Varbūt labāk siltināt ārsienu un pamatus no ārpuses. tas gan atkarībā no rocības.. sākt ar pamatu siltināšanu, tad ārsienas plaknes - kaut vai pa daļām.
Kādā veidā siltināts pārsegums?

Hm, ģeniāla doma- pa plaknei siltināt ārsienas. Bet pamati tad nu laikam vispirms. Rocība?- nu plānojam, pirms darām. Visu uzreiz jau nevar. Tā situācija mājai ir tāda, ka tā it kā sastāv no divām daļām- vecā, kas siltināta ar vati un apšūta ar dēļiem un jaunā no blokiem. Jaunajai pamati siltināti.

Pārsegums laikam nebūs diez ko siltināts, jo pirms vairākiem gadiem pārbūvējām jumtu un visas vecās zāģu skaidas tika noņemtas (starp citu- tad bija krietni siltāks...)un vietā visai pavirši salikta vate, pie kam pie jumta malām neko diži. varbūt tā arī atbilde- jāsiltina bēniņi...

nu jā, un pie grīdas siltināšanas nonācām aiz tam, ka gribas mainīt virsējo segumu, zem kura jābūt stingram, līdzenam pamatam. Bet preskartons tāds nelīdzens. To noņēmām, tur dēļi. Un tad radās jautājums- varbūt pie reizes nosiltināt?

Varbūt tomēr ņemt dēļus nost, nolīdzināt izdedžus, smilti, keramzītu, likt putoplastu, saplāksni un virsējo segumu. Vai ir vērts vertikāli no iekšpuses ar putoplastu siltināt pamatus? Un kāda secība? Gaisa sprauga? Paldies!

Pirmie lielākie siltuma zudumi ir caur griestiem, tad seko logi, tad ārsienas. tad pamati un tikai tad grīda. Tāda būtu siltināšanas aptuvenā kārtība, ja rocība to neļauj darīt uzreiz.
Pārsegumu var vienkārši nosiltināt ar sienu, kuru uzkrauj apmēram 50..80cm slānī... to tad lēnāmvar nomainīt uz svaigu vai arī citu -zāģu skaidas+ kaļķi vai minerālvates, var kūdru.
Logi...? -atkarībā no konstruktīvā stāvokļa. Stiklapaketi normālām vērtnēm var ielikt iekšpusē un blīvēt tikai iekšējo vērtni.
Ārsiena... ja jau ēkai tā jaunajai daļai siltināta, tad tas vien jāturpina.. te jāsaka, ka virspamatu siltināšanas izdevumi varētu būt mazāki un vienkāršāki nekā fasādei, jo polistirola blokus mehāniski stiprina tikai virspamata daļā, kur tos apmet ar kaļķu javu, zem grunts tie paliek apbērti. Ja saimniecībā ir saglabājušās viļnotās azbestcementa loksnes, tad starp grunti un siltumizolāciju tās vertikālā veidā var ielikt... tas uzlabo pamatu stāvokli - ļaujot grunts kapilāram mitrumam žūt.
Grīda ir grīda... bez šaubām, ja telpas izmantošana ir aktuāla, tad labāk to sakārtot.. un ja telpas ārlogi ir vērsti uz Z vai ZA, tad vēlams grīdu siltināt, ja telpā vasarā iespīd tieši saules stari... tad siltināt tikai grīdas zonu gar ārsienu 1m attālumā, pārējo atstāt uz grunts... tas samazinās vasaras gaisa lēķāšanu telpā.

Paldies par padomu, "būvinženieris Ivars Brinkmanis". Tad nu tik jāķeras pie darba.