Nu man arī tāda grīda, bet gan uz grunts - tur nav kam skanēt - blietēta smilts, puķiks, betons. Ja būtu 2. stāvā droši vien arī skanētu, a tā tās smiltis droši vien jebkuru skaņu apslāpē. Vot kas gan skan pretīgi, tas ir lamināts.

Man protams nav tam nekāda akadēmiska pamatojuma, bet es vēl varētu piekrist, ka nenosakāmu iemeslu dēļ putuplasts ir varbūt sliktāka starplika par piem. grīdām paredzētās akmensvates plāksni, bet nu, ka betons uz betona būšot labāk, gan nedomāju. Tak šeit arī vislaik kā pareizākā ir stādīta tā daudzslāņu veidošana. Un kā tad paliek ar korķi, pa kuru knipi sitot knakš vēl niknāk par putuplastu, bet korķi grīdu lāgojot iesaka bāzt kā starpliku, kur vien iespējams?
Iespējams, ka v_t gadījumā pie sliktajiem novērojumiem ir vēl kādi blakus aspekti, bet visa vaina tiek pierakstīta vienam putuplastam.
Man arī zem silto grīdu plāceņa ir 2 cm ekstrudētais putuplasts, lielākais gan ir ~16 m2, bet nekādu pastiprinātu trokšņu izplatīšanos neesmu novērojis. Drīzāk pretēji, tais vietās, kur ir dēļu grīda kaut kādi trokšņi gan augšā, gan apakšā ir sajūtamāki.

Paldies par padomiem un viedokļiem, tas ļoti noderēs. Vēl jautājums: cik ir minimālais betona slāņa biezums, kādu var liet, lai tā betona grīda neplaisātu? Resp. ja ir 10 cm jāaizpilda, cik biezu betona kārtu es varu liet, ja apakšā lieku to puķiku?

ieber keramzīgranti ~6cm un augšā divas kārtas grīdas riģipsi ~3cm, atrēķinot nost savu flīzes tiesu ar līmi~1,2cm. Būs vienkāršāk...

Vai ar "granti" domāts, piemēram, "Fibo keramzīts XS (0-4 mm frakcija)"? Tāds produkts ir deklarēts, bet manuprāt tādu nevar nekur nopirkt.
Var nopirkt "Fibo keramzīts S (2-4 mm frakcija)", kas patiesībā satur pat par 4 mm lielākus bumbuļus, bet praktiski nesatur saberzto frakciju...
Pat Sakret bijis uz laiku atteicies no siltumizolējošas mūrjavas ražošanas dēļ tam vien, ka nav varēts dabūt pietiekami smalks keramzīts. Tagad, ja pareizi atceros, šamie lietojot kautkādas stikla lodītes (tipa "TSM Ceramic"?)

Ak, pareizi, Fibo vēl ir deklarējis tādu produktu kā "Pamatīgā grīda" peldošo jeb sauso grīdu izbūvei - 50% frakcija 2-4 mm un 50% drupinātais keramzīts. Tiesa, iepētot to (savulaik Būvniecības ABC uz Pērnavas) saberzto frakciju tur praktiski neredzēju. Ja es kaut kur esmu redzējis saberzto frakciju, tad firmā Avotiņi, kur apaļu frakciju beramajam keramzītam braukā pāri ar iekrāvēju.

Kādēļ lamināts ir pretīgi?
Ir kas labāk par laminātu, ja nevēlos parketu, kurš ik pēc pāris gadiem jāpārlako, jo laka izdilsts vietās, kur aktīvāk tiek staigāts; nevēlos linoleju; nevēlos dēļu grīdu, flīzes dzīvojamai istabai īsti nederēs.
Lamināts man šķiet labs "uzliec un aizmirsti" variants, jo nav īsti laika vēl domāt par grīdām, tik daudz, par ko citu jādomā :)

Man viens jautājums, tā kā jāmaina grīda, jo vecā dēlu grīda sapuvusi, doma ir tāda Jaunas brusas tad OSB 20mm un līmēt grīdas flīzes, bet man teica kad nav jēga likt uz grīdas flīzes, jo ar laiku no OSB tās flīzes leks nost, cik tā ir taisnība ?

Tā ir 100% taisnība - pie OSB flīzes līmēt nav prāta darbs, ja nu vienīgi ar parketa līmi. Ja grib pareizi, tad uz OSB jāuzklāj 1 kārta grīdas reģipša - pie reģipša var līmēt ko un kā grib - nekas nekad nost neleks. Galu galā flīžu līme ir uz cementa bāzes un kā zinām no OSB taisa pat betonēšanas veidņus - cements pie OSB nelīp un nelips, tā būs sevis mānīšana.

Paldies (aaaa) par informāciju.