Sveiki.

Ir doma pārlīmēt tapetes, pašlaik ir parastās tapetes, bet paredzētas krāsojamās stiklšķiedras.
Jautājums būtu, ar ko būtu jāapstrādā kailās apmestās betona sienas, pirms līmēt jaunās tapetes?
Paldies

Sveiki!
Vecās tapetes pilnībā jānoņem un iespēju robežās virsma jānomazgā no vecās līmes, kura, droši vien, šķīst ūdenī.
Stikla šķiedras tapetes līmē ar PVA līmi uz stipras, stabilas, labi sagatavotas virsmas. Tās vairs nost neņem nekad. Ja apnīk, tad pāršpaktelē un pārkrāso. Tādēļ sagatavošanas darbus ir vērts darīt vienreiz un kvalitatīvi.
Apmetums, parasti, ir pietiekami stipra un stabila virsma, lai tapetes līmētu uzreiz. Ja nu tomēr tā nav, lieto nostiprinošas dziļumgruntis. Pēc tam, ja nepieciešams, virsmu špaktelē. Tik kvalitatīva virsma, kā krāsošanai, parasti gan šajā gadījumā nav jāpanāk.
Pirms tapešu līmēšanas, visa virsma jāgruntē ar to pašu PVA tapešu līmi, kas atšķaidīta ar 50% ūdens. Tad, kad nožūst, līmē tapetes (līmi klājot tikai uz sienas). Varu ieteikt TASSOGLAS tapetes un līmi, ko ražo Zviedrijā (ar rakstu) un Vācijā (gludās). Ļoti augsta kvalitāte.
Ja tapete ir ar rakstu (austs materiāls), tad ar to arī viss beidzas. Nožāvē un pēc tam divreiz krāso. Ja tapete ir bez raksta (gludā), tad, pēc uzlīmēšanas, tūlīt, kamēr vēl slapjš, visu aplīmēto sienu vēlreiz pārklāj ar to pašu PVA līmi. Tas ir ļoti svarīgi!!! Nobeigumā tāpat divreiz krāso.

Jautājums: kāpēc vajag beigās vēl ar PVA līmi pārklāt tās tapetes?

Tūlītēja pārklāšana ar līmi ir ļoti ieteicama tikai līmējot gludos - neaustos (bez raksta) stikla šķiedras un/vai poliestera audumus.
Austajām (ar rakstu) stikla šķiedras tapetēm tas nav nepieciešams, jo tām ir savādāka struktūra un uzbūve. Tādēļ tām gandrīz nemaz nav pūkainas, nesasaistītas, neieaustas un izpūrušas šķiedriņas, kuras, pēc pielīmēšanas paliek gaisā un vēlāk rada problēmas krāsojot.
Pārklājot gludās tapetes ar līmi, neilgi pēc pielīmēšanas (slapjš uz slapju), līmei žūstot, tapetes šķiedriņas kopā ar žūstošo līmi pieplok (ar žūstošās līmes palīdzību tiek piesaistītas) pie pamatnes un, pēc izžūšanas, veido gludu un līdzenu virsmu. Ja tā nedara, tapetes virspuse paliek ar brīvām un nesasaistītām šķiedrām. Pēc tam, krāsojot, krāsa tik labi tās izpūrušās šķiedras nesavāc, un virsma paliek daudz spuraināka, asāka un nekvalitatīvāka. Kļūst gandrīz neiespējami panākt labu rezultātu pēc divām un pat trijām krāsas kārtām. Nereti, kā vienīgā iespēja, lai glābtu situāciju, tiek pieņemts lēmums visu virsmu vēlreiz viegli pāršpaktelēt, bet tādējādi tiek zaudētas visa virsējā klājuma elastības īpašības un lielā mērā arī zūd tapešu līmēšanas jēga.
Ja līmi klāj vēlāk, uz jau nožuvušām tapetēm, arī vairs nav tik labs rezultāts, kā to darot pēc "slapjš uz slapju" metodes. Tie ir fakti, ko esmu praktiski testējis un pārbaudījis. Man arī ir paraugi (Tikkurila Mācību centrā), kurus var aplūkot un redzēt, cik grandioza ir atšķirība.
Es domāju, ka līme šo darbu dara labāk nekā krāsa, tādēļ, ka tai ir daudz mazāks sausais atlikums kā krāsai. Tādēļ līme žūstot daudz vairāk sarūk un saraujas, sev līdzi savācot arī izpūrušos šķiedru matiņus. Efekts ir vēl lielāks, ja ļaujam vienlaicīgi žūt abiem līmes slāņiem (zem un virs tapetes)
Šī tehnoloģija nāk no Zviedrijas. Tomēr ir dzirdēts, ka ne visur Zviedrijā tā dara. Mēs šo metodi esam testējuši un iesakām, jo esam pārliecināti, ka tā dod augstāku virsmas dekoratīvo kvalitāti. Un tieši vizuālo kvalitāti bieži vien pie mums - Latvijā pieprasa augstākā līmenī, nekā, piemēram, Zviedrijā vai Somijā :)