Labvakar!

Īpašum atrodas 100 gadus vecas daudzdzīvokļu ēkas PUSpagrabstāvā. Logi 1,70 augsti, grīdas līmenis ir 80cm zem zemes līmeņa.
Grasāmies veikt kapitālo remontu, pārveidojot telpas par dzīvojamām (daudzus gadus tur jau bijuši dzīvokļi). Vēlamies norobežoties no žurkām, kuras šad tad ceļo zem dēļu grīdas.
Netiekam gudri, KĀDS būtu pareizs "pīrāgs" grīdas izveidei.
Augšējais slānis būs QuickStep lamināts, zem tā jābūt taisnai virsmai (iespējams ieklāsim gumijoto tepiķi paredzētu šiem gadījumiem).
Zemāk visdrīzāk jābūt BETONA slānim - CIK CM biezam?
Zem tā domājam bērt keramzītu.

Nav skaidrs par ārsnienām, jo siltināts cokolstāvs no āŗpuses NAV, telpas sausas, apkurinātas.
VIeni iesaka zāģēt ārā brusas, celt ārā 50cm kārtu un pildīt ar nezinu ko. + likt plēvi un nodrošināties pret mitruma aukstuma ienākšanu no sienām.

Pati uzskatu, ka siltināt no iekšas nav pareizākais, liels pelējuma risks.
Arī tik bieza slāņa izrakšanai īsti neredzu jēgu.

Varbūt kādam ir laba pieredze, zināšanas?

PALDIES!

Puspagraba ārsienas no ārpuses jāsiltina vismaz ar 10cm polistirola vai polistirēna plātnēm, kuras zemē iedziļināmas vismaz 50cm zem plānotā grīdas līmeņa. Pie siltumizolācijas ārpusē piestiprināmas viļņotās 'Eternit' loksnes, kur jānodrošina gaisa apmaiņa starp vilni un siltumizolāciju, tad sijāta esošā grunts.
Telpu apdare tikai ar baltkaļķa apmetumu. Logiem - virslogu daļai iestrādāt polikarbonāta 2..3mm caurspīdīgās plāksnes.
Grīdas konstrukcija... ja var veidot apsildāmās betona grīdas. Apraksts pameklējams forumā...principā sāk ar blietētu planējumu, tad 200mkm PE plēve.. 20mm grants...100mm polistirols... slīdoša starplika (pergamīns)...60-70mm konstruktīvi stiegrota betonēta grīda ar sildcaurulēm.
Vai iekšējām sienām ir horizontālā hidroizolācija?

Paldies, bet šis variants neizklausās ne ticams, ne īstenojams.

L

to Liga5
ir redzams, ka pati visu zini ;) ... kāpēc vēl kaut ko jautā ????

Man arī vienā mājā ir puspagrabs. Bija apdzīvots padomju laikā. Tad sapuva, applūda, ....15 gadus atpakaļ remontēju. Grīdas- sapuvušas ārā. Grīdas: beramais keramzīts. Virsū putriņa betona javas, tā lai sacietē. Tad virsū betons, tā lai līdzens. Kad nožuva, epoksīda krāsa- massa. Tagad mājas darbnīcas. Un secinājums: Pat vasarā mitrs, kaut vai logi visu laiku vaļā. ne jau tik mitrs ka tek, bet sajūtas , ka mitrs. Pat vasarā ieslēdzu apkuri, lai sasildās. Tad patīkamāk. Ja runā par dzīvošanu tādās telpās, tad obligāti neatkarīga apkure, vai ar elektrību vajadzēs piesildīt vasarā.

Ja varat, lūdzu atsūtiet savu tālruni uz adresestabu(suns)gmail.com. Paldies.

Lūdzu. Skat e-pastu. Rx

Biršs reiz rādīja bildes ar izveidotu istabu istabā (ar pumpaino izolētu un piespiedu ventilētu šķirbu) gadījumam, kad 1.stāvā sienas bija slapjas un namīpašnieks netaisījās neko darīt.
Vienlaikus bija ieteikts meklēt jaunu dzīvokli.

Šis nav tas gadījums. Pagrabs ir ĻOTI sauss.

Labprāt sazinātos ar tiem, kuriem ir šādas telpas un veikti remonti. Vēlams īpaši tie, kuriem ir dzīvojamās telpas.
Par cokolstāva izolācijas likšanu viss ir skaidrs, bet ne vienmēr visu var izdarīt uzreiz, ne tikai naudas dēļ.
Mani interesē PĪRĀGS zem grīdas klājuma un gala rezultāts siltuma veidā.
Paldies!

Grīdas siltumzudumi uz leju ir mazākā problēma. Ja grīdai uz grunts ar vēdināmu pagrīdi var rēķināties, ka pamatne attiecīgi sasils līdz ~+15 grādiem vasarā un atdzisīs ~-5..grādiem ziemā, tad grīdai , kas saistīta ar grunti pamatnes temperatūru nosaka gruntsūdens temperatūra, jo tuvāk ūdenim.. jo pamatnes temperatūra tuvojas ūdens temperatūrai ... jāpāņi saka, ka gruntsūdens vidēji atbilst gada vidējai temperatūrai ..Latvijā ~+1,5... Tātad telpas grīdas temperatūras starpība +20 - (+1,5) ~18 grādi.
Otrs moments ir mitrums. Jā to var ar aci neredzēt, bet uzliekot higrometru... tas rādīs to gaisa mitrumu, kurš atdziestot iegūst telpā. Ja telpai uz grunts grīda un daļa no sienas atdzesē gaisu, tad iekšējais mitrums var sasniegt kondensāciju.
Pirmās latvijas laikā līdz 1940 gadam. bija būvlikums, kas aizliedza puspagraba telpas izmantot dzīvošanai - tad tuberkolozi vēl nemācēja ārstēt. Šodien pateicoties jaunajiem sintētiskajiem siltumizolācijas materiāliem mēs varam šādas pagraba un puspagraba telpas apdzīvot... tikai jāzina ko un kapēc darīt.