rukšana... izžūstot sarūk jebkurš mitrs materiāls, izņēmums ir ģipsis vai speciālie bezrukuma cementi kurus izmanto pazemes tuneļu tamponāžas procesos, bet cik esmu lasījis tiem - vienkāršākam cementa galam pievieno hidraulisku ģipsi, kas kompensē rukšanu.
Taču ikdienas būvniecības darbos, kur ja tiek ievēroti pareizi tehnoloģiskie pārtraukumi, piemēram vācu literatūrā ieteikums, ka mūrētu sienu drīkst apmest tikai pēc 3 nedēļu pārtraukuma, vai vecās krievu grāmatās - koka māja apmetama vismaz 2..3 gadus pēc pabeigšanas, seniem romiešiem vergiem apmetums bija jātaisa 21..24 kārtās... rukuma problēmas tiek samazinātas ... tapēc jau uzlabotajam apmetumam skaitās vismaz 2 kārtas - pamatkārta , kurai ļauj sākt cietēt un tā sāk sarukt un tad pa virsu gludā.

Tiem , kas iesaka vadulas likt apmetumam. Kāpēc?

Ja labi līmēts varot tikai špaktelēt

Vai tiešām būvnieki ir kaut kādi iesūnojuši stagnāti, ka negrib pieņemt neko jaunu? Kādas vēl krievu grāmatas vai senā Roma??? Paskatamies, kur tajā pašā krievu laikā, teiksim 30-40 gadus atpakaļ, atradās pasaule - kādas bija automašīnas, darbagaldi, vilcieni, lidmašīnas, kompjūtertehnika, sakaru tehnika, medicīna, zinātne! Pēdējo desmitgažu progress ir vienkārši prātam neaptverams. Tad kāpēc uzskatīt, ka būvmateriālu jomā nekas jauns neparādās un netiek izgudrots? Protams, ka tiek! Tas pats Knauf, piemēram, pēta gan ģipša maisījumus, gan cementa un gadā tam velta daudzus miljonus savā speciālajā pētniecības centrā, patentē utt. Jāseko līdzi jaunajām lietām un tās arī jālieto - nu neticu, ka mūsdienās būtu aktuāli maisīt kaļķus ar olām, buļļa asinīm, skaitīt buramvārdus un cerēt, ka apmetums neplaisās...

Vadulas vajag, lai iztaisnotu šķībi salīmētu sienu.

Ja man jāizvēlās savai mājai - noteikti taisīšu smilšu-kaļķa apmetumu , kam ir visoptimālākais mikroklimats telpā.
Ja vajadzīgs darbā vai citam , un ātri - ņemtu brigādi ar MP-75 aparātu - tie džeki tiešām prot savu lietu.
Piebilde par MP-75. Ja vēlies, lai siena ātrāk izžūtu - uzstāj, lai apmetēji negludina sienu, t.i. atstāj tikai "novilktu" ar rīvdēli - tādā veidā tiek aizrīvētas visas poras un siena tik tiešām ļoti ilgi žūst.
Mīnuss - siena būs pēc tam jāšpaktelē.

Un metāla vadulas, noteikti jāņem ārā - tās kontaktā ar ģipsi sāks rūsēt.

Līdzīgs jautājums - uz gāzbetona sienām saimniecības ēkā ir vēlme uzlīmēt tapetes.... tur tāda atpūtas telpa paredzēta. Ko darīt? Pietiks ar to pašu armēšanas javu + sietu un, ja gana gluds, aiziet tapetes pa virsu, jeb tomēr pēc armēšanas vajadzētu špaktelēt? Paldies

Zem tapetēm, pietiek ar armēšanas javu tikai.

tapetēm vajag ārkārtīgi labi sagatavotas virsmas, savādāk izskatīsies pēc atejas..labāk krāso.

Ja vannasistabas sienas ir taisni salīmētas un ir plānots flīzēt, vai apmetums ir vajadzīgs? Tā kā mājā nav kārtīga apkure, tad visu sienu apmešanu plānoju pavasarī, bet pa ziemu gribu sataisīt vannasistabu.
Līdz ar to domāju gāzbetona mūri klāt ar hidroizolāciju un lipināt flīzes - ir būtiski argumenti pret (piem. flīzes neturēsies vai tml.)?