J
apkures sezonā grīdas t ir 25 - 28 grādu robežās.
pieminētais atstarotājs testēts ar termokameras metodi pie visai zemām temperatūrām 34 - 38 grādi.
ar pilnvērtīgu gaisa šķirkārtu iznāk R=1. iestrādātam grīdā R ap 50% no tā.

Biedram v_t ir taisnība. Apsildāmas grīdas siltumnesējs caurulēs ~30 grādi siltumā betonā rada vismaz 25...28 grādu diferenci starp grīdas pamatnes temperatūru. Grīdas pamatnes aukstāko temperatūru vispārīgā gadījumā nosaka gruntsūdens temperatūra.

Ja virs folija nav atstarpe(kā pepireflekt gadījumā ar putupolietilēnu), tad no tās folijas vispār nav jēga... Vēl arī tas, ka al folija, kas nav pārklāta ar plēvi noreaģē ar cementa sārmu un praktiski tās tur vairs nav...

O, beidzot reāli cipari. R=0.5 ir līdzvērtīgs apmeram 20mm putuplasta - principā nav jau nemaz tik peļami!

Paturpinot tēmu par par grīdas pīrāgu:
Pirms putuplasta ieklāšanas siltai grīdai uz grunts, ir plāns iebērt ap 8cm biezu šķembu slāni un noblietēt, jo ir augsts gruntsūdens līmenis.
Tā, kā māja tiek celta no gāzbetona 500kg/m3, un pēc gropju dzīšanas kā ari pēc mūrēšanas, uz pamatos iekša sabērtām smiltīm ir daudz dažāda lieluma gāzbetona lausku un EPS100 gabalu.
Jautājums, vai šīs gāzbetona lauskas un putuplastu ir lietderīgi savākt, pirms bērt šķembas, vai arī ar mierīgu sirdi blietēt smiltīs iekšā un pa virsu šķembas?
Varēu visus pēc mājas mūrēšanas pāri palikušos gāzbetona pusblokus un lauskas sasmalicināt un arī ieblietēt grīda, jo tāpat nekur vairs nav izmantojamas būvniecībā. Pluss šim pasākumam ir tāds, ka nepaliek pāri būvniecības atrkitumi un, gāzbetona lauskas grīdā ir papildus siltumizolators, kas lieti noder siltajām grīdām uz grunts.
It tikai bažas, ka augsta gruntsūdens ietekmē, tas gāzbetons varetu izirt un grīda varētu sēsties, radot plaisas betonā.

Nu gāzbetonu ( sastāv no kvarca miltiem un kaļķa) diezin vai zem ēkas vērts atstāt, jo tas ļoti labi notur mitrumu un lēnu atdod.
Vispār jau pret grunsūdens kapilāro pacelšanos izmanto 15cm šķembu slāni, bet ja jau pamatne akurāti nav slapja, tad manuprāt lietderīgāk izmantot to pašu 200mkm PE plēvi. Visa tā grumts. kas būs virs plēves apsildāmo grīdu ietekmē pakāpeniski izžūs.
Gāzbetonu var iestrādāt pagaidu ceļos, jo tos tāpat ar laiku ir jāpapildina un jāpieber.

khe
protams, ka bez atstarpes jēga maza, tāpēc liek ar spīdīgo uz leju, lai gaisa atstarpi veidotu pamatslānītis, un atstarošanās notiktu no iekšējās puses.

atstarotāju ar alumīnija foliju izmanto sienās, jumtos, pērtuvēs. tā kā betons ar alumīniju apietas ciniski un nesaudzīgi, grīdām lieto atstarotāju ar metalizētu pet plēvi, tās virsma aizsargāta ar polimēru un ir betona droša. turklāt to liek uz leju, pret puķiku.
alumīnijs ir apmēram par piektdaļu efektīvāks kā metalizēts pet.

iepriekšējais koments mans.

istoriju nestāstīšu, bet jautājums (negribu citu diskusiju vērt)

-cik slikti, ja neizmanto putuplastu siltajām grīdām?
-vai tad labāk 20mm caurules likt?
-kāda pieredze ar L-jā ražotajām caurulēm? vai tās tikpat labas kā citas?

"-cik slikti, ja neizmanto putuplastu siltajām grīdām? "...principā izmantot var jebkuru citu siltumizolācijas materiālu, bet ja tāda nav, tad ievērojama siltuma daļa aiziet uz grunts uzsildīšanu. Siltā grunts kausē sniegu ap ēku un pavasarī palīdz kūstošam sniegam izskalot pamatus.
"-vai tad labāk 20mm caurules likt? "... jo lielāks caurules diametrs, jo mazāka plūsmas pretestība, taču pieaug caurules izmaksas, jo palielinoties tās diametram, attālums starp caurulēm nav proporcionāls.
"-kāda pieredze ar L-jā ražotajām caurulēm? vai tās tikpat labas kā citas?"... Cik atceros, tad Latvijā nav savas naftas vai akmeņogļu no kurām ražo polimērproduktus. Taču ņemot vērā, ka apsildāmajās caurulēs tiek padots ūdens zem 40 grādu temperatūras, nebūtu lielas atšķirības starp melnajām polietilēna caurulēm vai citām.... iespējams, ka lielāka nozīme ir caurules diametra kvalitātei tieši savienojumu drošības aspekta iespaidā.