Izskatās ka tomēr Jūs nesapratāt, ko cilvēks domā. Silto grīdu kolektoru var uztaisīt bez pārgudrām sistēmām, vienīgā nianse, ka tās ir jāprot noregulēt.

Neticu, ka betonam kas slikts notiks, ja tajās caurulēs pumpēs arī 90-grādīgu ūdeni, katrā ziņā caurules tam ir paredzētas. Zinu cilvēkus, kas gadiem kurina siltās grīdas ar malkas katlu - turpgaita un atpakaļgaita, nekādas miksēšanas, nekādas automātikas un nekas - visi dzīvi un laimīgi.
Man, pie -3 ārā, šobrīd grīdās iet +32 grādīgs ūdens. Mājā +21 visu cauru diennakti. Tā kā - cik cilvēku, tik variantu.

JUNKER - esi tik laipns un padalies savos noslēpumos, ja reiz esi tik pārgudrs!
Neslēp sveci zem pūra - pastāsti, kāda temperatūra tad būtu jālaiž siltajās grīdās, pie nosacijuma, ka apkure nav elektriska, nav zemes siltums, nav gāze ar automātiku un nav nekas, kas katlā nodrošinātu nemainīgu temperatūru 24/7.
Man ir malkas katls. Kad kurinu, tad laižu 45, kad beidzu kurināt, grīda ir uzsilusi līdz 34 grādiem. Telpā ir 25-27 (man par daudz, bet pārējiem patīk). Rezultātā man ir 60m2 ar 6m3 betona "mūrīša", kas man nodrošina n ormālu temperatūru 24 stndas. Kad šis laiks ir pagājis, telpā ir 20 grādi, grīdas temperatūra ir ap 18 un var atkal sākt kurināt.

Domāju, ka visi zina, ka grīdās jālaiž mazāk grādu, ja tie mazākie grādi tiek nodrošināti 24/7!!! Bet lielai daļai tā nav.

Var protams laist lēcienveidīgi to siltumu grīdā, bet tas nav ekonomiski un komfortabli. Faktiski tas ir tas pats kas parastā krāsns - vienu brīdi karsti un tad vēsi.
Pareizais risinājums ir akumulācijas tvertne (maksimāli ekonomiska un tīra sadegšana) un temperatūras regulētājs grīdai.
Temperatūras regulācija grīdai var būt vienkārša un sarežģītāka. Vienkāršākā papildus izmaksā apmēram max 50Ls, kas sevī ietver temorgalvu ar zondi un pašu vārstu uz kura termogalva uzskrūvējas (30 ls). Pārējais ir minimāla pārbūve pie kolektora. Pie šāda risinājuma grīdā tiek padota nepieciešamā temperatūra. Tas arī viss.
Man mājās arī ir šāds vienkāršākais risinājums un temperatūra nelēkā un viss strādā kā vajag. Laikapstākļos kad ārā ir 0 - +5 turpgaita grīdai ir ~ 26 grādi, aukstākā laikā 26-30. Ja grīdā turpgaita ir teiksim 26 grādi, tad atkarībā no plūsmu regulācijas kolektorā grīdas temperatūra ir no 23-24 grādiem. Pie 34 grādiem grīdā jau ir nenormāls karstums telpā. Augstākas temperatūras jau ir ekstrēmisms.

Intereses pēc varu dot aptuvenu mājas energorādītāju kā tas strādā.
Katls 18kw gāzģenerācija, akumulācija 1000L, kvadratūra 140m2, telpās temperatūra konstanti 20-22 24h. Ar vienu kurināšanu es stabili noturos 24h, ja noslinkoju un pavelku vēl vienu nakti (t.i. 36h), tad temperatūra jau nokritusies līdz 18-20 grādi. Aukstā laikā 24h ir objektīvi.
Vienai sistēmas uzlādei es iztērēju mazāk par 30kg malkas. Esmu tā parēķinājis un man sanāca tā katla lietderība ap 80-85%, ko uzskatu par ļoti labu ciparu. Protams katlu gribas jaudīgāku un labāku, bet pagaidām neko nemainīšu.

Izēlies telpas temperatūru, tad pieskaiti tās vērtībai divus grādus un iegūsi optimālo grīdas virsmas temperatūru, un ja pieliksi vēl divus grādus, tad iegūsi vēlamo siltumnesēja šķidruma temperatūru turpgaitai uz siltajām grīdām. Bet jau tas noteikti ka nav svarīgi, jo tava apkures sistēma noteikti ka tam nav paredzēta lai varētu nekurināt arī trīs līdz četras dienas.

Junker - baigi vienkarsi tev viss. A ja telpai griestu vietaa pleeve, Tava formula nez arii straadaas? :)

JUNKERS vienkārši nav dzirdējis, ka ir uz zemes tādi dīvaiņi, kas kurina ar malku, nevis ar elektrību. :D
Akumulācijas tvertne, iespējams, būtu labs risinājums vienmērīgai siltuma padevei grīdās, bet man vienkārši nav fiziski vietas, kur nolikt to tonnu.
Un jā - piekrītu - mana "akumulācijas tvertne" ir 6m3 betona grīdas formā. Ļoti labi akumulē. Jā, no sākuma ir biku siltāk, nekā vajag, bet tas ir brīdis, kad var aktīvi izvēdināt telpas. :)
Bet tā vispārīgi par to runājot - katram ir savas individuālas vēlmes, prasības un sajūtas par temepratūrām. Esmu jau teicis - mums ar sievu ir mūžīgais karš - viņa grib +27, man tā jau ir pirts. Man pilnībā pietiktu ar +22. Tā ka nevajag, JUNKER, izteikt mistiskas vispārinātas teorijas par nepieciešamo telpu siltumu. Pie tam apvainojošā formā. Nokāp no sava elektrības slēdža un apčolē kā strādā apkure ar malkas katlu. :P

Agri, par akumulācijas tvertni tomēr ieteiktu mazliet vairāk padomāt, jo to vairumā gadījumu neaizvieto silto grīdu masa ar savu akumulāciju. Par to jau šeit forumā ir ļoti daudz runāts un secinājumi vienmēr bijuši, ka to vajag obligāti, kad runa ir par malkas katlu.
Akumulācijas tvertnei papildus akumulācijas tvertnes funkcijai ir otrā, svarīgākā - kuršanās procesa stabilizācija. Malkas katliem ir jākuras gandrīz maksimālā jaudas režimā, jo tikai tad malka sadeg lietderīgi, katla siltummainis un skurstenis neapaug ar darvu uc. drazu. Abas šīs lietas nosaka kurināšanas lietderību (malkas patēriņš), drošību (ugunsgrēks no skursteņa), sistēmas ilgmūžību (katla un skursteņa maiņa) un ekoloģiju. Un nav tā, ka tie būtu kaut kādi reklāmas saukļi, tas ir 100% zināms fakts un ir valstis, kurās ar likumu ir noteikta kā minimālā prasība, ka nedrīkst uzstādīt šādu apkuri bez tvertnes (ceru, ka arī LV pienāks diena, kad tāda norma būs).
Tvertnes novietošana protams nav patīkams darbs, jo atņem platību, bet manevra iespējas tomēr ir, jo tvertnei nav obligāti jābūt katla tuvumā - to var saprātīgi izvietot kaut kur citur. Nav teikts, ka tvertnei jābūt 1000L (tādai diametrs ar siltinājumu ir ap 90cm - 1m2 telpas).
Ir tikai viens gadījums, kad grīda spētu pildīt šo tvertnes stabilizēšanas funkciju - tad, ja katla jauda sakrīt ar grīdas patēriņa jaudu (dzīvē tas faktiski nevar notikt, jo ārā var būt +5 un mīnus 25 grādi). Ja tev grīda ir 60m2 un grīdas vidējo patēriņu pieņemam kā 30w/m2 stundā (vidēji siltināta māja, āra temperatūra -10 grādi), tad katla jauda sanāktu 1,8kw. Bet tik maza katla jauda nav!!! Visi pārējie kw ko tavs katls varētu saražot ir super slikts režīms.

Nu re - šis ir prātīgs, skaidrojošs, argumentēts komentārs. Paldies.
Nestrīdos. Aprakstīšu savus kurināšanas "paradumus".
Bija man JUTA-RF apkures katls pirmajā ziemā. Kurināt vajadzēja ar pilnībā aizvērtu gaisa padevi, citādi temp. kāpa virs 100. Skata daiļuma dēļ, šogad katla vietā uzstādīju kamīnkurtuvi ar centrālo apkuri - 19kW. Šobrīd varu kurināt ar pilnībā atvērtu gaisa padevi - tā teikt - uz pilnu klapi un temperatūra vairāk par 70 grādiem neuzkāpj. Viss aiziet grīdās. Šādā pilnā jaudā es kurinu 3 stundas. Sadedzinu 15kg nekvalitatīvās DEPO pirktās skaidu briketes. Temepratūrā grīdā kurināšanas sākumā ir 18-20 grādi, telpā 20-22. Māja ir stāvbūve, no iekšpuses apšūta ar reģipsi un tukšā sprauga (dažādā biezumā, šķībo sienu dēļ) piepūsta ar ekovati. No ārpuses vēl nav nekāda siltinājuma. Pēc šīm trim stundām telpā ir 25, grīdas virsma 27. Kuršana ir beigusies, kamīns izdzisis. Pēc stundas grīdas virsma ir 33, telpā 27.
Pēc 24 stundām grīdas virsma ir 18-20, telpā 20-22.
Kad teplā ir uzkāpuši 27 grādi, izmantoju iespēju un aktīvi vēdinu telpas. :) Ar jaudīga virtuves nosūcēja palīdzību.
Nepretendēju uz pareizu apkures izbūves ideju, darbību un noformējumu. Vienkārši aprakstu situāciju. Mani šī situācija apmierina.
Vienīgi žēl ka katla vietā kamīnu ieliku. Katls viennozīmīgi vairāk siltuma no tā paša kurināmā daudzuma paņēma, nekā kamīns. Tagad sajūta, ka viss karstums izskrien skurstenī.
Toties viesistabā ir skaists kamīns, nevis apkures katls. :)