Caur 2 istabām atrodas veca ķieģeļu krāsns, kas apmūrēta ar parastajām keramiskajām flīzēm. Krāsns būvēta padomju laikos. Vēlamies ievilkt centrālo apkuri un krāsni nojaukt. Kādi sagatavošanas darbi jāveic lai abas istabas nepaliktu melnas no sodrējiem un kā pareizi nojaukt šāda tipa krāsni? Krāsni vēlamies nojaukt abi ar vīru, vai tas maz ir iespējams, pašiem nojaukt? Varbūt kāds var dalīties pieredzē..

Slapina, slapina, jauc kas nojaucams, , slapina, jauc. Slapināt var atkarībā no vajadzības: Ar puliverizātoru, pindzeli....Mazliet pasit, apslapina, pasit, apslapina, nes ārā un t.t.t.t

Caurvēju vajag. Efektīvi, ja spēcīgs ventilators uz vienas palodzes. Viss, kas paceļas gaisā, aiztransportējas un nenosēžas. Daudz reiz tā darīts.

Es no plēves, brusiņām un līmlentas uzbūvēju karkasu apkārt krāsnij un tuneli līdz tuvākam logam, pa kuru visu drazu izfīrēju ārā. Laistīšana ar ūdeni nedeva gribēto efektu, tikai čakarēšanās lielāka (ūdens ar sodrējiem nesaistās, bet notek). Sejas maska un brilles obligātas. Ja saorganizēsiet talku - var sanākt jautrs pasākums!

Jaucu nost ar bleķi apvilkto ķieģeļu krāsni. Pirms tam gan istabas maksimāli izkrāmēju. Sodrējus var akurāti izgrābt no krāsns ejām procesa laikā nenoķēzot sevi un visu telpu ar tiem. Manu krāsni zem bleķa sedza māla kārta, to daudzot nost ar āmuru un meiseli gan putekļi gāja pa gaisu un noklāja visas telpas.

balsoju par norobežotu vietu ar krāsotāju plēvēm vai tml., kā jau augstāk ir raksīts.
jāsagatavo kur likt gružus, es liku baltajos maisos, kādos cukuru liek. Ja maiss nav bojāts, tad nekas ārā nebirst. Par pašu nojaukšanas procesu neko jaunu nepateikšu, no augšas sākam un laužam uz leju līdzīgi kā jau te raksta.

Ja krāsns kalpo labi, silti ieteiktu vispirms pārliecināties, ka to pašu var teikt par plānoto centrālapkuri un tikai tad graut nost esošo krāsni!