Labdien!

Sāku domāt par pirts izbūvi un radās daži jautājumi par pērtuvi.
Vai vajadzīgs siltinājums no iekšpuses pērtuvei? Pērtuve atrodas pagrabā, sienas no keramzīta blokiem, viena no sienām ir ārsiena ar divām keramzīta bloku kārtām un putuplastu pa vidu, pārsegums betona. Pērtuve 5,6kvm. Pats domāju ka siltināt nevajag jo t. pagrabā nekad nav zemāka par 12 grādiem bez kurināšanas. Lietojot pirti ieslēgtu arī siltās grīdas pērtuvē un priekštelpās.
Kā ar hidroizolāciju sienām un griestiem, vajag vai nē?
Pērtuvei uz grīdas būs flīzes, uz sienām un griestiem dēļi. Vai kādam ir pieredze sienas un griestus apdarināt ar priedes dēļiem, kā ar sveķiem šādā gadījumā?
Cik kw elektrisko krāsni vajag 16 kub.m pērtuvei? Kādu labāk izvēlēties?

Būšu pateicīgs par ieteikumiem

nav nekāda vajadzība papildus sildīt keramzīta blokus un pārsegumu. tāpēc zem apdares dēlīšiem jāiestrādā atstarojošā izolācija. uz sienas izveido latojumu, pieskavo atstarojošo, atkal 12 - 20 mm latas. tad apdares dēlīšus.
es ar skujkoku dēļiem neriskētu.
krāsniņām ir tehniskie dati, kuros rakstīts, kādiem pērtuves tilpumiem tā piemērota.

Manuprāt obligāti atstarojošo plēvi kopā ar siltumizolāciju, kaut vai 5cm. Labi aiztaisīt - aizsargāt no siltā gaisa pieklūšanas sienai tiešā veidā, jo veidosies kondensāts sienas tilpumā.

Es arī uzskatu, ka siltinājumu vajag likt. Lai arī sienas būs 12 grādus siltas uz tām vienalga veidosies kondensāts. Elektrības patēriņu arī siltinājums samazinās. Dēļus labāk protams ņem lapukoku un vislabāk liepu. Man gan pašam ir egles dēļi, kuri palika pāri no majas apšuvuma. Neies tak mantu laist zudumā un uzsitu pirī ;). Kārtīgi izkurinaju tā uz 120 grādiem un sveķi lielākoties iztecēja. Nē, nu ja gar sienu grābstīsies, gan jau var sveķus atast, bet neviens tak pērtuvē gar sienām netrinas. Galvenais, lai no griestiem nepil. Lāvu gan tikai no lapukoka.

Švāģerim pagrabā bez siltinājuma jākurina 6 stundas un vienalga neomulīgi priekštelpā, to arī vajadzētu siltināt un papildus sildīt. Draugam saimniecības ēkā ar siltinājumu uzkurina pāris stundās, priekštelpā pirts krāsns kurtuves mute uzsilda tā, lai omulīgi varētu iedzert alu un pasēdēt ar pliku vēderu.

Par sveķu koka dēļiem Didzimp absolūta taisnība - sākumā pāris reizes pamatīgi uzkarsē pērtuvi - sausas saunas režīmā - nelietojot ūdeņus.
Sveķi iztek un sakalst - tos var arī paberst nost - vietās, kur iztecējumu ir pavairāk. Nav tik glauni kā ar lapu koka apdari - citādi nekādu problēmu.
Lāvas gan lapu koka - kaut vai pašam nogāzt kādu apsi savā vai lauku draugu teritorijā - un sazāģēt 5-7cm biezās plankās - darot to pašam vai iedodot to izdarīt tuvākā gaterī...kaut kā tā...apse ja kas skaitās pati labākā - jo koksne mīkstāka....

Lai vai kādi dēļi - lai paildzinātu to kalpošanas laiku - gaisa šķirkārtai zem tiem jākalpo kā vēdināšanas šķirkārtai - tātad dēļus apšujot jāatstāj šķirba pie grīdas (ievads) kā arī šķirba pie griestiem (izvads).
Šo nav grūti realizēt - pretējā gadījumā jārēķinās, ka pēc 5-7gadiem dēļi būs jāmaina, jo sienas pusē tie būs sākuši trupēt. Bet tie gadi aizrit daudz ātrāk, nekā mums liekas un kā mums gribētos...

Ja foliju neliek pie sienas tieši klāt - bet ar atstarpi - gaisa šķirkārta jau it kā arī kalpo par siltumizolatoru - bet ne jau tik lielā mērā kā vate...

Un vai maz ir jūtama starpība starp plikas folijas un 5cm biezās pirts vates cenu (kura ir ar foliju) - un vai tas ir tā vērts?
Cenas nezinu tāpēc neesmu spriedējs...tik stādos priekšā pliku alum. foliju - kā ne pārāk izturīgu - samērā viegli plīstošu materiālu....

protams, ka runa nav par pliku foliju. ar to būtu jādarbojas kā ar jēlu olu. atstarojošai izolācijai ir pamatkārta, kas ļauj ar to ērti darboties. svarīgi ir rūpīgi pārlīmēt visas salaidumu vietas un pieslēgumus grīdai, durvju ailei.

mantoju 90to gadu sākumā būvētu dāču ar pagrabā iebūvētu pirtiņu. sienas siltinātas ar stikla vati un tvaika plēvi, bet betona pārsedze nav siltināta nemaz. vairāk par 45* uzkurināt nav izdevies nekad, par spīti diezgan palielai krāsniņai. defektam ir savs efekts - ja iet pie 30 - 35* temperatūras, tad garu uzmetot dabū turku pirti. var dabūt tik biezus garaiņus, ka izstiepjot roku, pirkstus knapi var saskatīt. protams, ka nekāda klasiska pēršanās nesanāk, bet nomazgāties un atlaidināt kaulus pēc darba dienas var, tāpēc pagaidām nesteidzos ar izolēšanu, jo laba pirts ir mājās.

tātad, ja nesiltināsi, būs turku pirts. gribi pakarsēties - izolē ar atstarotāju.

Paldies visiem par atbildēm. Tagad ir skaidrs ka obligāti jāsiltina no visām pusēm.
Kā ir ar elektriskajām pirts krāsnīm, vai ar tādu var dabūt apmēram tādu pat slapjo pirti kā ar parasto malkas krāsni, vai īsti nē?

var.

Nevar! Protams, ko mēs saprotam ar slapko vai tā saukto krievu pirti. Kārtīgu slapjo pirti var dabūt tikai ar pirts krāsni, kurā akmeņi ir slēgti. Krāsni kurina daudzas stundas, kamēr akmeņi sarkani, bet pērtuvē temperatūra grādi četrdesmi, piecdesmit. Tad met ūdeni uz pārkarsētiem akmeņiem un dabū kartīgu, tā saukto vieglo garu. Ar elektrisko krasni vai malkas krāsni ar atklatiem akmeņiem nekad tādu efektu dabūt nevar. Tas gan nenozīmē, ka pirts būs sliktākā, tā vienkārši būs savādāka, bet ne kārtīga slapja pirts.