Kā būtu, ja mansarda siltinājumam izmantotu nevis vati bet putuplastu - vieglāks un siltāks, bet degošs.Ir vēl minēti perlīts un vermikulīts, internetveikalos tādas plāksnes neatradu.
Paroc ja liek 30cm, tad var saplakt.
Spāres 200*75, virsū difūzijas plēve.
Ir vēl doma, ka zem putuplasta likt pirmo kārtu akmens vati cieto 3cm, lai pasargātu no aizdegšanās.

Mansardos mūsdienās putuplastu vairs neliek - manuprāt, tā bija agrāko laiku mode. Putuplasts protams, ka ir superbīstams no aizdegšanās viedokļa. Putuplastu arī nevar tā nostrādāt, lai nebūtu tur visādu spraugu un tās spraugas diezgan jūtami ietekmē siltināšanas rezultātu, jo īpaši ja ņem vērā kādi ir šodienas standarti pret siltumnoturību ēkās - mansards vājākā vieta. Putuplasts cik atceros nav siltāks par vati, mazliet švakāks.
Tā kā man ir pašam plāns par šo tēmu, tad es nonācu pie ekovates versijas - mazāk darba, blīvāks pasākums, cenu vēl nesarēķināju pret vati, bet manuprāt ja ņem vērā darbu, tad kaut kas stipri līdzīgs. Pieļauju, ka finālā jābūt būtu labāk.

Par putuplastu jumtā. Bija krievu TV raidījums, kurā apgalvoja, ka putuplasts jau pie 70-80C (bail sameloties precīzu C) sāk izdalīt kaut kādus indīgus izgarojumus cilvēkam, un degot pilnīgi noteikti tur ir indīgi dūmi. Ekstrudētais putuplasts vēl esot pieļaujams, bet tikai pie ventilācijas šķirbas augšpusē. Bija arī paraugdemonstrējumi ekstrudētā putuplasta dedzināšanā, arī tur bija degšanas atšķirības starp ražotājiem... Vienīgais pluss, ko raidījumā varēja minēt bija, ka, ja nu jumts pēkšņi sāk tecēt, tad viss ūdens pa putuplastu notecēs vēja kastē... bet tas pluss arī tāds savdabīgs, jo jumtam jau nebūtu "jātek"...

Gan vates gan "putuplasti" ir dažādi, pērkot universiālveikalā pirmo kas pagadās lambada būs ap vai nedaudz zem 0.4W/mK, savukārt pameklējot labāk gan vienu gan otru var atrast līdz 0.3 ,bet neviena vate nevar sacensties ar poliuretānu, kura siltumvadītspēja ir pat 0.2W/mK
Vermikulīts galīgi nederēs mansardam, jo tā siltumvadtīspēja 0.6..0.8, pērlītam ap 0.5, bet tāpat, lai sasniegtu sakarīgu un būvnormatīviem atbilstošu siltumvadtīspēju, vajadzēs ļoti biezu slāni...

Kāpēc izvēle tieši krita uz ekovati? Man arī priekšā mansarda siltināšana. Es sliecos uz beramo akmens vati, kas arī tiktu iestrādāta ar pūšanas metodi. Akmens vate it kā mazāk sēžoties nekā ekovate

Teorētiķim jau gan būtu jāzina pareizāk....... uzskaitītie dati ir nepareizi, jo ir 0,03....0,04 W/mK. Un vatei ir optimālais blīvums kad kopējā siltumvadāmība vismazākā.[www.paroc.lv]

Principā man vienalga, arī akmens vate derētu, jautājums ir par pašu iestrādes tehnoloģiju, cik blīvi prot sapūst un kā viņi to dara un ar kādām iekārtām. Tur ir nianses kaut kādas. Senāk nemācēja tos blīvumus panākt, kas ir svarīgi vertikālēm un slīpajām daļām. Horizontālie segumi nav problēma. Vēl protams jāpapēta piedāvājumi.

Ar tām slīpajām daļām nemaz nav tik traki, jo sasēžas vertikāli. Ir nācies šo to pajaukt un pārrāvumi siltinājumā nav bijuši, tik sasēdušās, piem. skaidas, vienīgi pie pašas pārejas horizontālē nedaudz plānākas.

Poliuretāns izrādās esot pūšamais variants, nevis loksnēs, par beramajām vatēm - neesam droši, ka tās aizpildīs 100% visus tukšumus,to nevarēs pārbaudīt, it sevišķi slīpumos. Paliek tas pats Paroc loksnēs. Pasmaga gan tā Paroc vate un rokas pēc darba ar niez.

Šobrīd arī pētu siltināšanas iespējas un tā kā patīk nevis klausīties reklāmu, bet lasīt tehnisko dokumentāciju, tad atradu šādu info par beramām vatēm:

[www.paroc.lv]
[www.paroc.lv]

Kā redzams katrai no šīm vatēm ir dažāds iestrādes blīvums (BLT3 - 33+ kg/m3 BLT9- 40+ kg/m3).
Pie dažādiem risinājumiem (skatīties linkos sadaļās Īpašības tabulu Siltuma pretestība) slīpajās plaknēs iestrādā vidēji 1,5 reizes blīvāk, bet vertikālās sienās 2 reizes blīvāk nekā uz auksto bēniņu horizontālās virsmas. Un tikai ja tiek sasniegta noteikta blīvuma pakāpe ir iespējams panākt deklarēto sēšanas klasi - bēniņu horizontālai virsmai S2, bet slīpajām virsmām S1

Starp citu sēšanās klases atbistoši EN 14064-1 clause 4.2.3.2 defines 3 classes for settlement:
S1: ≤1%;
S2: > 1% and ≤ 5 %.
S3: > 5% and ≤ 10%

Ekovatēm diemžēl šos skaitļus kas būtu identiski testēti neatradu, bet te [www.isoleringpriser.dk] ir VidesTehnikas tirgotas poļu? ekovates ETA atbiltības sertifikāts. Tur tiek testēts ar citu metodi, un sēšanās skaitļi figurē no 0 līdz 15% !

Savukārt kā mūsu pūtēji raksta piedāvājumos? Te citāts no viena "lielā pūtēja" piedāvājuma:

Materiāls Paroc BLT
Siltumvadītspēja λ 0.036-0.041 W/mK
Blīvums 30-45 kg/m3
Sēšanās koef. 5-7%

Secinājums:
Vienoties nevis par centimetriem cik sapūst, bet gan KG materiāla ko iestrādāt, lai rezultātā arī ja būs iepūsts pārāk "gaisīgi", tad nosēžoties tiktu panākts noteikts blīvuma slānis. Piemēram lai iepūstu 100m2 horizontālu plakni 400mm biezumā ar BLT3 vati nepieciešams pēc ražotāja datiem vismaz (33kg/m3*0.4m)=13.2 kg*100m2 = 1320kg /16 kg_pakā = 82,5 iepakojumi.
Un pat ja pūtējs iemanās no šīm 82 pakām "uzkult" 500mm, tad jāmaksā būtu tikai kā par 400mm.