Sveiki,
Nopirku māju pagājušajā gadā ar balto apdari. 2 stāvi, pirmajā jau bija iebetonētas siltās grīdas. Lai efektīvāk izmantotu apkures resursu nolēmu pa visu pirmo stāvu likt flīzes. Nopirku ne tas lētākās pa 35Eiro/m2, tā teikt lai prieks mājās braukt un viesus aicināt.
..Bet.. flīzes pat karstākajās vasaras dienās ir neizturami aukstas. Pats sāku pierast, bet bērns puņķojās rāpojot pa grīdu, kā arī viesi ik pa laikam jautā- ko tik austa grīda- ieslēdzi atdzesēšanas režīmu??? Pirms pirku māju pārbaudīju zem armētā betona ir 7cm putuplasts. Varētu būt apmēram EPS 70 vai 80 uz tausti. Varbūt kāds ir saskāries un ir kāds risinājums, bet varbūt tas flīzēm ir ok? Aukstums no durvju ailēm vai tml. kas man šķiet neticami... Jaukt tagad visu nost un izmest 5000Eiro arī negribas.
Paldies jau iepriekš ja kāds zina ar ko sākt meklēt.

...nevajag ar plikām kājām staigāt pa grīdu. Ja bērns rāpo...ieslēdziet uz brīdi apkuri. Jebkura "akmens" grīda būs auksta taustot ar pliku kāju, plaukstu. Par visu jāmaksā.

Flīze noteikti pulēta akmens veidā. Jo gludāka flīzes virsma,jo pilnīgāk tā pieguļ pēdai-attiecīgi temperatūras pārnese notiek intensīvāk. Raupja flīze neliksies tik auksta.

Jā pilnīgi pulēta

Praktiķis Wrote:
-------------------------------------------------------
> Flīze noteikti pulēta akmens veidā. Jo gludāka
> flīzes virsma,jo pilnīgāk tā pieguļ
> pēdai-attiecīgi temperatūras pārnese notiek
> intensīvāk. Raupja flīze neliksies tik auksta.

Man gandrīz visā mājā koka grīdas(izņemot sanmezglus ),bet vienīgā vieta ,kur noflīzēts, ir divas rindas(flīzes 30x30cm)gar virtuves virsmu un jāsaka,ka tās flīzes ir nenormāli aukstas......varu iedomāties kā tas ir ,ja viss stāvs flīzēs...

Glābt situāciju var apkure vai tepiķis.
Būvfizikā ir tāds jēdziens kā siltumpārnese kontakta veidā - kas atkarīga no kontaktējamā materiāla siltumpārejas pretestības - lamda : kokam 0,14 W/mK .... flīzei ~1,9 W/mK un siltumuztveres vai siltuminerces vērtībām. Lielums grīdai tiek normēts - tam, līdzīgi sienu, pārsegumu siltumpārejai jābūt definētai. Taču diemžēl brīdī, kad tu būvēji ēku nebija neviens, kas tev to norādītu.
Flīžu segumi lietderīgi mitrajās telpās, kur pēdas kontakts ar virsmu relatīvi neliels, līdz 10 minūtēm. Dzīvojamās telpās mēs sēžam un pēdu kontakts būs 30 min un vairāk - tapēc mūsu klimata apstākļos ieteicams dabīga koka segums. Zinu cilvēkus, kas pat lamināta segumu uzskata par aukstu pēdu kontaktam.

Man arī visā vienstāvu mājā siltās grīdas Eštrihā, zem kura 10 cm puķiks, un visur, izņemot guļamistabas, flīzes. Tiesa pārsvarā grubuļainas (ar reljefu) un imitē koku - varbūt māna aci un psiholoģiki siltāk :) Guļamistabās nav flīzes, bet šitāds PVC/vinila segums [www.polyflor.com] , kas siltumu vada tikai nedadz sliktāk kā flīzes un labāk kā kokveidīgie segumi (bonuss apkurei), arī ar reljefiņu, bet uz basas kājas sajūtu ir tomēr mazāk vēss par grubuļainu flīzi.

Kopš jūnija sākuma apkure mājā izslēgta. Tikko intereses pēc ar infrasarkano termometru pamērīju virsmas temperatūru - viesistabā flīzēm ap 22.3 C, citur flīzēm un PVC ap 21.3 C. Viesistabā laikam vakara saulīte iespīd un pasilda vairāk kā citur.

Staigājam pārsvarā zeķēs vai čībās, puņķu nav vairāk/biežāk kā bija ne pirmā stāva dzīvoklī ar laminātu un radiatoriem. Tai skaitā 8 mēnešus vecs sīcis rāpo brīžiem zeķītēs, brīžiem basām kājām un nesūdzas. Kopumā ar apzināto izvēli esmu apmierināts un nost raut neko netaisos. Otrreiz varbūt arī viesistabā būtu licis to PVC segumu, jo nedaudz siltāks uz sajūtu.

Autoram idejas no manis - profāna:
1) varbūt arī vari pamērīt virsmas temperatūru - ja līdzīgi kā man vai vairāk, tad vainu flīžu gludums tik daudz nozīmē, vai mums aukstuma sajūtas dažādas un man ciemiņi pieklājīgāki. Ja t ievērojami mazāka, tad varbūt puķika biezums vai ģeogrāfija ko spēlē (man pieRīga un aukstuma tiltā uz terases sliekšņa, kur nav puķiks starp flīzēm un mazliet silināto pamatu, šobrīd ap +19C grīdas virsma)
2) varbūt pie puņķu un sajūtu vainas kaut kādi caurvēji, kas gar grīdu skraida (svece kā detektors)?
3) paklājs/tepiķis kritiskajās vietās pie zviļņa?
4) jāpierod pie čībām/zeķēm?
5) pa virsu flīzēm lamināts (kas par apkuri - ja nav SS, tad tā siltumvadītspējas starpība var būt nav tik ļoti no svara)

6) vēl tepat forumā sen atpakaļ [www.building.lv] Inese X rakstīja, ka mēdz atstāt SS vasarā uz minimālo režīmu, kas neko diži netērē. Varbūt kā variants, pamēģināt vismaz.

Iegrimstot teorētiskās pārdomās ar grīdas uz grunts siltumpāreju jāsaka, ka arī pamatnes grs tips un kapilārā mitruma daudzums tajā rada atšķirīgas temperatūras pamatnē. Te kā piemēru var minēt zemes siltumsūkņu izplatītāju informāciju par zemes kolektora garumiem dažāda tipa gruntīs - māls vai sausa smilts.
Arī armēta betona uz šķembām siltumuztveres lielums atšķirīgs no 'klona betona' - cementa -smilšu javas. Un atšķirību piedod arī saskarsmes virsmas tips - gluds vai reljefains - tapēc ziemas apavus taisa ar augsta reljefa zolēm, lai samazinātu pēdu izsalšanu.

Man gan pārsvarā koka grīdas. Bet virtuvē un vannā - flīzes.
Tos kontūrus kur flīzes, esmu atstājis vaļā arī tagad - vasarā un sūknis ir uz min. Bet IR. Cauri iet 27 grādi.
Virtuvē vnk forši, vannā - forši un sausi :)