Super atradu info. Labā mājā siltās grīdas istabās var vispār neregulēt. Jātur tik konstanta temperatūra turpgaitā, kas 1'C vai 2'C lielāka par vēlamo. Ja telpa uzsilst no saules vai ārā paliek silts, siltuma zudumi starp cauruli un grīdu pazūd, jo tempera'turas vienādas. Ja telpa atdziest sākās siltuma noņmšana no siltās grīdas caurules. Es savā puspasīvajā piebūvē arī šo mēģinu, gandrīz sanāk. Nu re, siltiniet un blīvējiet zēni!

[twitter.com]

kārtējo reizi fizikas likums kā kautkādu jaunumu nopublicējuši - 1 grāds temperatūras starpības starp betona grīdu un telpu nozīmē 11w/m2 stundā.
Tālāk vienkārša matemātika - ja telpa zaudē 20w/m2*h tad grīdai jābūt vismaz par 2 grādiem siltākai.

bet prezentācijā minētais instant heat gan tur nespīd.

------------------------------------
Ceļu savu māju - [gimenesmaja.wordpress.com]

Uj ielikās pie iekšdarbiem. Gribēju pie inženiertīkliem

Jānis

1'C var diezgan ātri uzraut.

Ak jā un ā prezentācija ir no pasīvo māju sanākšanas. Siltākās zemēs viņi uz visumāju liek vienu radiatoru. Tur principā siltās grīdas nav vajdzīgas pēc būtības.

Janis

Vēl siltākās zemēs vispār ne radiatoru ne pasīvo māju ;)

ETT, arī siltākās zemēs ir pasīvās mājas, jo jēdziens "pasīvā māja" attiecas nevis uz apkures izmaksām, bet gan uz mājas kopējo energopatēriņu gada griezumā, tai skaitā ēst gatavošanu, siltā ūdens sagatavošanu, gaisa kondicionēšanu utt. Tāpat pasīvās mājas standarti nosaka arī pieļaujamo gaisa noplūdi (jebšu hermētiskumu) - arī siltajās zemēs, kur dienā ir 40-50 grādi, tas ir aktuāli.

Citēju janisjanis teikto:"...Super atradu info. Labā mājā siltās grīdas istabās var vispār neregulēt. Jātur tik konstanta temperatūra turpgaitā, kas 1'C vai 2'C lielāka par vēlamo. "
Bez regulēsanas nekas nesanāks! Telpā temperatūra krīt, ja ārā ir aukstāks laiks...un ko, bez regulācijas telpas temperatūra celsies līdz komforta? nekā. Jāpalielina grīdas temperatūra un tad tā ir regulācija! Tikai algoritms , ka tai jābūt par 1-2 grādi lielakai varētu būt spēkā. Atkārtoju: Pats algoritms , nevis neregulēšana. Un šis algoritms būs spekā arī jebkurā apkurē, tikai +C kas jāievēro būs atkarīgs no zudumiem, kas pasīvā mājā ir varbūt tie paši 1-2 grādi, parastā...varbūt 10-30-40 grādi.

binary, protams, ka viss ir iespējams, bet vai vajag? Pie kam, it kā viena nosaukuma lietām ir pavisam citas problēmas, cita resursu pieejamība, līdz ar to arī citi risinājumi, kas mūsu apstākļos nebūtu ne loģiski, ne arī iespējami. Jā, pasīvās mājas parasti tiek salīdzinātas pēc energopatēriņa, bet reti kad pēc izmaksām - gan pašas mājas, gan pielietoto energoresursu izmaksām, un tās var būt ļoti dažādas. Līdz ar to dažkārt stāsts ir tikai par ideju, kas pats par sevi nav likti, jo bez ideju virzīšanas iestājas stagnācija. Personīgi man krietni vairāk prasās ideju sasaiste ar konkrēto vidi, pieļaujot atkāpes no energoefektivitātes tajās jomās, kas konkrētajā vietā ilgtermiņā nav vidi degradējošas, un ekonomiski apgrūtinošas.

Tieši tā arī ir un daudzi mierīgi arī dzīvo bez nekādām automātikām. Un nemaz nevajag nekādu pasīvo māju, pietiek ar normāli siltinātu māju. Grīdas laukums ir tik liels un ja nav salikti virsū nezkādi paklāji vai siltumnecaurlaidīgi grīdas pīrāgi, tad siltumatdeve ir pietiekama, lai telpas gaiss ieņemtu grīdas temperatūru neatkarīgi no tā, kāda temp ir ārpusē. Ja vien nav nezkāda sarežģītā būve, kur katrai telpai vai telpu grupām nepieciešami savi temperatūras režīmi, tad šitāds vienkāršotais variants mierīgi iet cauri. Regulējams termostatiskais jaucējs, sūknis, un rokas regulatori cilpām, kurus 1x nobalansē lai izlīdzinātu plūsmas un dzīvo laimīgi.