Mēģinu atjaunot 30to gadu durvis un krāsu esmu nokasījis tīri ciešami ar fēnu, bet atklājās cita ķibele. Zem krāsas parādijusies cita kārta, ko fēns neņem un nokasīt arī nereāli. Mēģināju ar slīpmašīnu - lēnām iet uz priekšu, bet smilšpapīrs piecepās pilns ļoti ātri. Izskatās pēc plānas puscaurspīdīgas papīra kārtas. Man domāt, ka tā varētu būt līme labākai saķerei...vai kāds cits zaņķis labākai saķerei. Ir kādas idejas, kas tas tajos laikos bija un kā nesāpīgāk ar to tikt galā?

Tā visticamāk ir pernica un tāda problēma ir, ka ar smilšpapīru baiga ķēpa noņemt, jo piesit ciet uzreiz. Pareizāk būtu bijis akurātāk fēnot un noņemt gan krāsu gan to pernicu lielā mērā un vienā piegājienā. Tagad var mēģināt vēlreiz maigi pafēnot un ar cikliņu ņemt to nost. Šajā procesā cikliņam ir vislielākā nozīme - tam jābūt asam un pareiza izmēra un profila - tad arī visu būs reāli noņemt.

Pamāģini ar Larafēnu, vai taml.

Mēs, tie kas bija PSRS armijā, parketa grīdu, kas bija ar vasku neskaitāmas reizes bonierēta skrāpējām ar sasista stikla gabaliem: Sasit loga stiklu, un ar piemērotākas konfigurācijas gabaliņiem skrāpē, skrāpē, un skrāpē! Paņem citu un atkal skrāpē.

Es līdzīgā gadījumā situāciju risināju šādi:
1) nokasīju, kas kasāms ar fēnu. visu protams nenokasīju domādams, ka ar slīpmašīnu varēs... slīppapīrs aizķepa un mēģināju vēlreiz ar fēnu - nekas nesanāca, jo pirmo reizi fēnojot sacepināju visu, kas sacepināms - kā jau te minēja - vaidzēja ar fēnu piestrādāt akurātāk ar pirmo reizi.
2) Uz flekša uzliku smilšpapīra ripu ar rupjiem graudiem - fleksim lielāki apgriezieni - ķēpa gāja labi nost, tik jāuzmanās - šādi slīpējot var sataisīt gana dziļas apļveida rievas, kuras pectam izslīpēt ir darbietilpīgi.
3) Darbs ar slīpmašīnu.

Un, ja grib visas gropītes izslīpēt, kur ar slīpmašīnu netiek klāt - lai dievs apraksta... es tās neslīpēju un nosaucu par "old style"" :)

+
kad slīppapīrs pilns ar sveķiem vai ko tamlīdzīgu - paslīpē drāšu birsti - pagaidām labāku risinājumu nēsmu atradis, kā pagarināt slīppapīra mūžu.

Ja lieto fleksi ar apgriezienu regulēšanu, uz minimalajiem apgriezieniem, tad ripa koka slīpēšanā mazāk aizķep, jo tik stipri nesilst. Ilgāks ripas mūžš.

Ar smilšpapīru un rotējošo ir pilnīgs bezcers pat pie maziem apgriezieniem. Tas vissliktākais variants kāds var būt. Apaļajam smilšpapīram uztaisīs pāris pumpas ar ķepekli un kaut arī disks par 90% tīrs, viņu var mest ārā pēc 20 sekundēm darba. Ar citām būs līdzīgi. Vienīgā, kura kaut cik pacieš šo situāciju ir lentas mašīna, bet arī ne pārāk ilgi.
Es teiktu ka efektīvākais risinājums konkrētajā gadījumā ir ass cikliņš platumā ap 2 cm. Platāks neņems vairs. Pēc cikliņa tad jau var ar smilšpapīru visu nomaskēt.

Ar to drāšu birsti un smilšpapīra restaurāciju arī nekas nesanāks.

es darīju kaut kā pa bišķi nu visa aprakstītā:
1. fēns krāsai
2. sasistas alus pudeles zemkrāsas smāķim. kā jūt, ka neņem, maina lauksu. iet diezgan ātri.
3. ekscentra slīpmašīna un smilšpapīri 60/80/100/120
4. eļļa un gotovs.

vienīgi es tur baigi neiespringu uz 100% visas krāsas noņemšanu - tīri labi patīk, ka redzams durvju vecums un ilgais mūžs.

galvenais aliņu paņemt pietiekamā daudzumā un laiku atvēlēt pietiekami.

šeit smalkāk, moš noder: [vasarnica.blogspot.com]

--------------------------------
paķimerējos ap savu vasarnīcu.
[vasarnica.blogspot.com]
tagad snaikstos ap nākamo objektu:
[mezamaja.wordpress.com]