Pikrītu Dindirin, ka atšķirība svarā var būt dēļ koksnes īpatnības. Man bija 4x4 latu kaudze no priedes - pilnigi zaļas. Kad krāvu, tad bija ļoti jūtams svars katrai. Pēc izžāvēšanas svars pamatīgi nokritās, bet ļoti izteikta parādījās atšķirība starp tām, lai gan visas vienādi sausas.
Tāpat piekrītu, ka tā nav ārprātīga traģēdija likt kā latojumu arī mazliet mitrāku, nekas tāds tur nenotiks, jo neba jau tas pasākums būs pilnīgi hermētisks.
Cita lieta par regipsi - par viņa staigāšanu man nav pieredze, bet esmu dzirdējis ka īsti labi nav, bet nedomāju, ka tur varētu būt kaut tik ļoti dramatisks, ja vien nav prasība pēc ļoti augsta finiša standarta. Regipsa vietā var apskatīt arī citas alternatīvas - piem. apmetama kokšķiedra, vagondēlis gan jau arī vēl kaut kas.
Impregnēšana iekšdarbu materiāliem nav prasība. Tas ir lieki.

Der izlasīt šo: [www.norgips.lv]
Liek dubultreģipsi.....

to xxyy
Labi ja 1% izmanto sentēvu gudrības, bet gāž baļķus nepareizā laikā, nepareizā vietā un nepareizi izžāvē un tad brīnās, kāpēc pēc 5 gadi baļķu starpās vējš gaudo cauri un plaisas tik lielas, ka plaukstu var iebāzt. Tā kā tev impregnējums būtu šeit mazākais uztraukums, jo guļbaļķi no LV ražotāja ir pēdējais, ko izvēlēties. Kvalitātei izmanto līmētos guļbaļķus, bet es to vairs nesauktu par guļbaļķu, bet brusu māju. Un vajag nevis iemērktu vannā, bet ar spiedienu piesātinātu.
Nav runa par to, ka var arī tā celt un 80-90% viss ir ok. Ir runa, ka tu vari iekļūt tajos % nelaimīgajos ar kādā mājas stūrī pelējumu un mitruma krāšanos. Un tu arī vari 10 gadus nodzīvot, nemaz neuzzināt, ka tev kādai brusai dēļ nepareizi uzceltā pīrāga pienākušas pēdējās dienas pēc tiem 10 gadiem.
Sakars koka izkalšanai ar karkasu. Tas, ka aiz sienas skapīša, kur dzini naglu koks ir sauss, nav rādītājs ka visā mājā nav kondensāts un pelējums. Un tas, ka vienā vietā ir kondensāts, nenozīmē, ka viņš būs jebkurā vietā, kur tiksi klāt apskatīt karkasu. Mūsu vasjas un fedjas režīmā celts karkass auro cauri un tādā visdrīzāk arī būs mazāk kondensāts, tikai apkures izmaksas 2x lielākas un bieži drēgnums pie āra t° maiņas.

Tā māja ir tajā Tavā 1% :) No vecajiem guļbaļķiem, vecajām metodēm utt.

Manuprāt ir neprāts būvēt riģipsi uz koka latām, ja metāla profili ir gandrīz vienā cenā ar koku.

Piekrītu pa cenu. Koka brusiņas 50x50 ir pat dārgākas par parasto CD. Fakts,bet..

Es, piem, paņēmu zaļas un no viņām veidoju stalažu karkasus, lai pabeigtu mūrēšanu un uzliktu jumtu, notekas utt... Tagad man viņas ir dabiski ižžuvušas-sausaas, nav baigi sametušās jo bija karkasā un drīzumā tiks liktas mansardā.
Tie kas ir ņēmuši stalažas nomā zin cik tas izmaksā.., taka viņas jau tagad ir 3 reizes atpelnījušas sevi..

Prāts vai neprāts par tiem profiliem - katram savs. Es uzbūvēju 2 starpsienas uz 50x50 jo taisos pēc dažiem gadiem nojaukt. Brusiņas aizies malkā, bet tos skārda metāllūžņus kur lai liek?

mana pieredze no spiediena impregnēšanas - atveda tipa sētas dēļus 45x95, kas pēc lietus sāk izskaloties..vismaz pēc krāsas :) karoče, ja nestāvi blakus tiem kociniekiem, tad sūdus Tev atved, vai arī jāmaksā 2x vairāk.

GG Wrote:
-------------------------------------------------------
> Prāts vai neprāts par tiem profiliem - katram
> savs. Es uzbūvēju 2 starpsienas uz 50x50 jo
> taisos pēc dažiem gadiem nojaukt. Brusiņas
> aizies malkā, bet tos skārda metāllūžņus kur
> lai liek?


Par šo arī esmu aizdomājies. Mūsdienu modernās būvniecības īpatnība būs tāda, ka pēc pārdesmit gadiem būs vajadzīgas milzīgas izgāztuves - tiem atkritumiem, kas radīsies no šobrīd celto ēku remonta/nojaukšanas/pārbūves. Vates, putuplasti, plastmasas. Skārds jau vēl sīkums - var aizstiept uz pieņemšanas punktu.

arre Wrote:
-------------------------------------------------------
> Vates, putuplasti, plastmasas.
To visu var pārstrādāt. Vai to dara(īs) atkarīgs no izmaksām. Atceros, kad nebija metāla pieņemšanas punktu veci auto, tādi gan bija retums:) gan pārējie metāllūžņi atrada vietu kopējā izgāztuvē.