Kaķisq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ko tad tie cilvēki mājas siltina ar 20+cm vati?
> Uzliek 7cm KŠ un miers/siltums māja :)
Uzliek 7cm KŠ pirms mūra un neredz sēnes pa vidu.

Ja ārā ir -12, bet iekšā 23 un ķieģeļu siena 70 cm, tad jau no 4 cm siltinājuma ar 0.04 W/mk ķieģeļi sienas iekšpusē mirkst no kondensāta, ja ir 5 cm siltinājums, tad mirkst ķieģeļu virsma ēkas iekšpusē un sēnes uz sienas aug griezdamās (pelējums).
Rasas punkta kalkulātori ir pilns internets.

Rasas punkts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Ja ārā ir -12, bet iekšā 23 un ķieģeļu siena 70
> cm, tad jau no 4 cm siltinājuma ar 0.04 W/mk
> ķieģeļi sienas iekšpusē mirkst no kondensāta, ja
> ir 5 cm siltinājums, tad mirkst ķieģeļu virsma
> ēkas iekšpusē un sēnes uz sienas aug griezdamās
> (pelējums).
> Rasas punkta kalkulātori ir pilns internets.

Viendabīga materiāla ķieģeļu siena iekšpusē nemirkst.

Man ir ap 80cm sienas. Akmens mūris un no iekšpuses ķieģeļu kārta. Nezinu par gaisa spraugu. Apšpaktelēju sienu ar ģipsi sen atpakaļ... viss slapjš. Pelē. Tgd visu nokalu nost. Atstāju pliku ķieģeli. Viss sauss. Siena elpo. Manā gadījumā jāmeklē kašķis griestos, grīdā, kas nosēdusies un puspuvusi un logu ailes, jo ailes nav siltinātas un plastmasas logi nepareizi montēti

Kaķisq rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Rasas punkts rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Ja ārā ir -12, bet iekšā 23 un ķieģeļu siena 70
> > cm, tad jau no 4 cm siltinājuma ar 0.04 W/mk
> > ķieģeļi sienas iekšpusē mirkst no kondensāta,
> ja
> > ir 5 cm siltinājums, tad mirkst ķieģeļu virsma
> > ēkas iekšpusē un sēnes uz sienas aug griezdamās
> > (pelējums).
> > Rasas punkta kalkulātori ir pilns internets.
>
> Viendabīga materiāla ķieģeļu siena iekšpusē
> nemirkst.

Un kas tad notiek ar kondensātu? Kur tas paliek, ja neplielina ķieģeļa mitrumu? Jauna fizika atkāta?

Rasas punkts rakstīja:
-------------------------------------------------------
> Kaķisq rakstīja:
> -------------------------------------------------------
> > Rasas punkts rakstīja:
> >
> -------------------------------------------------------
> > > Ja ārā ir -12, bet iekšā 23 un ķieģeļu siena
> 70
> > > cm, tad jau no 4 cm siltinājuma ar 0.04 W/mk
> > > ķieģeļi sienas iekšpusē mirkst no kondensāta,
> > ja
> > > ir 5 cm siltinājums, tad mirkst ķieģeļu
> virsma
> > > ēkas iekšpusē un sēnes uz sienas aug
> griezdamās
> > > (pelējums).
> > > Rasas punkta kalkulātori ir pilns internets.
> >
> > Viendabīga materiāla ķieģeļu siena iekšpusē
> > nemirkst.
>
> Un kas tad notiek ar kondensātu? Kur tas paliek,
> ja neplielina ķieģeļa mitrumu? Jauna fizika
> atkāta?

Cik tādā 100 gadīgā mājā tas kondensāts tur ķieģeļa mūrī ir radies 200 -400 -1000 reizes? Viendabīgā materiālā kā ķieģeļu mūris vai koks, tas kondensāts, ja arī tur ir, tad viņam nekāda ietekme nav. Vai arī tu saki, ja es tagad pārzāģēšu savu guļbūves nesiltināto sienu, tā iekšpusē būs mitra?

>>>Vai arī tu saki, ja es tagad pārzāģēšu savu guļbūves nesiltināto sienu, tā iekšpusē būs mitra?>>

Būs nedaudz mikla, bet nevajag salīdzināt 70cm ķieģeļu mūri ar 25cm biezu guļbūvi. Koks var uzsūkt sevī daudz mitruma un nezaudēt siltumizolācijas īpašības, mūris to nevar; jo biezāka siena, jo mazāk tā var izžūt. Plāna ārsiena, ja iekštelpās kurina un ir silts, ārpusē ir sliktāka kā apkārtējā vidē-tas nodrošina tās žūšanu. Palielinot sienas biezumu, liekot papildus siltumizolāciju, siena ārpusē kļūst vēsāka un žūst daudz lēnāk.

Decembra sākumā, kad bija sals virs mīnus 10 grādiem, Torņakalnā varēja novērot, ka mūra mājas vidū viena renovētā dzīvokļa ārsiena noklāta ar biezu baltu sarmu, kamēr pārējiem (neremontētiem) dzīvokļiem ķieģeļi ir bez sarmas. Dzīvokļi visi apdzīvoti un apkurināti.

Tad tas 1 dzīvoklis ar sarmu maksāja vairāk vai mazāk par apkuri?

Katrs gadījums ir individuāls- nav vienādu mūra māju un vienādu izejas pozīciju- it īpaši vecās mājas. Ķieģeļi dažādi, javas dažādas,pamatu hidroizolācijas dažādas, ekspluatācijas apstākļi dažādi. Man ir bijusi darīšana ar veciem nededzinātiem sarkanajiem māla ķieģeļiem ko atstājot ārā zem lietus, varēja mīcīt un taisīt bļodiņas. Atkarībā no dedzināšanas pakāpes atkarīga arī tvaika un mitruma caurlaidība.
Es noteikti siltinātu tādu mūri, taču ļoti rūpīgi jāizvērtē visi faktori. Mūris ,to siltinot paliks aukstāks- tas ir neizbēgami. Riska faktors ir tieši siltinājuma un mūra saskares vieta. Teorētiski vajadzīgs tvaika necaurlaidīgs blīvi pieguļoš siltinājums.
P.S. Man saimniecības telpā ir durvis ar 10mm hdf pildiņiem. Hdf pēc raksturlielumiem līdzīgs alumīnijam, tāpēc pie āra temperatūras -10 C pildiņi pārklājās ar ledus kārtu.
Apnika- pielīmēju uz pildiņiem 2 cm ekstrudēto putuplastu- viss problēma atrisināta.

Paldies visiem par viedokli. Projektētājs vienkārši uzstāj uz Sakret materiālu, bet būvnieks uz Baumit. Arguments, kāpēc Sakret - mazāka mitruma caurlaidība. Būvnieks savukārt uzskata, ka vajag lielāku, lai mitrums var staigāt vairāk.