UZ SĀKUMU :: DISKUSIJAS :: SLUDINĀJUMI :: UZDOD JAUTĀJUMU
Iekšdarbi :
Building.Lv Forums
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Apdare, krāsošana, flīzēšana u.c.
Pašreizējā: 3 no 3
Re: Apmetums 1900. gada ēkai iekšsienām
Autors:
Aldiss
()
Datums: 16/01/2023 09:34
Tev vajadzētu aprunāties vēlreiz ar projektētāju. Manā skatījumā tas, kas tiek projektēts, ir kaitniecība, ļaunprātīga ēkas bojāšana.
Kā jau rakstīts iepriekš, ar ļooooti lielu varbūtību starp kokšķiedras plāksni un mūra sienu sala laikā veidosies kondensāts. Pelējums un sēnes mūra un plāksnes sasares vietā. Visa mūra siena atradīsies slapjajā/aukstajā zonā , mūris kļūs caursalstošs, kas ne pārāk labi ietekmēs uz tā ārpusē uzklāto apmetumu un krāsojumu.
Ja ēku siltinātu no ārpuses, piemēram ar minerālvati, šīs problēmas nebūtu:
1)tvaikus caurlaidīgākais slānis atrastos ārpusē, mazāk caurlaidīgais iekšpusē. Kondensātu problēma nebūtu.
2) Mūris vienmēr atrastos siltajā zonā, to neietekmētu sasalšana/atkušana un mikroplaisas, kas pamazām drupina ķieģeļus, ārējo apmetumu un atloba fasādes krāsu.
3) telpām būtu lieliska siltuma inerce, vasarā strauji nesakarstu, bet ziemā - neatdzistu. Tagad ar KŠP no iekšas ēka faktiski pielīdzināma tūristu izmitināšanas būdiņai, kura ātri sakarst un tik pat ātri atdziest.
Piesauktie Baumit vai Sakret maisījumi- abi sastāva ziņā ir vienādi. Smiltis, kaļķis un 4% cementa, mazliet "tapešu līmes" lai labāk pielīp. Abi divi vada cauri tvaiku, kas tev vismazāk ir vajadzīgs.
Tīrās kaļķu javas materiāli ir lieliski apmestajām koka ēkām, kuras mitruma ietekmē "staigā"- lai neveidotos plaisas, kā arī vecām ēkām, bez pamatu hidroizolācijas - kaļķu java bloķē kapilarā mitruma pacelšanu no grunts. Tev nav ne viens , ne otrs gadījums...., vari ņemt lētāko.
Es siltinātu no ārpuses, iekšpusi apmestu, kaut vai ar to pašu kaļku apmetumu. KŠP neliktu - koks/mūris nav diez ko saderīgi materiāli.
Kā jau rakstīts iepriekš, ar ļooooti lielu varbūtību starp kokšķiedras plāksni un mūra sienu sala laikā veidosies kondensāts. Pelējums un sēnes mūra un plāksnes sasares vietā. Visa mūra siena atradīsies slapjajā/aukstajā zonā , mūris kļūs caursalstošs, kas ne pārāk labi ietekmēs uz tā ārpusē uzklāto apmetumu un krāsojumu.
Ja ēku siltinātu no ārpuses, piemēram ar minerālvati, šīs problēmas nebūtu:
1)tvaikus caurlaidīgākais slānis atrastos ārpusē, mazāk caurlaidīgais iekšpusē. Kondensātu problēma nebūtu.
2) Mūris vienmēr atrastos siltajā zonā, to neietekmētu sasalšana/atkušana un mikroplaisas, kas pamazām drupina ķieģeļus, ārējo apmetumu un atloba fasādes krāsu.
3) telpām būtu lieliska siltuma inerce, vasarā strauji nesakarstu, bet ziemā - neatdzistu. Tagad ar KŠP no iekšas ēka faktiski pielīdzināma tūristu izmitināšanas būdiņai, kura ātri sakarst un tik pat ātri atdziest.
Piesauktie Baumit vai Sakret maisījumi- abi sastāva ziņā ir vienādi. Smiltis, kaļķis un 4% cementa, mazliet "tapešu līmes" lai labāk pielīp. Abi divi vada cauri tvaiku, kas tev vismazāk ir vajadzīgs.
Tīrās kaļķu javas materiāli ir lieliski apmestajām koka ēkām, kuras mitruma ietekmē "staigā"- lai neveidotos plaisas, kā arī vecām ēkām, bez pamatu hidroizolācijas - kaļķu java bloķē kapilarā mitruma pacelšanu no grunts. Tev nav ne viens , ne otrs gadījums...., vari ņemt lētāko.
Es siltinātu no ārpuses, iekšpusi apmestu, kaut vai ar to pašu kaļku apmetumu. KŠP neliktu - koks/mūris nav diez ko saderīgi materiāli.
Pašreizējā: 3 no 3