Vajadzetu ta ka no drosinataju skapja aizvilkt jaunu vadu uz virtuvi, kur paredzets uzstadit elektrikso pliti, cepeskrasni, mikrovilnu kraninu, tejkannu. Viss protams vienlaicigi netiks darbinats, bet paris gan var sakrist. Vai cietais vads ar 2,5mm2 dzislu deres, vai japerk kas resnaks??

Vajadzētu precizēt vai Tev būs atsevišķi el. plīts virsma un atsevišķi cepene vai tas ir viss kopā vienā iekārtā?

Ja atsevišķi, tad vienu 3x2,5 uz virsmu, otru 3x2,5 uz cepeni un mikreni.

Bet ja virtuvē ir atsevišķa cepeškrāsns un keramiskā virsma, tad var vilkt vienu vadu(4x4)un virtuvi un pēc tam pieslēgt divus šaurakus vadus-katrai iekārtai savu?

var aizvilkt vienu četrdzīslu vadu. divas fāzes un kopēju nulli, un zemējumu. it īpaši, ja nosolās nedarbināt visu reizē.

Iesaku vilkt atsevišķus vadus uz tādām sadzīves elektroiekārtām kā elektriskā plīts virsma, el. cepeškrāsns, arī uz virtuves rozešu grupām(kur slēgsies virtuves kombains, mikroviļņu krāsns, ūdens vārītājs, u.c.) atsevišķu 3x2,5 vadu. Ja liek kopēju, tad parādās nevajadzīgi savienojumi, kuros parādās nevajadzīga pārejas pretestība, itsevišķi tas nav ieteicams nulvada un zemējuma gadījumā. 3x2,5 kabelis ir vairāk kā 2x lētāks par 4x4. Kur nu vēl salīdzināt šo kabeļu lokanību un resnumu, 4x4 kabelim vajag ~3x lielāku štrobi, lai to vispār varētu noslēpt sienā vai vēlkur.

Minimālais zemēšanas vada šķērsgriezums elektroietaisēs tiek ieteikts 4 kvadrāti. Ko nu? ;)

4 kvadrāti ir ievada zemējuma minimālais šķērsgriezums. iekšējam instalam zemējuma vadam ir jābūt ne tievākam kā strāvas vadam, tajā pašā laikā zemējuma vadu rekomendē ne tievāku kā 1,5 mm2.
Ja kautkas ir mainījies un tagad līdz boilerim man ir jāvelk 4 mm2, tad lūdzu norādi kādus dokus, kur tas ir rakstīts.

Pareizi dalīt slodzes pieslēgumus tā, lai aizsardzības automātam būtu pareiza nostrāde. Tāpēc jāzin pieslēdzamo iekārtu maksimālās jaudas. Līdz ar to var vilkt atsevišķus kabeļus vai vilkt vienu jaudīgu, ar lielas strāvas automātu skapī, bet telpā izveidot papildus sadales skapīti kur ar atsevišķiem kabeļiem un pareizi izvēletiem automātiem padod uz vēlamajām vietām (kārba tik liela neiznāk- trīs drošinātāju vietas: apmēram 150*150*100mm). Par maksimālo strāvu vara kabeļos ir dažādas strāvas, bet lasot [electro-dog.info] iznāk ka 3 dzīslu vara kabelis sienā, turēs no 21-25A nepārtrauktu strāvu , tas ir 4.6-5.5kW.

Tie 4 kvadrāti jau nav visur obligāti. Katrai rozetei takš 4 kv nepievilksi :) Tās tikai ir iekšējo normatīvo aktu prasības vairākos sakaru uzņēmumos. Tur jau ar to ddt diezgan stingri. Mans personiskais uzskats, ka uz stacionārām jaudīgām elektroietaisēm ar dzīslu šķērsgriezumu nav ko ekonomēt. Tā izmaksu starpība nav tik liela. Un aizsardzības parametri arī labāki - mazākas pretestības, mazāka iespēja vadu karšanai, ātrāka aizsardzības nostrāde.
Krievu laikā pie čoma jaunbūvē bijām salikuši divus pagarinātājus virknē, lai varētu ar španungu darboties šķūnītī. Kas notika, kas ne, bet sanāca galā īsais. Tanī vietā, lai izsistu pusautomātu, pagarinātāji nodega kā tāda bifora aukla. Nu tādas lūk bija maza šķērsgriezuma un lielākas pretestības sekas. :(
Taču jāsaka, ka katram jaudīgam elektropatērētājam jau aprakstā, vai uz korpusa rakstīts, kāds keibls prasās. Man te pa brīvdienām ar vienu plīts virsmu nācās uzlikt. Nebija nekāda keramiskā, bet ar visiem 4 ātri uzsilstošajiem riņķiem (sarkanie punkti). Līdz ar to max jauda 7kw. Uz korpusa tā arī rakstīts - 3 X 4 kvadrāti. Nu nelikšu takš mazāk. Tā kā pirms keibla staipīšanas būtu jāzina, kas būs galā. Ja vēl nezin, tad labāk jau savlaicīgi likt ar rezervi.

Katram normālam(nemaximas :)) ruļļveida pagarinātājam ir drošinātājs iebūvēts(es protams savējam to jau sen izravēju).