Sveicināti ! Gribētos pajautāt Jūsu domas. Man tūlīt jāsiltina mansarda mājas jumts - griesti, vienalga kā tas sauktos, bet nezinu īsti ar ko, protams, Paroc ir ieteicamākais variants, bet plēvi jāliek tā vai tā, tad kur izdevīguma moments. Paroc ir dārgs pasākums un to ietinam plēvē, kondensāta nolūkiem. Tad jau tik pat labi var sapūst visās šķirbās termoputas, tās elpo, bet ļoti vāji pat plēvi nav jāliek un lieta darīta. Uz pusi lētāk un 5x ātrāk var nosiltināties. Ko Jūs sakāt par šo izstrādājumu kā termoputas, vai kāds jau ir mēģinājis šo izstrādājumu un kādas atsauksmes, kādi plusi mīnusi... Iepriekš pateicos.

Mansarda izbūvēm labāk lieto tādus materiālus, kas konstrukcijai degot neveido indīgas gāzes. Piemēram ekovati - papīrs ar borskābi.

Visūr runā par to degšanu... , bet es jau māju nebūvēju lai tūlīt nodedzinātu. Tad jau viss kas māja atrodas, mēbeles, linolejs un t.t. ar vajadzētu nedegošus ... no metāla nu tas tā... Es 'piekrītu tam ka par ļaunu nebūtu nosiltināties ar materiāliem kas nedeg, bet cik reāli, varbūtības procents ka tieši šī iemesla dēļ māja nodegs, tpu, tpu, tpu ... Vairums gadījumu māja sāk degt no iekšpuses un ja uguns tiks klāt jumta kokiem tad neviena vate nelīdzēs... Bat man vairāk interesē TERMO PUTAS kā ar tām jo šis ir mūsu platuma grādos jauns materiāls ...

Jebkura siltumizolējoša materiāla izolācijas 'lauvas tiesu' nodrošina gaiss, kas atrodas tā porās. Bet šim gaisam porās nedaudz ir jākustās, lai spētu no telpas aizvadīt lieko gaisa mitrumu un tas nebojātu citas - koka, metāla konstrukcijas.
Ja jau tu centies būvēt pēc labākās sirdsapziņas, tad jumtu pārvēršot siltumizolējošā konstrukcijā jādomā par to, ko tu iegūsi telpā zem tā. Tas manuprāt būtiskākais, kur siltumizolācija ir tikai viens no parametriem, vasarā būtiska ir siltuminerce, ja nevēlies dzīvot ar kondicionieri. Tavā izvēlē vai tu pirksi materiālus, kas draudzīgi videi vai specifiskus ķīmiskus produktus un es uzskatu, ka ar ķīmijas produktu izmantošanu lielos apmēros mēs esam pārāk aizrāvušies. Mēģini skaidrāk definēt, ko tu mēģini iegūt lietojot TERMOPUTAS ..naudu?, palielīties, ka jauns produkts?
Atgriežoties pie sākuma, jāsaka, ka visiem jumta segumiem, kas cauri nelaiž ūdens tvaikus tos siltinot no iekšpuses OBLIGĀTI jāliek tvaika plēve un jāveido vēdināšana stap siltumizolācijas augšu un jumta apakšu. Izņēmums ir sendviča panelis.

Es neieteiktu neko tādu. Lieto jau gan, bet citādā izpildījumā - virs betona pārsegumiem neapdzīvotos bēniņos utt. Termoputas - nezinu kas tas par zvēru, bet nojaušu, ka vai nu poliuretāna putas vai aminoplasta putas, kas abas ir baigā ķīmija. Es sev tādas jumtā nestūķētu. Tikpat labi sapūst var to pašu ekovati vai salikt akmensvati. Akmensvate laikam gan sanāk dārgāk un darbietilpīgāk.
Slīpajā jumtā ekovati sapūst ir nereāli, jo ar laiku tā sēdīsies - sabirs uz apakšu un rezultātā jumta kore paliks bez siltinājuma. Laikam paliek vai nu paroc vai tās tavas termoputas. Paskaidro sīkāk, kas tas tāds ir. Švammi, ar kuru mazgājas arī var nosaukt par termoputām.

Būvinženierim I.B.
Ārējais jumta pārklājums.
Min. 50 mm gaisa šķirkārta ar koka līstes distanci.
Pretvēja plāksne PAROC WAS25T.
Koka spāres + PAROC UNS 37.
Gaisa un tvaika barjera.
Latojums.
Iekšpuses apdares plāksnes.
Šis pīrāgs ir paroc mājas lapā, kur viens no materiāliem ir gaisa un tvaika barjera - respektīvi plēve. Būtu tikai loģiski, ka tieši elpojošiem siltumizolējošiem materiāliem vajadzīga plēve, lai mitrums nenonāktu koka konstrukcijās un svarīgākais lai nerastos kondensāts. Par tvaikus necaurlaidīgiem mataeriāliem ??? ja jau nelaiž tad kam vēl plēvi ? Man piemēram starp siltumizolējošo mat. augšu un jumta apakšu ir bēniņi - liela plaša telpa kur vēdināšana notiek dabīgā ceļā, sākoties no karnīzes pa vēdināšanas latām līdz jumta korei.

Par TERMOPUTĀM ?!?!?!
[www.juodaisgintaras.lt]

Šeit pareizā adrese :
[www.juodasisgintaras.lt]

Piezīmes par jumta starpseguma vēdināšanu. Kondensācijas mitrumam zem nevēdināma materiāla jumta seguma - skārda, bituma dakstiņu vai šindeļu līmējuma pamatā ir divi avoti.
Pirmais primārais ir gaiss no telpas, kas atrodas pie šis konstrukcijas. Te telpā mitrumu mēs ienesam paši - elpojot, svīstot, laistot puķes. Tapēc te starp telpu un siltumizolāciju liek tvaika izolācijas plēvi - ALU-papīrs vai citu.
Otrs avots ir āra gaiss. Tā iekšējais piesātinājuma mitrums pie jūras ir tuvs rasas vai kondensācijas temperatūrai. Tā Rīgā vidēji gadā tas ir ~93%. Tāds gaiss atrodas zem jumta seguma vēdināmā starpkārtā. Ja sauli aizsedz mākoņi vai jumts nonāk ēnā, tad pateicoties aukstumam mitrums kondensējas šai segumā. To var novērot, ka apsarmojušu jumtu mašīnām pavasara vai rudens rītos. Tapēc, lai šis kondensāts nenonāktu uz siltumizolācijas izmanto šis difūzās plēves. Tās no apakšas cauri laiž ūdens tvaika molekulas, bet ūdens šķidruma veidā tām cauri tikt nevar.
Jūsu aprakstītajā jumta 'pīrāgā' viss ir pareizi. Tikai atceraties, ka šai starpkārtai jābūt vēdināmai un nevar akli sekot lietuviešu informācijai par itkā lielajiem siltuma zudumiem gaisa starpkārtās.

Jautājums tāds-ja tvaiku starp siltinājumu un segumu veido āra gaiss, tad kāpēc šiet sprauga-nopakojam blīvi un gaisam nebūs kur iekļūt?Tātad- skārda segums-dēļu klājs,spāres, starp spārēm akmens vate,latas,polietilēna plēve, ģipškartons.