nelietis, pareizi, tad ir jāsūta n*h*j pasūtītājs, cerams izdarīji tā?

Vispār šeit jau ir viens forums, kur atsaucas par būviekiem, derētu arī klientu-kretīnu saraksts. Lai tauta zin savus varoņus. Tikai svarīgi nejaukt prasīgus cilvēkus ar īstiem bezkauņām.

Ar pasūtītāju svarīgi noslēgt detalizētu līgumu, kurā tiek atrunāts, ko kurš dara gadījumos, ja mainās projekts/plānojums, materiāli, samazinās vai palielinās apjomi. Arī vienību izcenojumi līgumā būtu jānorāda. Ārzemju līgumos paredz arī tādu terminu kā "Daywork". Protams, ne visus dzīves gadījumus var paredzēt, bet būvnieks ar praksi to par 95% var. Šādu līgumu sastādīt celtniecībā nepieredzējis pasūtītājs nevar un tāpēc tas būtu jāsastāda pašam būvniekam un, ja būvnieks pats neplāno apčakarēt pasūtītāju, tad līgumā nekas nav jāpaslēpj!!! Ja jau sākumā precīzi visu neatrunā, tad vēlāk var rasties domstarpības, piem., par to, vai samaksā par jumta ieklāšanu tiek rēķināta "jumta klāja"(neto) vai "jumta seguma" (bruto) plātība u.t.t.

Plānoju uzlikt jaunas kāpnes lauku mājā no 1. uz 2.stāvu (ar vienu 90 grādu pagriezienu). Vai kāds varētu ieteikt firmu vai pats pieteikties izgatavot - par relatīvi zemām cenām - varbūt jau kāpņu tipveida risinājums, ko liek tipveida (ciematu) apbūvē. Ne "slēgta" tipa un ne ozola vai tml. dārgu materiālu. Varētu būt pat ar metāla nesošo konstrukciju un saplākšņa pakāpieniem.

sto, un daudz tu tādus detalizētus abpusēji skaidrus un nečakarējošus līgumus esi noslēdzis?
Es piem. kad sāku būvēties (tad bij jau bums sācies), arī gribēju pa smuko ar līgumu un tā. Tak man "būvnieki" cēla priekšā tādus papīrus, ka bij jāsmejas, principā, parakstot tādus līgumus, es varētu viņiem nekavējoties samaksāt naudu un māju celt pats. Nu nekas, izdzīvojām, skat bums arī beidzies, moš tagad pielaidīgāki kļuvuši ...

Kā jau es minēju, tad :"..ja būvnieks pats neplāno apčakarēt pasūtītāju, tad līgumā nekas viņam nav jāpaslēpj!!!" Tieši Jūsu gadījums pierāda manu vārdu pareizību, resp., tikko kāds no būvniekiem (vai arī pasūtītājs) pie līguma slēgšanas sāk duļķot ūdeni, tā skaidrs, ka jau plāno apčakarēt. Un kas Jums liek tieši ar viņu slēgt darījumu? Varbūt vēl samaksāt uz priekšu? Pēc iespējas ir izvairās no darījumu slēgšanas ar šadiem vieniem vai otriem, jo tā pat galā nekas labs nesanāks!!!

Vai ir kas dzirdēts par starptautiski atzītajiem FIDIC vai YSE līgumiem? Tie ir labākais paraugs, kādam būtu jābūt līgumam. Man ir nācies noslēgt FIDIC līgumus gan pēc "sarkanas", gan "oranžās", gan "dzeltenās", gan "zaļās" grāmatas. Un pat par apakšuzņēmuma līgumu pēc "sudraba". Pēc "zaļās" grāmatas (Short Form) vajadzētu slēgt līgumus tikai ļoti vienkārša rakstura darbiem (bet jāatzīmē gan, ka K-Rauta uz Ulmaņa gtv. ir uzcelta pēc "zaļās"). Bet vēl, kas. Neviens līgums nepasargā no "uzmetējiem", kurus ar labu līgumu varbūt tiesā ir vieglāk iesūdzēt un uzvarēt ((ja saskaņā ar līgumu jau laikus ir fiksēti līguma pārkāpumi un veikta sarakste/brīdinājumi), bet vai naudu var dabūt atpakaļ vai samaksu par jau padarīto. Lielākais gadījums manā praksē, bija 300000Ls, kurus caur tiesu tomēr izdevās dabūt no pasūtītāja, kas domāja, ka var daļu ietaupīt un nesamaksāt.

sto, Jūs, šķiet, citā dimensijā planējat :) Nē, es nebūt neesmu pret labiem līgumiem, tieši otrādi. Bet pavērojiet tak vietējos būvniekus. Kāds FIDIC, kāds ŠMIDIC?! Pirksti vēdeklī un siekalas pa gaisu. Un pāris gadījumos man tā arī teica - ja jau es gribu līgumu grozīt, tātad gribu apčakarēt, un tas nekas, ka no līguma izriet tieši pretēji :)
Nu labi, runa jau ir tikai par manu privātmāju, kura varbūt man ir liels notikums, bet būvniekam tāds štrunts. Ja dzīvē nāksies saskarties ar lielāku naudu piem. ar komercbūvi, centīšos atcerēties šos terminus, tur tiem arī pielietojums gan atradīsies. Ir jau pareizi un labi. Bet savādāk patreiz neuzskatu par vajadzīgu uz papīra atrunāt konkrētu vietu, uz kuru izpildītājam būs jādodas gadījumā, ja darbs netiks veikts vai tiks veits nepieņemami :) Pie kam, tā jau visādu "arhitektu", "būvuzraugu" un citu papīrotāju kātbūtne sadārdzina procesu, vēl jurists tik pietrūkst ...

Sanāca runāt ar Iberdrola (spāņi, kas ceļ TEC-2) pārstāvjiem. Viņi visi kā viens teica, ka ātrāk grib prom no šī murga, jo tādu birokrātiju un absolūtu neticību vārdam viņi pat iedomāties nav varejuši. Un sāpīgākais, kā viņi paši saka, ka vienīgais, kas no šī visa zaudē ir paši latvieši un viss tiek vilkts neiedomājami un nevajadzīgi garumā. Viņi esot cēluši elektrostacijas visā pasaulē un normāli esot tā, ka kaut ko pasaka inženieri būvdarbu vadītājam un tas tiekot izdarīts. Pie mums viss esot caur dibentu - katram sīkumam vajag izmaiņas projektā (viņi smējās ka pat tādiem maznozīmīgiem štruntiem kā kādas būs trepēm margas, un kādā krāsā) un līgumu priekšā pakaļā ar n-tajiem apstiprinājumiem. Tas visu kavējot mēnešiem utt. Pie kam neviens no tā neko neiegūst - mēs vienkārši nekam neticot, lai gan reāli jau tas līgums un papīri tāpat problēmu gadījumā absolūti neko neatrisina.
Galvenais, ka birokrātiju PSRS laikos ieviesa Staļins (par ko, starp citu, ar Staļinu sastrīdējās visi vecie revolucionāri, ar Trocki priekšgalā) un mēs, īsti staļinieši būdami, turpinām to murgu vēl vērst plašumā. Tāpēc jau LV stagnē un mocās kā slims dzīvnieks, jo visi asinsvadi un elpvadi tiek žņaugti ciet.

Es par to spāņu tec būvi dzirdēju citādākus tekstus, ķipa šie domāja atnāksim uzcelsim, bet atnāca un aplauzās, jo pirms tam nebija izvērtējuši darbu apjomus, t.i. konkursā nodempingoja!