Ja nenosiltina pamatus/cokolu no ārpuses, lai arī koka karkasu māja, aukstums pa pamatiem caur koka karkasa apkšējo vainagu un brusu atradīs sev īsāko ceļu un sienu-grīdu stūri (grīdlīstu zonā) būs vēsi (rasas punkta risks, pelējums u.t.t.). Ar visu cokola siltināšanu tā ir zemāku t-ru zona pie koka karkasu mājām - tas pārbaudīts ar speciālu aparatūru. it īpāsi, ja runa iet par putuplasta pamatu veidņiem. Un koka karkasu māju pieredzējušāki ražotāji/montētāji (arī www.sd.lv) no šāda risinājuma ir atteikušies.

Tu mini, ka "iet" var tikai siltums. Pareizi - tāpēc jau es arī liku vārdu "iet" pēdiņās. Un tā siltuma iešana notiek pa logaritmisku līkni. Bet siltums var arī "atkāpties" un tad aukstums "aizpilda" materiālu?

Somu mājām, piemēram, ir pavisam cits risinājums, uz kuru vietējie arhitekti visi kā viens bola acis un saka, ka tas esot viss galīgi garām. Es gan tomēr ticu cilvēkiem, kur ziemās ir ap -30 un vairākus mēnešus. Viņu risinājumu ir grūti izstāstīt, bet siltinājums pamatiem ir no iekšpuses, bet mūrlatas vietā ir tāda kā trepīte ar putuplastu un grīdaslīstes vieta nav auksta.

Silti iesaku pamatus un, it īpaši, cokolu nosiltināt no ārpuses. Tā ir vājākā vieta, kur siltums aizplūdīs, jo ziemā aiz cokola būs mīnus 20-30C un arī 1m dziļūmā pamatu zonā gruntij t-ra ziemā vēl būs mīnusos.
Un, ja pa pamatu perimetru no iekšpuses vēl būs ielikta siltumu grūti vadoša amortizācijas lenta, tad sienu stūri grīdlīstu zonā būs pavēsi (apgrūtināta siltuma piekļuve šai zonai) var rasties pelējums. Bet dari kā zini! Ja apkure/enerģija Jums ir par velti, nebaida pelējumi un, ja gribi "ietaupīt" uz siltinājumu, tad dari, kā iesaka viens otrs.

Es neesmu arhitekts, bet siltuminženieris, kas savā dzīvē ir veicis arī siltumtehniskos mērījumus un aprēķinus. Somiem siltinājums iznāk no iekšpuses arī gadījumos, kā jau to minēju, kad izmanto pamatu putuplasta veidņus. Bet tad siltinājums ir automātiski arī no ārpuses. Kā jau Tu minēji, tad somiem risinājums ir""..mūrlatas vietā ir tāda kā trepīte ar putuplastu.." - tam var piekrist, bet šāds konstruktīvs risinājums ir variantos, kad izmanto nevis lentveida pamatus ar pa vidu ielietu betona "peldošu" grīdu, bet uz pamatiem izmantojot plātni. Tad plātne uziet uz lentveida pamatiem, bet aukstumtilti tiek novērsti ar to jau pieminēto "trepīšu" palīdzību (jo, protams, sienu karkasus jau nevar likt tieši uz putuplasta - karkasu liek uz plātnes.

Rezdiet, mani nepārliecina tie 5 cm ap pamatu, ko visi ar putām uz mutes liek virsū. Tad jau jāliek 15, tie , iespējams, varētu noturēt salu uz zemes siltuma reķina. Sto taču necer ar mājas siltumu sildīt to betoonu? :D
Bet tomēr, vai nav labāk kārtigi nosiltināt plātni, tobiš- tikpat krietni kā ārsienas. Teorētiski tādam ieguldījumam jāatmaksājas pie nākotnes enerģijas cenām. ?.

Piekrītu carpenter, ka siltumizolācijas biezumam pamatu augšdaļā nevajadzētu būt ievērojami mazākam kā sienā.
Bet manu seno nojautu par to, ka grīdas izolēšana no grunts nedod būtisku ieguvumu siltumbilancē, toties nevēlami (pastāvīgi apkurināmām, ne brīvdienu mājām) mazina termomasu, apstiprināja iepriekš pieminētie žurnālā "Building for a future" publicētie pētījumi.
Iepriekšējās foruma diskusijās gan izkristalizējās doma, ka arī apsildāmai grīdai inerce nav vēlama (gribu, lai ātri uzsilst). Vai pamanījāt - mēs nemanot esam pienākuši pie vēl viena aspekta, kāpēc grīdas nav labākais sildelements!

>>>sto
Par Somu māju projektiem - nav tā kā Tu saki. Pamati ir monolīti lentveida. Siltinājums ir TIKAI no iekšpuses. Grīda ir peldoša plātne uz putuplasta, nesasaistīta ar pamatiem. Pamati pa vertikāli no iekšpuses ir siltināti ar apmēram 7cm puķiku (pie mums liek 5cm). Zem grīdas plātnes, protams arī ir putuplasts - pēc projekta 15cm. Lentveida pamati - 20cm biezi, bet aukšdaļā tie ir 15cm biezi, ar trepīti uz iekšpusi. Karkasu liek līdz ar ārējo malu un tad sanāk, ka iekšpusē ir arī 5cm putuplasts vienā līmenī ar sienu (siena 20cm bieza). Tādā veida'tiek nodrošināts tas, ka parasti vājā vieta - grīdaslīstes vieta nav auksta, jo tur ir vismaz 5cm izolācijas līdz aukstajai vietai. Tad pa perimetru mājai pamati ir nosiltināti liekot 15cm puķika ar 1.5m garumu no mājas uz zemi, tas laikam, lai nenotiktu pamatu pēdas izsalšana - izcilāšana.

Vienstāvs, grīda nav labākais sildelements tāpēc, ka tu gribi, lai ātrāk uzsilst? :)

Nē - tāpēc, ka pārbūvējot to par sildelementu un izolējot mēs zaudējam lielāko, turklāt dabīgi (bez lieliem būvdarbiem) pieejamo siltummasu!